Uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem devās 28 Gulbenes novada kolektīvi – kopumā vairāk nekā 500 skolēni.
Svētki nu ir noslēgušies, un pēc tik intensīva svētku laika kolektīvu dalībniekiem un vadītājiem noteikti vajadzēs izbaudīt atpūtu, taču līdzi no svētkiem arī Gulbenes novada kolektīvi atveduši ko ļoti vērtīgu – kopības sajūtu un lepnumu par būšanu latviešiem.
Skolēnu deju kolektīvu virsvadītāja Zane Meiere stāsta, ka gan viņas vadītā kolektīva “Knausīši” bērni, gan arī citi satiktie deju kolektīvu dalībnieki jūt gandarījumu par paveikto un gūtajām emocijām. Tiesa, tik lielos svētkos netrūka arī dažādu izaicinājumu.
Unikāls un brīnumains
“Cik uzklausīju dejotājus un redzēju viņu emocijas, ne tikai saviem, bet apkārt esošajiem kolektīvu dalībniekiem, manuprāt, svētki bija īsts pozitīvu emociju virpulis. Sajūsma, laimes asaras, kopa būšana, tik daudz priecīgu bērnu! Protams, arī nogurums, lūzuma punkti, ilgas pēc mājām. Tas viss savijās kopā. Bija arī seguma problēmas, kādam negaršoja pusdienas, sadzīves traumas, nesaistītas ar segumu vai dejošanu, pa kādam apslimušam bērnam arī mūsu kolektīvos, kā arī vilšanās par neizdevušos un līdz galam neizdejotu pirmo koncertu, aukstajiem un lietainajiem laika apstākļiem mēģinājumos stadionā, bet tas kopsaucējs tik un tā svētku noslēgumā raksturojams kā kaut kas absolūti unikāls un brīnumains. Vārdos neaprakstāms un tikai ar sirdi izjūtams!” teic Z.Meiere.
Kora dziedāšanai Latvijā ir nākotne
Gulbenes novada vidusskolas jauktā kora “Silver” vadītāja un interešu izglītības metodiķe vokālajā jomā Ligita Plešanova-Jarusova stāsta, ka svētki aizritējuši veiksmīgi un Gulbenes novadu svētkos pārstāvējuši trīs kori: “Silver”, Tirzas un Stāķu pamatskolas apvienotais 4.-9. klašu koris un Lizuma un Lejasciema apvienotais 5.-9. klašu koris.
“Šajos svētkos jo īpaši tika pievērsta uzmanība arī drošībai un jaunieši nevarēja, piemēram, iet vieni paši uz veikalu. Organizācija bija tiešām ļoti pārdomāta un laba. Visiem koru dalībniekiem nu ir “āķis lūpā”, un daudzi jaunieši pēc noslēguma koncerta bija ar asarām acīs. Kora dziedāšanai Latvijā ir nākotne!” teic L.Plešanova-Jarusova.
Dienas ļoti noslogotas
Tirzas un Stāķu pamatskolas apvienotā 4.-9. klašu kora vadītāja Gunta Apine teic, ka svētki bija tiešām saviļņojoši un viņa kopumā bijusi vairāk nekā 20 dažādos dziesmu un deju svētkos, bet tikai šoreiz atļāvusies apsēsties skatītāju rindās un pirmo reizi vērot koncertu arī šādi.
“Svētki pagāja ļoti darbīgā tempā. Dienas bija ļoti noslogotas ar mēģinājumiem. Uz Rīgu atbraucām 9. jūlijā. Mēģinājums sākās divos dienā, bet uz skolu, kur palikām, tikām tikai astoņos vakarā. Arī ceturtdien un piektdien agri devāmies uz mēģinājumiem Mežaparkā,” teic G.Apine.
Viņa uzskata, ka piektdienas mēģinājumu, kad valstī izskanē-
jis laikapstākļu sarkanais brīdinājums, tomēr varēja arī atcelt.
Ja kāds pēkšņi sabīsies?
“Es uzskatu, ka dziedātājiem bija ļoti daudz mēģinājumu un šo mēģinājumu varēja atcelt. Bija bail, mēs ar bērniem sēdējām 23. rindā pie 1. balss. Pamalē sāka rūkt pērkons. Man blakus sēdēja meitenīte no 5. klases, kura sabijusies teica: kas notiks, ja kāds pēkšņi sabīsies un pēkšņi sāks skriet lejā? Tā būtu liela panika milzīgā pūlī. Liela pateicība visiem skolotājiem un līdzbraucējiem, kuri nomierināja bērnus un teica, ka viss būs labi,” teic G.Apine.
Viņa stāsta, ka viņas vadītajā korī dzied 22 dalībnieki un 5 kora dalībnieces līdztekus korim arī dejo.
“Tā ir ļoti liela slodze. Šīs meitenes pēc sava koncerta sestdien bija uz ģenerālmēģinājumu un arī uz noslēguma koncertu. Noslēguma koncertā ļāvu arī vilkt kādus vieglākus apavus, jo meitenēm sāpēja kājas. Neskatoties uz to visu, šie bija ļoti skaisti svētki, un arī meitenes pēc koncerta saviļņojumā raudāja,” stāsta G.Apine.
Gan dzied, gan dejo
Olita Priede gan dzied Tirzas un Stāķu pamatskolas apvienotajā korī, gan arī dejo Tirzas pamatskolas deju kolektīvā “Tūdaliņš”. Viņa ir apmierināta ar svētku norisi un arī lielo slodzi varējusi izturēt.
“Esmu apmierināta arī ar ēdienu, vienīgais, kas prasījās vairāk, bija laiks. Deju mēģinājumus nevarēja apvienot ar kora mēģinājumiem, izņemot tikai ģenerālmēģinājumus. Protams, bija liela slodze, taču visu var izturēt, tikai kājas sāpēja,” teic jauniete.
Viņa atzīst, ka arī ir jutusi deju grīdas seguma pacēlušās plāksnes Daugavas stadionā un pat aizķērusies aiz tām.
“Mūsu laukuma pusē tās gan bija pacēlušās mazāk. Nevienam gan nebija nekādu traumu, bet aizķerties gan aizķērāmies,” stāsta O.Priede.
Viņa šogad pabeigusi Tirzas pamatskolas 9. klasi un septembrī uzsāks mācības Gulbenes novada vidusskolā. Tur viņa dziedās skolas jauktajā korī “Silver”, bet dejās gan paņemšot pauzi, jo dejošana un mēģinājumi prasa lielu laika ieguldījumu, kā arī slodzi. O.Priede pašlaik vēlas vairāk laika veltīt sev un citiem vaļaspriekiem.
Traucējis grīdas segums
Savukārt Līva Salmiņa dejo Gulbenes novada kultūras centra jauniešu deju kolektīvā “Ukce”, un šie bija viņas otrie skolēnu deju svētki Rīgā.
“Pirmajos svētkos es piedalījos 2015. gadā, 2020. gadā skolēnu dziesmu un deju svētki bija attālināti, arī tajos piedalījos caur “Zoom” platformu. 2018. un 2023. gadā piedalījos arī pieaugušo deju svētkos,” stāsta jauniete.
Viņa stāsta, ka lietainajās dienās traucēja grīdas segums un bija jādejo uzmanīgi.
“Bija viegli aizķerties vai paslīdēt, taču mūsu kolektīvā tas neradīja traumas, kā tas bija citiem. Protams, mēģinājumi ir ļoti grūti, ilgi, daudz jādejo un jāskrien, bet tas ir gandarījuma sajūtas vērts! Dzīvojot skolā kopā ar kolektīvu, visi satuvinās, rodas sadarbība, iespējams jauni draugi. Deju svētkos vesela nedēļa jāpavada kopā ar savējiem – tā ir lieliska sajūta! Jā, tā var radīt nogurumu no visiem, bet beigu beigās, kad ir jābrauc prom, visiem ir asaras acīs un visi ir laimīgi par paveikto un piedzīvoto,” teic L.Salmiņa.
Vairo latviskuma apziņu
Viņa teic, ka gan paši svētki, gan gatavošanās tiem saliedē jauniešus un vairo latviskuma apziņu.
“Visi kopā viens otram izpalīdzam, meitenes pin viena otrai matus, palīdz puišiem ar lakatiņiem, piespraužam saktiņas. It kā tik niecīgas lietas, bet pavisam mīļas. Pavadītais laiks uz mēģinājumiem autobusā, kur visi kopā dziedam sev mīļas latviešu dziesmas – tie ir patiesi laimīgi brīži! Vēl deju svētkos ir lieliska iespēja satikt savus draugus, paziņas un ģimeni. Šajos svētkos mēs jūtam līdzi ikvienam, radot spēcīgu un sabiedrotu tautu! Es vēlētos, lai ikvienam būtu iespēja izbaudīt dziesmu un deju svētku sajūtu! Es noteikti turpināšu dejot,” teic L.Salmiņa.
Izjūt lepnumu
Arī gulbeniete Liene Baranovska, kuras dēli Rinalds un Tomass (deju kolektīvs “Knausīši)” šogad svētkos piedalījās pirmo reizi, teic, ka svētki bijuši ļoti aizkustinoši. Kopā ar Rinaldu L.Baranovska apmeklēja arī svētku noslēguma koncertu Mežaparkā.
“Dēls izjuta kopības sajūtu, un viņš teica, ka ir priecīgs par to, ka dzīvo Latvijā un ir latvietis,” stāsta L.Baranovska.
Rinalds, kurš dejo “Knausīšu” 5.-6. klašu grupā, teic, ka viņš svētku laikā jutis lielu lepnumu un to izjutuši arī viņa deju biedri.
“Bija ļoti skaisti redzēt tik daudz latviešu kopā! Bija ļoti forši un skaisti! Grūtākais bija tikai agrā celšanās,” teic Rinalds.
Viņu priekšnesumu piektdienas lielkoncertā pārtrauca negaiss un izdejot izdevies tikai pusi deju.
“Visi bijām bēdīgi, un daudzi jautāja: nu kāpēc tā notika! Bet jau nākamajā dienā varējām parādīt visu koncertu,” teic Rinalds.
Asaras acīs
Kora “Silver” dalībniece Ieva Krevica uzskata, ka dziesmu un deju svētki ir īpaša un unikāla pieredze.
“Stundām ilgie mēģinājumi, karstums, lietus, nogurums un ikvakara matraču pūšana – svētku sajūta to visu padara pozitīvu! Un tā sajūta, kad stāvu Mežaparka estrādē, dziedu “Saule, Pērkons, Daugava” un saprotu, ka šajā mirklī es pa īstam esmu latviete, un visa Latvija ir sanākusi kopā! Tā ir tā dziesmu un deju svētku sajūta, kad asaras acīs saskrien, jūtot patriotismu un mīlestību pret savu tautu un zemi, un tās tradīcijām. Šī bija unikāla un neaizstājama pieredze, kuru, manuprāt, vajadzētu piedzīvot katram latvietim,” saka I.Krevica.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
