Visbiežāk pērn piespiedu darbs piemērots par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Tāpat šis sodamērs bieži tiek noteikts par sīkajām zādzībām.
Valsts probācijas dienesta (VPD) Gulbenes teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Ludmila Panfilova “Dzirksteli” informē, ka pērn piespiedu darbs Gulbenes novada teritorijā piemērots, saņemot tiesas spriedumus ar šādu sodamēru, kā arī citos gadījumos piespiedu darbu kā kriminālsodu personām noteicis prokurors.. Pērn Gulbenes novadā 62 par kriminālpārkāpumiem sodītās personas nostrādājušas 6712 piespiedu darba stundas. Tostarp bijuši 4 nepilngadīgie.
Piespiedu darbos personas pārsvarā nodarbinātas Gulbenes pilsētas pašvaldības iestādēs, piemēram, Gulbenes labiekārtošanas iestādē un Gulbenes sporta centrā, Stradu pagasta pārvaldes iestādēs, Stāmerienā, Beļavā. Savukārt Jaungulbenes arodvidusskolā un Lizuma vidusskolā, kā norāda L.Panfilova, piespiedu darba izpilde bijusi pozitīvs motivējums nepilngadīgajiem.
Piespiedu darba veicēji pārsvarā tiek nodarbināti novada pašvaldības iestāžu teritoriju apsaimniekošanas un uzkopšanas darbos, ceļa malu krūmu izciršanas un malkas sagatavošanas darbos.
L.Panfilova informē, ka kriminālsoda piespiedu darba izpildi bieži vien traucē nepietiekamais materiāltehniskais nodrošinājums – trūkst darba inventāra, degvielas krūmu griešanai ar zāģi. Sodu izpildes kodeksā teikts, ka darba devēja pienākums ir apgādāt notiesātos ar piespiedu darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem.
Nereti arī paši piespiedu darba veicēji negodprātīgi izturas pret pienākumu strādāt sabiedrības labā bez atlīdzības, neievēro piespiedu darba grafiku, tas lielākoties ir saistīts ar alkohola atkarības problēmām, kā arī nenormētā darba laika dēļ klientu pamata darbavietās – kokzāģētavās, būvniecībā.
“Pagastos raksturīga personīgā pazīšanās ar piespiedu darba veicējiem, kas veicina nepietiekamu darbu kontroli. Tiek piedotas neizdarības. Šī problēma īpaši aktuāla nelielās apdzīvotās vietās, kur ierobežotas nodarbinātības iespējas, bet uz attālākām piespiedu darba izpildes vietām cilvēkam nav iespējas nokļūt,” stāsta L.Panfilova.
