Saeima ir veikusi apjomīgus grozījumus Darba likumā. Likuma grozījumi darba devējam paredz jaunas tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus un ja darbnespēja ir nepārtraukta. Par to informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.
Ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, darba līgumu varēs uzteikt, ja darbinieks nestrādā vienu gadu triju gadu periodā. Jaunā kārtība palīdzēs cīnīties ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas „uz slimības lapas”.
Ja bezalgas atvaļinājums ir garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Šādas izmaiņas veiktas, ņemot vērā darba devēju sūdzības, ka darbinieki pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas, bet atgriežoties lūdz piešķirt apmaksātu atvaļinājumu.
Grozījumi arī nosaka, ka darba devējam nav pienākums saglabāt darba algu darbiniekam mācību atvaļinājuma laikā. Likums papildināts ar vairākām normām, kas palīdzēs cīnīties ar nelegālo nodarbinātību. Darba līgums jāslēdz ne tikai rakstveidā, bet arī pirms darba uzsākšanas.
Turpmāk darba līgumu par likumā noteiktajiem pārkāpumiem varēs uzteikt 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Patlaban šis termiņš ir 6 mēneši.
Tāpat Darba likumā precizēts, ka darba devēja izsniegtajā darba samaksas aprēķinā norāda izmaksāto darba samaksu, ieturētos nodokļus un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tostarp virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Līdz šim likums nenoteica, kas jānorāda darba samaksas aprēķinā.
Grozījumi paredz, ka darba sludinājumos jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Tas nepieciešams, lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību.
