Lai arī situācija tūrisma nozarē nav spīdoša, viesu namā „Dīķsalas” par viesu trūkumu nesūdzas
Viesu nama saimnieki stāsta, ka iespēju atpūsties pie dabas krūts šeit izmanto viesi no dažādām Latvijas vietām.
Viesu nams „Dīķsalas” Stradu pagastā darbojas jau divus gadus. Tā īpašnieks ir jaunais uzņēmējs Guntis Miķelsons, kurš līdz 16 gadu vecumam ir dzīvojis Gulbenes pusē, bet vēlāk devies mācīties uz Rīgu. Pirms kāda laika viņš nolēma, ka pie tēva mājām nepieciešams uzcelt pirtiņu, kur atpūsties ģimenei un draugiem, taču pirts iznākusi diezgan liela un tās celtniecībā ieguldīts daudz līdzekļu, tādēļ nolemts vismaz daļu naudas mēģināt atpelnīt, šo vietu pārveidojot par viesu namu un piedāvājot iespēju šeit atpūsties ikvienam interesentam.
“Patiesību sakot, būvējot pirti, es jau klusībā domāju, ka šim vajadzētu būt viesu namam. Tēvs gan sākumā bija pret, baidoties no sarežģījumiem un problēmām, taču sarežģījumi ir jebkurā biznesā,” saka G.Miķelsons.
Viesu nama pirmajā stāvā atrodas kamīnzāle, sauna un labierīcības. Kamīnzālē ir uzstādīta virtuves iekārta, tādēļ nepieciešamības gadījumā viesiem ir iespēja gatavot ēdienu uz vietas. Otrajā stāvā ir divas telpas ar guļvietām līdz 13 cilvēkiem. Turpat līdzās viesu namam atrodas liels dīķis. Ārpusē ir uzstādīts kubuls. Atpūtu var baudīt arī ārā, sēžot terasē dīķa vidū un vērojot apkārtējās dabas skaistumu, spēlējot futbolu vai volejbolu, bērniem spēlējoties smilšu kastē.
“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām iespēju arī makšķerēt zivis. Dīķī bijām salaiduši karpas, taču diemžēl šajā ziemā visas lielās zivis gāja bojā. Būs jādomā, kā atkal atjaunot,” saka viesu nama saimnieks.
Vietējie atpūšas mazāk
“Dīķsalās” galvenokārt viesojas līdz 10 cilvēkiem lielas kompānijas. Pārsvarā tie ir jaunieši vai arī pāri, kas vēlas divatā atpūsties un būt prom no visiem.
“Mazāk viesu bija maijā, bet tagad atkal brīvdienas un arī puse darbdienu parasti ir aizrunātas. Interesanti, ka arī aukstajos ziemas mēnešos visas brīvdienas bija aizņemtas. Tiesa, šeit pagaidām galvenokārt brauc atpūsties viesi no citām Latvijas vietām, vietējie Gulbenes novada iedzīvotāji šo iespēju izmanto samērā maz. Daudzi vispār ir izbrīnīti, uzzinot, ka šeit ir viesu nams, taču arī no vietējo puses interese pamazām palielinās,” stāsta G.Miķelsons.
“Sākumā domājām, ka mīnuss mums būs tas, ka esam nost no visiem, taču tagad esam sapratuši, ka tas tomēr ir mūsu pluss. Cilvēkiem patīk būt prom no visa un vienkārši baudīt atpūtu brīvā dabā. Mūsu trumpis droši vien ir arī lielais kubuls. Tas tiešām ir ļoti liels – vienlaikus tajā var atrasties 13 cilvēki. Konkurentiem varbūt šādu kubulu iznāk diezgan dārgi uzturēt un kurināt, mēs to esam nosiltinājuši, tādēļ tas darbojas kā termoss. Ja vienā dienā to iekurinām, tas nākamajās dienās uztur siltumu.”
Situācija nozarē ir kritiska
G.Miķelsons saka, ka viņš it nemaz nenožēlo, ka it kā pašiem domātā pirtiņa pārvērtusies par biznesu. “Tagad viss var attīstīties daudz straujāk. Ja pirts būtu palikusi tikai pašu vajadzībām, kaut kas varbūt arī paliktu nepadarīts. To, ko nopelnām, varam investēt attīstībā. Arī tēvam ir ieguvums – viņš šeit darbojas kā pārvaldnieks, viesu uzņemšana un darbs ar tiem ir viņa pārziņā, jo pats ikdienā neesmu uz vietas. Tēvs man ir ļoti liels atspaids, viņš iesaistās visos attīstības procesos, kopā domājam ko un kā darīsim,” stāsta uzņēmējs.
Spriežot par to, cik vispār ir ienesīgi tūrisma pakalpojumi, G.Miķelsons atzīst, ka sūdzēties nevar.
“Šī nav mana pamatnodarbošanās (Guntim Rīgā ir celtniecības firma), tādēļ es varu teikt, ka veicas tīri labi. Situācija nozarē ir kritiska – to es zinu, taču kritiska tā ir tiem, kas ir paņēmuši kredītus. Man kredīta nav, turklāt mēs paši, es un arī tēvs, ļoti daudz strādājam, strādniekus piesaistām ļoti maz. Darām visu paši savām rokām. Es braucu šurp no Rīgas, lai atpūstos un pastrādātu ar āmuru un cirvi,” saka G.Miķelsons.
Viņš spriež, ka kritiskāka situācija tūrisma nozarē diez vai kļūs. “Celtniecībā arī piedzīvojām kritumu apmēram piecas reizes, taču tagad kritums ir apstājies. Ceru, ka arī tūrisma jomā situācija pamazām uzlabosies,” saka uzņēmējs.
Tieši tādēļ “Dīķsalās” tiek domāts arī par attīstību.
“Šogad bija doma kaut ko būvēt klāt, taču diezgan daudz kas bija aizsākts un ne līdz galam pabeigts, tādēļ nolēmām pabeigt iesākto – sakārtojām sporta laukumus, sataisījām bērniem lielu smilšu kasti, izbūvējām terasi uz dīķa, labiekārtojām un apzaļumojām teritoriju. Virs kubula esam paredzējuši izbūvēt jumtu, kas daļēji būs no stikla, lai, sēžot kubulā, var vērot zvaigžņotās debesis, un daļēji no cietā seguma. Nākamgad darbus turpināsim. Esam iecerējuši paplašināt dīķus, izveidot arī saliņas (tieši tādēļ viesu namam ir arī dots nosaukums “Dīķsalas”). Vēlamies izbūvēt arī vēl kādus desmit nelielus četrvietīgus namiņus, aprīkotus ar labierīcībām. Tā kā īpašums ir liels, ir arī mežs, plānojam izveidot meža takas,” stāsta G.Miķelsons.
