Lidija Ķeķere: “15 ģimnāzijas pastāvēšanas gadi ir bijuši ļoti ražīgi.”
Gulbenes novada valsts ģimnāzija 1.augustā svinēja pusapaļu jubileju. Kopš tās izveides jau ir pagājuši 15 gadi.
Skolas direktore Lidija Ķeķere stāsta, ka 1995.gada pavasarī toreizējā Gulbenes rajona padome pieņēma lēmumu par Gulbenes ģimnāzijas izveidi uz Gulbenes vidusskolas bāzes. Ar 1995.gada 1.augustu Gulbenes ģimnāzijas pārziņā tika nodots korpuss, kurā mācījās pirmo četru klašu audzēkņi.
“Tādējādi šajā lēmumā figurē 1.augusts, kas ir arī pirmā ģimnāzijas darba diena. Pavasarī paralēli pieņemtajam lēmumam par ģimnāzijas izveidi pirmajā stāvā bija izcēlies ugunsgrēks, tādēļ skolā notika ļoti plaši darbi un lielākā daļa skolotāju jau arī sāka strādāt ar 1.augustu. Šajā dienā pulksten 12.00 mums ienāca prātā doma, ka visiem, kas tobrīd atrodas skolā – gan skolotājiem, gan strādniekiem, gan skolēniem, kas bija atnākuši palīgā, ir jāsanāk kopā. Tādējādi šis datums arī kļuva par skolas dzimšanas dienu. Katru gadu šajā datumā šaurā lokā dzimšanas diena arī tiek svinēta,” stāsta L.Ķeķere.
Godam aizstāv ģimnāzijas vārdu
Direktore vērtē, ka 15 ģimnāzijas pastāvēšanas gadi ir bijuši ļoti ražīgi. “Skolu ir absolvējuši vairāk nekā 800 skolēni. Lielākā daļa audzēkņu ir beiguši augstākās mācību iestādes, citi pat divas un trīs. Daudz vairāk par savu absolventu gaitām varēsim uzzināt 17.novembrī, kad visus aicināsim uz skolas salidojumu. Ļoti varam lepoties ar savu skolotāju kolektīvu. Liels mūsu sasniegums ir bibliotēka, kas lielākoties ir izveidota ar vecāku atbalstu. Priecājamies, ka ir uzcelts arī sporta centrs un bērni var nodarboties ar sportu,” saka L.Ķeķere.
“Protams, šo 15 gadu laikā ir bijušas gan problēmas, gan jauki brīži, gan kritumi, gan arī augsti pacēlumi, taču es domāju, ka mēs godam esam spējuši aizstāvēt 13 gadus Gulbenes ģimnāzijas vārdu, bet nu jau arī novada valsts ģimnāzijas vārdu.”
Starpbūve – lielākā sāpe
Skolas direktore norāda, ka lielākie nākotnes plāni saistās ar starpbūvi.
“Mēs piedalījāmies dabaszinību projektā un bijām starp tām 50 skolām, kurām pirmajām bija pavērta iespēja apgūt visas tehnoloģijas, taču projekta organizatori bija noteikuši, ka fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas kabinetiem ir jāatbilst projekta prasībām. Tā kā mums paralēli darbībai projektā tika sākts celt starpbūvi, projekta organizatori deva atkāpi, lai mums nav jāiegulda finansējums pašreizējos kabinetos un pēc tam tie atkal jāpārceļ uz starpbūvi. Ļoti žēl, ka mēs līdz pat šim brīdim nevaram izmantot to lielo bagātību, kas mums ir šajos dabaszinību kabinetos. Starpbūves celtniecības pabeigšana mums ir ļoti nepieciešama arī no cita aspekta – šajā projektā tika izmantoti Eiropas fondu līdzekļi, kas nozīmē, ka agri vai vēlu mums var prasīt atbildēt, vai esam izpildījuši visus projekta nosacījumus,” stāsta direktore.
Viņa piebilst, ka pēc pēdējiem provizoriskajiem datiem starpbūves celtniecības pabeigšanai nepieciešams 700 000 latu.
“Otrs jautājums, kas uztrauc, ir izglītības reforma novadā. Gribētos, lai tas tiktu izdarīts pēc iespējas ātrāk, lai mēs varam strādāt stabilāk, nevis nepārtraukti skatīties uz priekšu ar nelielu uztraukumu,” saka L.Ķeķere.
