Kā mazināt oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu un apturēt globālo sasilšanu? Tie ir jautājumi, par kuriem ikviens iedzīvotājs uz šīs planētas ir aicināts aizdomāties Starptautiskajā Klimata rīcības dienā, šodien, 24.oktobrī. Kas ir lielākie gaisa piesārņojuma avoti Gulbenes novadā?
Lielākie piesārņotāji – autotransports Nav precīzu datu, tomēr, visticamāk, tieši automašīnas ir vislielākās gaisa piesārņotājas novadā. Autotransporta skaits ir strauji audzis. Ceļu satiksmes drošības direkcijas Gulbenes reģionālās nodaļas priekšnieks Jānis Raibekazs stāsta, ka direkcijā transportlīdzekļu tehniskajās apskatēs aptuveni 10 procenti automašīnu netiek cauri, jo gāzē par daudz un neiekļaujas normās.
“Tas nav daudz,” uzver J.Raibekazs. Kopumā apmēram 50 procenti transportīdzekļu dažādu iemeslu dēļ ar pirmo reizi nespēj iziet tehnisko apskati. Ar otro piegājienu parasti visi trūkumi ir novērsti un tehniskā apskate notiek veiksmīgi. Šoferu aprindās gan zina dažādus viltīgus gājienus, kā apmānīt ekspertus un tikt cauri tehniskajai apskatei arī tad, ja automašīnas tehniskie rādītāji “klibo”. Viens no māņu gājieniem ir bākā ieliet benzīna un dīzeļdegvielas kokteili, otrs viltīgs paņēmiens – pirms skates pamatīgi pagāzēt auto.
J.Raibekazs uzsver, ka modernajiem automobiļiem izmešu normas ir salīdzinoši mazas, pat ļoti mazas.
“Prasības modernajai tehnikai ir augstas, pat šerpas,” viņš saka. Vecajiem automašīnu modeļiem esot “brīvākas normas” pieļaujamajam izmešu daudzumam.
Kuri dūmeņi ir videi kaitīgākie?
Līdz ar apkures sezonu brīžiem ir sajūta, ka Gulbene ietinusies dūmu mutulī.
“Visām iekārtām – katlumājām, degvielas uzpildes stacijām – ir paredzēta apkope, kas veicama regulāri katru gadu. Tad tiek gatavots testēšanas pārskats, kurā tiek uzrādītas visas atbilstības. Neviena iekārta nevarētu darboties, ja neatbilstu normām,” skaidro Madonas reģionālās vides pārvaldes Gulbenes daļas vadītāja Inese Sedleniece.
Arī SIA “Vidzemes enerģija” direktors Gvido Stucka uzsver, ka katru gadu izmanto sertificētas laboratorijas pakalpojumus, kas mēra izmešu daudzumu un iesaka, ko vajag uzlabot.
Gulbenes Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Mārtiņš Kokars, kas ir eksperts apkures jautājumos, uzsver: “Lielražotāji pielieto dārgas filtrēšanas iekārtas. Tās nereti izmaksā pat divreiz vairāk nekā pati katlumāja. Bet mazie kurinātāji, kas neizmanto filtrēšanu, visu indi aizlaiž gaisā. Ja dūmgāzes izklājas lielā laukumā – trīs līdz desmit kilometru attālumā – tad to jūt mazāk.”
Grēko, mājās dedzinot atkritumus
“Būtisks piesārņojuma avots – privātmājas grēko, dedzinot atkritumus, tostarp plastmasas pudeles, polietilēna plēves. Tas rada kaitīgus izmešus. Tāpat arī mājās, dedzinot krāsainos žurnālus, atmosfērā tiek izvadīts liels daudzums indīgu vielu,” saka M.Kokars.
I.Sedleniece saka, ka lielā mērā gaisa tīrība ir iedzīvotāju godaprāta jautājums. Neviens nevar izkontrolēt, vai iedzīvotāji savās krāsnīs līdz ar malku nededzina plastmasu. M.Kokars piebilst, ka vaina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu dārdzībā.
“Izdevīgāk ir visu sadedzināt. Tas ir mīnuss. Elpojam piesārņotu gaisu,” saka M.Kokars.
Gulbenes novada domes Tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons atgādina, ka pilsētā ir radīta iespēja atsevišķos konteineros izmest plastmasas pudeles, par to neko nemaksājot. Šos konteinerus pilsētā ir tiesīgi izmantot arī novada lauku iedzīvotāji.
Kādi ir tavi priekšlikumi?
Portāls “www.esmaja.lv” izsludinājis radošo darbu konkursu „Zaļo ideju kauss”, aicinot runāt un domāt, kā klimata pārmaiņas var ietekmēt mūsu katra dzīvi, kā mēs varam dzīvot, lai saudzētu dabu un klimatu. Konkurss notiek laika posmā līdz 2011.gada 1. martam.
