Dzīvokļu īres cenas sākot no 90 līdz 200 eiro vienistabas dzīvoklim
Daži uzskata, ka dzīvokli īrei atrast Gulbenē ir ļoti grūti, bet citi uzskata, ka tas ir viegli. Dažus šodienas cenas pārsteidz kā ļoti augstas, bet citi uzskata, ka cenas veido pieprasījums un tās ir adekvātas.
Uzsākot darba gaitas Gulbenē, sākumā mēroju ceļu no Alūksnes līdz Gulbenei. Tuvojoties meitas skolas gaitām, nolēmu pārcelties uz dzīvi Gulbenē. Pašvaldības dzīvoklis manas profesijas pārstāvjiem nepienākas, bet pienāktos, ja es strādātu pašvaldībā, piemēram, par sabiedrisko attiecību speciālisti.
Ātri, nedēļas laikā, atradu īres variantu, taču īres cena bija 200 eiro. Ziemā kopā ar komunālajiem maksājumiem un mājas apsaimniekošanas maksu, kurā iekļauta mājas siltināšana, man nāktos maksāt vairāk nekā 300 eiro. Nolēmu meklēt citu variantu un pēc nedēļas atradu īres dzīvokli, kurā maksājums ir zem 200 eiro, kā arī mājas apsaimniekošanas izmaksas ir daudz lētākas.
Gan izīrē, gan pārdod
Dzīvojamo māju pārvaldniece Paula Leite-Berģe stāsta, ka gadījumos, ja ģimenē ir tikai viens strādājošs cilvēks un darbs ir Gulbenes novadā, tad pārsvarā visa ģimene arī pārceļas uz dzīvi Gulbenē, taču gadījumos, ja ģimenē strādā abi pieaugušie, viņi izvēlēsies doties dzīvot tur, kur būs labāki apstākļi, tajā skaitā arī labākas darba iespējas.
“Dzīvokļi īrei Gulbenē ir, taču ne visi cilvēki vēlas tos izīrēt. Ir cilvēki, kuri ir apdedzinājušies, kādam izīrējot savu īpašumu,” teic P.Leite-Berģe.
Piemēram, 22. jūlijā tīmekļvietnē “ss.lv” Gulbenē tika izīrēti 6 dzīvokļi. Vēl pa vienam dzīvoklim tika izīrēts Jaungulbenes un Stradu pagastā.
Cena dzīvokļu īrei Gulbenē svārstās no 90 eiro (1 istaba ar daļējām ērtībām, malkas apkuri) līdz 217 eiro (3 istabas ar veļasmašīnu, gāzes plīti, centrālo apkuri).
Kāds dzīvoklis Rīgas ielā tiek izīrēts par 200 eiro (1 istaba ar veļasmašīnu, gāzes plīti, centrālo apkuri). Par 199 eiro mēnesī šajā pašā ielā tiek izīrēts divistabu dzīvoklis. Sludinājumā minēts, ka šī dzīvokļa apsaimniekošanas maksa ir 28 eiro, siltums ziemā var sasniegt 100 eiro, kā arī jāsamaksā par ūdeni un elektrību pēc patēriņa. Sludinājumā uzsvērts, ka atslēgu saņemšanas brīdī jāiemaksā arī drošības nauda – 350 eiro.
P.Leite-Berģe teic, ka dzīvokļu īres cenas Gulbenē ir līdzīgas citu novadu cenām. Tā, piemēram, vienistabas dzīvokļa īre vidēji ir 100 līdz 170 eiro, divistabu dzīvoklim – 120 līdz 259, trīsistabu dzīvoklim – 150 līdz 350 eiro.
“Četristabu dzīvokļus gandrīz neīrē, jo par šādām cenām var īrēt arī privātmāju,” teic P.Leite-Berģe.
Dzīvokļus Gulbenes novadā, protams, var arī nopirkt, “ss.lv” 22. jūlijā bija atrodami dzīvokļi Gulbenē, sākot no 5500 eiro (1 istaba, nepieciešams remonts) līdz 59 888 eiro (4 istabas).
Dzīvokļu fonds – novecojis
Gulbenes novada jauniešu centra “Bāze” vadītāja Valērija Stībele saskaras ar dzīvokļu īres jautājumiem katru reizi, kad jauniešu centrs Gulbenē uzņem Eiropas brīvprātīgos Eiropas Solidaritātes korpusa programmā.
“Gulbenē dzīvokli atrast īrei ir diezgan grūti. Meklējot dzīvokļus brīvprātīgajiem, mēģinām atrast vienkāršus dzīvokļus, kuros īres maksa nav dārga. Dzīvokļu īres jautājumu pārrunāju arī ar kolēģi, kura izlēma vairs nedzīvot kopā ar vecākiem un ļoti ilgi meklēja dzīvokli. Gulbenē ir daudz tukšu dzīvokļu, bet dzīvojamais fonds ir novecojis, turklāt jaunieši vēlas sakārtotākus dzīvokļus. Viņi nav gatavi ieguldīt remontos, jo vienam pašam jaunietim to ir grūti izdarīt,” teic V.Stībele.
Pašreiz – 346 pašvaldības dzīvokļi Gulbenē
Dzīvokļu īres jautājums nav tikai katra individuālā atbildība, šajā jautājumā pretim nāk arī pašvaldība.
Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītājs Lauris Šķenders uzsver, ka no pienākumiem, ko pašvaldībai uzliek valsts, tai ir pienākums izīrēt dzīvokļus noteiktam personu lokam. To nosaka gan likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, gan Gulbenes novada saistošie noteikumi “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Abi normatīvie akti detalizēti uzskaita iedzīvotāju kategorijas, kurām ir pienākums palīdzēt un atbalstīt.
Pašvaldības speciāliste dzīvokļu jautājumos Ligita Slaidiņa informē, ka šobrīd Gulbenes pilsētā ir 346 pašvaldības dzīvokļi.
“Dzīvokļu skaits ir nemitīgi mainīgs, kādu atsavina, kādu iegūst īpašumā izsoles rezultātā. Ne visi pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi ir izīrēti, tātad ir arī brīvi dzīvokļi. Daļa no brīvajiem dzīvokļiem ir nodoti izsolē. Dzīvokļi, kas ir dzīvošanai derīgā stāvoklī, tiek piedāvāti personām, kas reģistrētas dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā,” stāsta L.Slaidiņa. Vienkārši runājot, dzīvokļu rindā.
Novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs saka, ka daudz dzīvokļu ir piepilsētā – Šķieneros, Stāķos, arī citur laukos.
Var pretendēt uz pašvaldības dzīvokļiem
Uz pašvaldības dzīvokļiem Gulbenes novadā var pretendēt trūcīgie; maznodrošinātie; politiski represētie; tie cilvēki, kuri ir deklarēti novada teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas un audzina nepilngadīgu bērnu ar invaliditāti; vientuļie pensionāri; personas ar I vai II grupas invaliditāti; daudzbērnu ģimenes; ģimenes, kurās aug nepilngadīgs bērns un kurās vismaz viens no nepilngadīgā bērna vecākiem nav sasniedzis 40 gadu vecumu, kā arī ģimenes, kurās aug nepilngadīgs bērns un kuras vēlas atgriezties vai pēdējo sešu mēnešu laikā atgriezušās uz dzīvi pašvaldības teritorijā no pastāvīgas dzīves ārzemēs.
Uz pašvaldības dzīvokļiem var pretendēt arī persona, kura pilda aizbildņa pienākumus.
Pašvaldības dzīvokļus izīrēt ir tiesīgi arī dažādu jomu speciālisti. Saskaņā ar saviem saistošajiem noteikumiem dzīvokli var izīrēt arī novadam nepieciešamam speciālistam, kurš nodarbināts šādās nozarēs: lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde; mežsaimniecība un kokapstrāde; būvniecība; tūrisms; medicīnisko pakalpojumu sniegšana; pašvaldībā, tās iestādēs, kapitālsabiedrībās; valsts iestādē vai institūcijā strādājošie.
L.Slaidiņa atzīst, ka ne vienmēr visas personas, kuras interesējas par pašvaldības īres dzīvokļiem, atbilst kādai no šīm kategorijām.
“Ja cilvēki nāk interesēties par pašvaldības īres dzīvokļiem, tad, visticamāk, viņus nav apmierinājis īpašnieka piedāvājums, piemēram, īres cena, dzīvokļa labiekārtotības līmenis, tā atrašanās vieta u.c.,” teic L.Slaidiņa.
Dzīvokļus var arī pārdot
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš uzsver, ka likuma izmaiņu rezultātā pašvaldības dzīvokļus atpirkt no pašvaldības var ne tikai ilgstošie šie dzīvokļu īrnieki, bet arī citi interesenti.
Uz 1. jūliju ir pārdoti 26 pašvaldībai piederošie dzīvokļi. Tos ir nopirkuši šo dzīvokļu ilgstošie īrnieki un pieci dzīvokļi iegūti īpašumā izsoles rezultātā.
“Pašvaldība pārdod arī tos savus dzīvokļus, kuri nav derīgi dzīvošanai. Tos nevar piedāvāt īrniekiem, un tajos jāiegulda ļoti lielas investīcijas. Pašreiz ir dzīvokļi gan pilsētā, gan Šķieneros un Beļavā, kuri projekta ietvaros tiek remontēti, un vēlāk tos piedāvās tām personām, kurām pienākas vieta rindā un kuri atbilst tām kategorijām, kuri var šos dzīvokļus īrēt. Bet ir arī dzīvokļi, kuri ļoti ilglaicīgi stāv tukši un kuru virzīšana uz pārdošanu ir pārtraukta. Pašvaldība maksā apsaimniekošanas maksu,” teic G.Āboliņš.
Viņš uzsver, ka par šiem dzīvokļiem intereses nav, jo tie ir ne tikai sliktā stāvoklī, bet arī neatbilst modernajām vajadzībām.
“Iedomājieties 9 kvadrātmetrus, kuros ir plītiņa un blakus var nolikt tikai gultu! Arī labierīcības ir ārā. Mūsdienās šādi dzīvokļi nav aktuāli un cilvēkiem ir nepieciešamas elementāras ērtības. Šādu dzīvokļu pašvaldībai nav daudz, bet tie tomēr ļoti ilgstoši stāv tukši. Viens šāds dzīvoklis atrodas Brīvības ielā 5, kur nav nedz ūdens, nedz kanalizācijas,” teic G.Āboliņš.
Viņš atzīst, ka Gulbenē izveidojusies situācija, kad pašvaldības dzīvokļus izsolē pērk arī viens konkrēts pārpircējs, kurš šos dzīvokļus saremontē un vēlāk izīrē. Nav arī nekādu izsoļu griestu, kur būtu noteikts, cik pašvaldības dzīvokļu viena persona var nopirkt izsolē. Līdz ar to rodas situācija, ka šis cilvēks iegādājas daudzus dzīvokļus un vēlāk nodod tos īrei.
Izsolēs tiek nopirkti arī pašvaldības izsolītie zemesgabali, un tos, piemēram, nopērk kāds uzņēmums no Rīgas un vēlāk pārdod tālāk.
Plānotas divas jaunbūves
Lai izveidotu kvalitatīvu pieejamo dzīvojamo fondu, Gulbenes pilsētā šobrīd plānotas divas jaunbūves.
“Pirmkārt, šobrīd tiek rakstīts projekts, lai uzbūvētu daudzdzīvokļu māju ar 24 dzīvokļiem Malienas ielā 4. Otrkārt, sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” esam veikuši mājasdarbu un esam izvirzīti pirmajā kārtā, lai Gulbenē privātās publiskās partnerības ietvaros tiktu uzcelta 48 dzīvokļu māja. Šie dzīvokļi būs paredzēti jaunajiem speciālistiem. Abus projektus plānots realizēt līdz 2030. gadam. Noteikti novadā kopumā trūkst jauna un moderna dzīvojamā fonda. Pēdējā daudzdzīvokļu māja Gulbenē tika uzcelta pirms vairāk nekā 30 gadiem,” uzsver L.Šķenders.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Malienas ielā Gulbenē divu daudzdzīvokļu māju būvniecību realizēs privāts investors. Viena ēka būs domāta jaunajiem speciālistiem un tiem, kuri spēj dot pienesumu pilsētai, bet otra daudzdzīvokļu ēka paredzēta sociālām vajadzībām, tās būvniecībā pašvaldība iesaistīsies jau tiešā veidā. Tas notiks būvniecības procesā un vēlāk arī apsaimniekošanā.
Sociālajam atbalstam paredzētās ēkas provizoriskās izmaksas šobrīd plānotas 2,4 miljoni, no kuriem pašvaldības finansējums būtu 15 procenti un kuri vēlāk tiks iekļauti īres maksā. Paredzams, ka Malienas ielā uzceltajās daudzdzīvokļu ēkās būs tikai un vienīgi īres dzīvokļi, kurus nevarēs privatizēt 25 gadus. Aprēķini liecina, ka ēku nodošana ekspluatācijā varētu notikt 2029.-2030. gadā.
— Diāna Lozko, Diāna Odumiņa
Vai speciālista dzīvokli pašvaldība izīrē uz mūžu?
Pašvaldības iestādē – skolā – strādājoša speciāliste ilgstoši no pašvaldības īrē dzīvokli, kuru agrāk mēdza dēvēt par dienesta dzīvokli. Tagad tas saucas speciālistam izīrējamais dzīvoklis. Īrniece bažījas, ka, sasniedzot pensijas vecumu, pašvaldība viņu palūgs dzīvokli atstāt.
Novada pašvaldības speciāliste dzīvokļu jautājumos Ligita Slaidiņa informē, ka novadā ir 16 pašvaldības dzīvokļi, kuri domāti tieši speciālistiem. Jūnijā izīrēti bija 15 dzīvokļi.
Savukārt novada domes iepriekšējā sasaukuma priekšsēdētājs un jaunā sasaukuma deputāts Andis Caunītis “Dzirkstelei” akcentēja, ka faktiski speciālistam nepieciešamības gadījumā pašvaldība var izīrēt gandrīz ikvienu savu brīvo dzīvokli. Izņēmums ir tieši sociālā atbalsta vajadzībām lietojamie dzīvokļi, kurus izīrē mazaizsargāto kategoriju iedzīvotājiem.
Jau rakstījām, ka 29. maija novada domes sēdē deputāti apstiprināja sarakstu ar tādiem 292 pašvaldības dzīvokļiem, kurus nav paredzēts pārdot. Šos dzīvokļus arī turpmāk izmantos izīrēšanai iedzīvotājiem, kuru statuss atbilst likumam “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”.
“Pašvaldībai šobrīd pieder kopumā 933 dzīvokļi (uz 23. jūliju), no kuriem savu funkciju izpildei pašvaldība patur 292 dzīvokļus, bet pārējos ir gatava pārdot, “sacīja A.Caunītis.
“Dzīvoklis jaunajam speciālistam ir paredzēts uz laiku. Kamēr strādā (profesijā vai iestādē, kādā strādāja no dzīvokļa izīrēšanas brīža – red.). Ja cilvēks ir nostrādājis pedagoģijā visu mūžu un dodas pensijā, formāli no dzīvokļa ir jāizliek ārā. Vai tā notiks? Nē. Bet pamatā būtība ir tāda – pašvaldība nenodrošina ar dzīvokļiem visus iedzīvotājus. Pašvaldības uzdevums ir palīdzēt trūcīgajiem, vientuļajiem cilvēkiem, arī jaunajam speciālistam. Būtu normāli, ja dzīvoklis pašvaldības speciālistam tiek piešķirts no brīža, kad viņš sāk novadā strādāt, un viņš turpina īrēt no pašvaldības dzīvokli pirmos 3-5 gadus, varbūt arī 10 gadus, bet visu mūžu speciālistam pašvaldības dzīvoklis nav jānodrošina,” sacīja A.Caunītis.
Līdzībās runājot, A.Caunītis pieminēja, ka nesen sarunā ar tiesībsargu ir skaidrojis, vai bārenis ir statuss uz visu mūžu vai tikai līdz pilngadības sasniegšanai. Pašvaldības nostāja ir – bārenim uz visu mūžu pašvaldības dzīvoklis nepienākas. Speciālistam – tāpat. Protams, pašvaldībai ir pienākums rūpēties arī par vecuma pensionāriem, pauda A.Caunītis un piebilda: “Pensionāri ir dažādi. Ir arī pašpietiekami pensionāri. Tādu valstī nav daudz, bet ir. Tāpēc katrs gadījums ir jāizskata atsevišķi.” Ar to viņš liek saprast, ka pašvaldības dzīvoklis var tikt izīrēts pensionāram, kurš ir politiski represētais, vientuļš cilvēks, kuram ir trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, invaliditāte vai kurš ir vecs vientuļš cilvēks.
“Normatīvais regulējums ir nepieciešams, lai veidotos sistēma un lai pašvaldībā sistēmiski saprotam, kam pienākas kāda palīdzība. Tā veidojas tiesiskā paļāvība, ka noteikumi visiem ir vienādi. Ja ir individuāls gadījums, to skatās, vērtē. Jāsaprot, vai persona, kura raksta iesniegumu par pašvaldības dzīvokļa piešķiršanu, atbilst tām iedzīvotāju grupām, kurām ir tiesības lūgt šādu palīdzību. Bet nekad tā doma nav bijusi tāda, ka pašvaldība ar dzīvokļiem nodrošinās visus novada iedzīvotājus. Tā tam nevajadzētu būt. Tas nav pašvaldības uzdevums. Un, ja pašvaldība iedod dzīvokli, ir jāsaprot, ka tā ir palīdzība uz laiku. Tāpat arī jaunais speciālists tādā statusā nepaliek uz visu mūžu,” skaidroja A.Caunītis.
- Diāna Odumiņa
Viedokļi
Gulbenietis, kurš izīrē dzīvokli Gulbenē, bet vēlas būt anonīms:
– Es tomēr uzskatu, ja cilvēks jau ir pusmūžā un viņam vēl aizvien nav sava īpašuma, tad kaut kas nav kārtībā. Normālam cilvēkam ir jābūt savam īpašumam! Pašlaik izīrēju vienu dzīvokli Gulbenē un ceru atrast kārtīgus īrniekus, jo man ir bijusi slikta pieredze. Dažreiz ar īrniekiem ir traki! Viņi nemaksā savlaicīgi vai vispār, tiek atstāta nekārtība un reizēm arī paņemtas kādas mēbeles. Cilvēki, īrējot dzīvokli, pie tām pierod un tad, kad pārvācas, paņem tās līdzi. Es pat necīnos ar to, jo nav vērts. Par dzīvokļa īri prasu zem 160 eiro, bet cenas jau veido pieprasījums, tieši tāpēc arī Gulbenē tās ir gana augstas. Ieliekot sludinājumu, man uzreiz tajā pašā vakarā piezvanīja viens cilvēks un nākamajā dienā – jau pieci.
Rainers no Gulbenes:
– Pašlaik īrēju dzīvokli Gulbenē, kopumā to meklēju trīs mēnešus. Cenas apmierina, un man tās nešķiet pārāk augstas.
Dana un Didzis no Rankas:
– Īrējam dzīvokli Rankā, un mums bija viegli atrast īrēt dzīvokli. Gulbenē dzīvokļus īrei atrast ir grūtāk, un īres cenas, mūsuprāt, ir par dārgu.
Aptauja
[democracy id=”121″]
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija” , “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
