ŠOGAD RAŽAS NOVĀKŠANAS SEZONA zemniekiem ir īpaši sarežģīta. Tas viss ilgstošo un biežo lietavu dēļ. Taču, par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, zemnieki strādā.
“Laika apstākļi nav labvelīgi, bet tas nenozīmē, ka raža netiks novākta, tikai jautājums ir par tās kvalitāti un daudzumu. Kam ir savas kaltes, tiem vieglāk, kam kredīti un nav tik modernas tehnikas, tiem grūtāk. Ar kombainiem bez dubultiem riteņiem vai ķēdēm gan šobrīd pasmagi un galvenais – jāķer katra minūte, lai varētu strādāt. Arī mēs to darām. No mūsu apmēram 400 hektāriem pagaidām nokulti nepilni 20 un arī raža nav tā labākā. Nodotas vien 50 tonnas. Šie gan arī nebija tie auglīgākie lauki, un priekšā vēl citas kultūras, tāpēc spriest par kopējo ražu vēl ir stipri pāragri,” skaidro litenietis Jānis Neilands.
Augkopības speciāliste Inga Freimane “Dzirkstelei” atzīst, ka novākt ražu ir ļoti grūti – tur, kur kaut cik var, tur kombains iet, bet ir vietas, kur nevar pabraukt pa lauku.
“Un pat ja tā lieljaudas tehnika iet, tad jārēķinās ar ļoti lieliem augsnes sakārtošanas darbiem. Pat zālājus pļaujot, ļoti sabojā esošos tīrumus. Ražas kvalitāte arī krīt ar katru dienu un ar katru lietavu un sutīgo laiku. Zemnieki mēģina kult, graudi birst, bet nav nekādas rekordražas un nekas arī katastrofāli zems. Bet problēma jau būs novākšanā un cik ilgi izdosies novākt labā kvalitātē. Labības laukos daudzviet ir veldre. Pie šādiem nokrišņiem un vēja brāzmām tas ir loģiski. Jo labība tuvāk zemei, jo ir grūtāk paceļama vai vispār nepaceļama. Sausā laikā to var pacelt, kas ir nogāzies veldrē, bet šajā slapjumā zemu nepapļausi un attiecīgi tās daļas var arī netikt savāktas,” stāsta I.Freimane.
Ir mazrunīgi
Tā kā lietus un slapjie lauki apgrūtina graudu kulšanu, ilgstošais mitrums un lietavas neļauj tehnikai strādāt pilnā jaudā, vairums aptaujāto zemnieku ir mazrunīgi vai arī vispār nevēlas publiski par to runāt.
Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis “Dzirkstelei” stāsta, ka vēl nav sācis kulšanas darbus. “Tur, kur ir gatavi, tur ir pielijis. Uzskatu, ka 30 līdz 40 procentus vai varbūt pat pusi ražas lietavas ir paņēmušas,” saka G.Ciglis.
Kulšanas darbus sācis zemnieks Mārtiņš Upāns no Stāmerienas, kurš audzē arī ripsi. “Kombains ir uz lauka un salūzis,” saka M.Upāns. Kaut ko jau esot izdevies nokult, bet, tā kā vēl nav tikts pie graudiem, tad spriest par ražu ir pāragri.
Juris Krēsliņš no Līgo pagasta vēl nav sācis kulšanas darbus un vēl arī nezina, kad sāks. “Pašlaik gatavojos. Viss ir procesā. Rapsis būtu nobriedis, bet nevar pabraukt pa tīrumu sakarā ar mitrumu, kā jau visiem,” saka J.Krēsliņš.
J.Krēsliņš audzē arī ziemas kviešus, auzas, vasaras kviešus. To, cik daudz ražas lietavu dēļ varētu būt izbojāts, viņš pagaidām neņemas spriest.
“Man kopā ir kādi 100 hektāri. Ja turpinās līt, tad būs kaut kāda katastrofa ne tikai man. 2017. gads jau arī nesajūsmināja. Apdrošināts man nav nekas, tāpēc – kā būs, tā būs. Pret slapjumu un nepabraukšanu pa tīrumu jau nevar apdrošināt. Var apdrošināt pret krusu, izsalšanu un vēl kaut ko, bet nekas nav izsalis. Vai ārkārtas situācija ko dod, nezinu. Dod tad, kad var nokult un saņemt naudu par savu izaudzēto, jo no gaisa neviens neko neiedod. Nu ko man dod ārkārtas situācija? Jāstrādā ir tālāk. Citos gados šajā laikā kulšana ritēja pilnā sparā. Šogad, ja nevarēs laikā nokult, nevarēs apart un rapsi iesēt, kaut kāda bēda jau būs,” stāsta J.Krēsliņš.
Pirmā graudu krava – 17. jūlijā
Kooperatīvās sabiedrības “VAKS” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase “Dzirkstelei” stāsta, ka pirmo graudu kravu atveda Gulbenes novada zemnieku saimniecība “Aizpurieši” 17. jūlijā.
“Šobrīd atvestas jau tuvu simtajai (5. augusta rītā – red.) kravai. Ved miežus, kviešus, rapsi, tuvojas jau arī zirņu vešana. Mums ir ievestas gandrīz 3000 tonnas,” stāsta V.Jonase.
Graudu kvalitāte gan nav tāda, kādu gaidījuši. “Tā ir sliktāka. Ražas arī nav tik lielas, jo lietavas ir savu darbu izdarījušas,” saka V.Jonase.
AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils “Dzirkstelei” stāsta, ka kopumā šogad plāno pieņemt vairāk nekā 400 tūkstošus tonnu graudu, no kuriem vismaz 70 tūkstošus tonnu – bioloģiski audzētus jaunās ražas graudus. “Dobeles dzirnavnieka” graudu pieņemšanas punkts Gulbenē šosezon graudu pieņemšanu uzsāka 4. augustā. Gulbenē tiek pieņemti kvieši, auzas un rudzi. Plānots kopumā pieņemt aptuveni 25 tūkstošus tonnu.
“Graudu kulšana Vidzemē ir tikko sākusies, šobrīd tiek kulti kvieši, zirņi un agrākās auzu šķirnes. Šogad kā pirmo graudaugu kultūru “Dobeles dzirnavnieka” pieņemšanas punktā Gulbenē zemnieki ieveda kviešus. Lai arī par kopējo graudu kvalitāti spriest vēl pāragri, nelabvēlīgo laikapstākļu ietekme bijusi ļoti jūtama, un pirmais pieņemtais kviešu apjoms ir ar salīdzinoši zemu tilpummasu. Esam uzsākuši vērienīgus attīstības darbus Gulbenes graudu pieņemšanas punktā, kur notiek graudu pieņemšanas un uzglabāšanas infrastruktūras izbūve. Nākamajā sezonā graudu piegādātājus gaidīsim daudz modernākā graudu pieņemšanas vietā. Būvniecības darbi graudu pieņemšanu neietekmēs, graudu pieņemšana šosezon notiks kā ierasts,” stāsta K.Amsils.
Informācijas sniegšana turpinās
Zemkopības ministrija uz nenoteiktu laiku pagarinājusi lietavās applūdušo lauksaimniecības zemju pieteikšanu Lauku atbalsta dienestā. Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības vadītāja Elita Mozule informē, ka lietavās cietušās platības klienti piesaka LAD mobilajā aplikācijā, nofotografējot laukus ar koordinātēm, informējot par cietušo kultūru procentuāli.
“Informācijas sniegšana turpinās, jo mainās arī situācija uz laukiem. Apkopotie dati tiks nosūtīti Eiropas Komisijai. Pieteiktās plūdos cietušās platības vēl nenozīmē kompensāciju. Pieteiktas tiek gandrīz visas kultūras (ziemāji, vasarāji), arī pļavas un ganības. Gulbenes lauksaimnieki ir teritorijā, kur lietavas turpinās trīs mēnešus,” saka E.Mozule.
