Šī futbola sezona ir galā. Mūsu futbola komandas direktors Romāns Lajuks pateicas līdzjutējiem, brīvprātīgajiem palīgiem, atbalstītājiem un labvēļiem par sadarbību šajā sezonā. Atlicis izvērtēt paveikto un sākt domāt par nākamo sezonu. Lūk, viņa domas par aizvadīto futbola sezonu un ne tikai par to!
Galvenais uzdevums – izpildīts
Šā gada sākumā piekrist startam virslīgā, varētu teikt, bija avantūra, jo grūti bija pat iedomāties, kur ņemt pat minimālos līdzekļus. Vairākās sanāksmēs izdevās “pielauzt” Latvijas Futbola federāciju samazināt dalības maksu par 5000 eiro, bet tik un tā summa palika iespaidīga – 15 000 eiro. Februāra vidū no iepriekšējās triumfālās sezonas ierindā palikušie sanācām kopā un laikā, kad citi jau spēlēja pārbaudes mačus Turcijā, trenējāmies Stāķu sporta zālē, par ko liels paldies tās vadībai. Ar Gulbenes novada domes priekšsēdētājas Sandras Daudziņas un kluba prezidenta Jāņa Antaņeviča pūliņiem pamazām tika atrasti cilvēki un kompānijas, kas sniedza palīdzību. Tā izveidojās atbalstītāju loks – SIA “LDz Cargo”, SIA “MRK Serviss”, SIA “Piebalgas Alus”, SIA “Rubate”, SIA “Grantiņi 1”, SIA “Alba”. Ar itāļu ražotāju “ERREA” ekipējumu palīdzēja SIA “Sporta punkts”. Nedēļu pirms sezonas sākuma pieaicinājām piecus ārzemju spēlētājus un pēdējie pabeidzām komandas komplektāciju. Daudzi prognozēja, ka knapi vilksim dzīvību un pēc sezonas vai pat agrāk beigsim eksistēt, taču mēs varam būt apmierināti, galveno uzdevumu – futbola popularizāciju novadā un reģionā – esam izpildījuši.
Futbols Gulbenē – īpašs notikums
Šogad Gulbenes stadions bija viens no apmeklētākajiem virslīgā – vidēji spēli apmeklēja aptuveni 700 skatītāji. Tribīnēs varēja redzēt dažāda vecuma pārstāvjus, bet galvenais – daudz bērnu un pusaudžu. Un Latvijā reti kad pēc spēles futbolistus gaida pie izejas no ģērbtuvēm, lai saņemtu autogrāfu vai kopā nofotografētos.
Vasaras periodā futbols Gulbenē tiešām bija notikums. Arī spēļu organizācijā atšķīrāmies no citiem – pirms spēles laukuma vidū iznesām kluba karogu, spēlējām fona mūziku, par brīvu visiem izdalījām krāsainu programmu. Sezonas laikā tā arī citi klubi neatbalstīja mūsu iniciatīvu pirms mājas spēlēm atskaņot valsts himnu – tas it kā ikdienišķam notikumam tomēr piešķir svētku sajūtu.
7.vieta – nav slikts rezultāts
Nebijām nekādi peramie zēni. Izpildījām solījumu, kuru devām pērn apbalvošanas laikā – “Skonto” lai dreb, Gulbene nāk. Ne tikai apspēlējām Latvijas četrpadsmitkārtējos čempionus jau pirmajā gadā virslīgā, ko daudzus gadus nevienu reizi neizdevās izdarīt, piemēram, Rēzeknes un Valmieras klubiem, pieci punkti, kurus “skontieši” zaudēja spēlēs pret mums, liedza viņiem kāpt uz pjedestāla un slavenais klubs otro reizi savas pastāvēšanas vēsturē palika bez medaļām. Ilgi mūs atcerēsies arī tradīcijām un medaļām bagātais SK “Liepājas Metalurgs” – zaudējot FB “Gulbene” savās mājās un dalot punktus vasarā Gulbenē, viņi palika viena punkta attālumā no zelta medaļām. Nākamgad jāmēģina “iekost” šīgada čempioniem un kausa ieguvējiem – FK “Ventspils”, lai gan neizšķirts Ventspilī arī bija savdabīgs varoņdarbs. Un tomēr FB “Gulbene” vārds kļuva par zināmu brendu. Par vietējo futbola komandu, kura šogad sensacionāli abižoja gandrīz visus Latvijas grandus, jau dzirdējuši un zina daudzās pasaules valstīs.
Spēlētāji ir pelnījuši uzslavas
Kopumā šogad virslīgas spēlēs komandas sastāvā laukumā pabija 31 cilvēks, taču praktiski visas sezonas smagumu uz saviem pleciem iznesa 9 – 10 spēlētāji. Otro gadu pēc kārtas nevienu oficiālo spēli neizlaida Sergejs Mišins un Ivans Gluško. 30 spēles šogad aizvadīja abi centra aizsargi Igors Korabļovs un Aleksandrs Ivanovs. Par komandas labāko vārtu guvēju kļuva Arevšats Hačatrjans (26 spēlēs – 9 vārti). Aizsargs Vitālijs Stols aizvadīja 28 spēles. Gulbenietis Jānis Lapss savā debijas sezonā virslīgā atzīmējās 25 spēlēs un guva 2 vārtus. Vienmēr gatavi doties laukumā bija abi vārtsargi – Alberts Nikoļskis un Igors Labuts. Virslīgā “gaisu apostīja” arī četri Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi, kā arī gulbenieši Jānis Keišs un Emīls Bisinieks.
Sapņot nav liegts
Patīkami pafantazēt, kāda būtu komanda, ja izdotos saglabāt dažus spēlētājus no iepriekšējā sastāva, piemēram, Oļegu Laizānu, kurš atzīst par šīssezonas virslīgas labāko spēlētāju, japāņu “brīnumbērnu” Minori Sato, liepājniekus Vladimiru Kamešu un Tomu Mežu. Līdzās šīssezonas FB “Gulbene” pamatvilcējiem klāt vēl šie puiši un šogad atrastie Heideni Takeda, Jasuhiro Kato, Ivans Šaracs – ar tādu komandu mēs būtu godalgoto trijniekā ar pirmo piegājienu. Bet sapņot nav liegts.
Neiedomājami grūti strādāt ierobežotā un bieži nezināmā finansiālā situācijā. Jārēķinās, ka ik pēc trim mēnešiem komandas sastāvs var mainīties uz pusi. Kvalificētu Latvijas futbolistu, kuri spēlēs par “zupu”, jumtu virs galvas un iespēju trenēties labā laukumā, ir maz. Tiem, kas to dara šeit jau otro gadu kopā ar treneri Mihailu Koņevu, varētu uzcelt pieminekli – tie ir īsti futbola un mūsu komandas fanātiķi.
Bija arī “melnie periodi”
Analizējot sezonu, jāatzīst dažas kļūdas, kurām bija objektīvi iemesli. Atcerēsimies, ka pirmo riņķi pabeidzām 5.vietā un līdz pat augusta beigām, par spīti izmaiņām sastāvā, spējām turēties tabulas vidū, konkurējot ar FC “Jūrmala” un FK “Jelgava”. Augusts bija ļoti veiksmīgs. Mēnesi vajadzēja pabeigt Jūrmalā. Uzvara ļautu nostiprināties 5.vietā, taču nenovērtējām puišu spējas un fizisko stāvokli. Pirms šīs svarīgās spēles dažas dienas trenējāmies divreiz un pārcentāmies. Spēles laikā komandu nevarēja pazīt. Spēlētāji bija noguruši. Jūrmalnieki nebija daudz labāki, godīgs iznākums būtu neizšķirts. Taču FC “Jūrmala” rindās vasarā parādījās pieredzējušais Vīts Rimkus, kurš organizēja divus vārtu guvumus.
Čempionātā iestājās divu nedēļu pārtraukums. Naudas vairs nebija un nolēmām palaist komandu brīvdienās uz 10 dienām. Pārējās komandas aizvadīja treniņus. Sākām pret “Jelgavu” mājās. Viesi fiziski bija daudz pārāki. Grūtībām klāt nāca vārtsarga A.Nikoļska pa diviem gadiem vienīgā “melnā diena”. Trīs kļūdas – trīs vārti. No šī zaudējuma puiši tā arī nespēja psiholoģiski atgūties. Nākamo garo pārtraukumu atkal bijām spiesti pavadīt mājās. Gatavojoties tādā amatieru līmenī, bija grūti cerēt uz panākumiem.
Vienīgais saules stariņš pēdējo divu mēnešu mocībās uzspīdēja sezonas beigās pret “Liepājas Metalurgu”. Mūsu puišu kaujinieciskais un saturīgais sniegums deva pārliecību, ka, nepārtraucot pilnvērtīgu treniņdarbu, FB “Gulbene” šogad tomēr varēja pakāpties par kādu vietu augstāk.
Par infrastruktūru Gulbenē
– Kā neitrālam cilvēkam, rīdziniekam, man patīk, ka Gulbene kļūst sakoptāka. Domāju, tiks sakārtota arī vietējā slimnīca – nedaudz pazīstu cilvēkus, kuri pārņēma šo gandrīz bankrotējušo iestādi. Bet, lai retāk domātu par ārstiem, cilvēkiem jādod iespēja uzturēt veselību ar sporta palīdzību. Pēdējais laiks būtu ķerties klāt stadiona rekonstrukcijai. Tas ir novecojis un turas kopā tikai ar sporta centra direktora Ziedoņa Lazdiņa un viņa darbinieku darbu. Esmu pārliecināts, ka novada domē ir autoritatīvi cilvēki, kuriem būtu pa spēkam sākt kaut ko darīt novada galvenās sporta arēnas labā.
Ja gribam attīstīt futbolu reģionā, kopīgiem spēkiem jāizdara viss, lai Gulbenē būtu standarta mākslīgais laukums, jo ar futbolu šeit var nodarboties tikai no maija līdz oktobrim. Lai kā censtos stadiona darbinieki, ne agrā pavasarī, ne rudenī trenēties uz zālāja nav iespējams. Jaunie futbolisti pusgadu spiesti trenēties mazajās sporta zālēs, un tādos apstākļos cerēt izaudzināt vietējos kadrus virslīgas komandai ir naivi.
Eiropas Futbola asociācija ir gatava piešķirt Gulbenei un ar Latvijas Futbola federācijas starpniecību uzlikt pēdējās paaudzes paklāju par brīvu, jāsagatavo tikai pamatne. Tas nav lēti un kopā ar apgaismojumu varētu izmaksāt apmēram 120 000 latu. Taču tāds laukums nestāvētu tukšs 10 līdz 11 mēnešus gadā. Kā dāvana tā būtu visiem novada sportistiem. Šādi laukumi jau ir uzstādīti vairākās vietās, nesen tāds atklāts arī Preiļos. Nupat par Ziemeļaustrumu reģiona vadītāju Latvijas Futbola federācija apstiprinājusi gulbenieti Arni Martuseviču, kurš to jau sen bija pelnījis. Panākt mākslīgā laukuma uzstādīšanu būs viņa svēts pienākums!
Treniņi sāksies jau janvārī
Pēc pēdējās spēles nolēmām turpināt iesākto. Taču viss ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas. Mums ne tikai jāsāk viss no jauna, bet arī jāatrod iespējas, lai jaunajā gadā neieietu ar parādiem. Darbs pie atbalstītāju meklēšanas notiek gandrīz katru dienu. Gribētos lielāku interesi tieši no vietējiem uzņēmējiem. Nevienam no mums šobrīd futbols nav bizness un iztikas līdzeklis. FB “Gulbene” ir sociālais projekts, lai vietējiem bērniem būtu ar ko nodarboties un uz ko tiekties, lai cilvēki varētu sanākt kopā un saņemt pozitīvas emocijas.
Nākamgad virslīgai piebiedrosies pirmās līgas labākās komandas. Jau tagad skaidrs, ka virslīgas līmenis izlīdzināsies un, lai noturētos un nepaliktu pēdējie, nerunājot par to, ka pakāptos kādu vietu augstāk, būs par vēlu sākt sastāva komplektāciju un treniņus februāra vidū. Lai sāktu agrāk, ir arī papildu stimuls – Latvijas kausa izcīņa. Pavasarī, pie zināmu apstākļu sakritības uzvarot ceturtdaļfinālā un pusfinālā, un pat zaudējot finālā, FB “Gulbene” jau vasarā varētu startēt UEFA Eiropas līgā. Kāpēc gan ne? Tāpēc sāksim treniņus jau janvārī. Darīsim visu, lai saglabātu komandas kodolu, obligāti pieaicināsim arī kādu jaunu vietējo puisi. Ceru, ka ziema nebūs barga un pavasaris būs ātri klāt.
