Valdība plāno atļaut zemnieku saimniecībām ierīkot nelielas lopkautuves, kā arī veicināt reģionālo lopkautuvju ierīkošanu. Līdz šim Latvijā oficiāli ir atļauts darboties kautuvēm, kuru darbību saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem ir atzinis Pārtikas un veterinārais dienests.
Zemniekiem ir finansiāli neizdevīgi vest mājlopus, kas paredzēti kaušanai, uz atzīto kautuvi, maksāt par kautuves pakalpojumiem, segt ceļa izdevumus un tamlīdzīgi, tādēļ ir paredzēts atvieglot arī prasības mazjaudas kautuvju izbūvei, iekārtām un aprīkojumam.
„Mazjaudas lopkautuvju izveidi zemnieku saimniecībās vērtējam pozitīvi, jo savulaik tieši Pārtikas un veterinārais dienests bija starp tiem, kas uzskatīja, ka šādas kautuves ir vajadzīgas. Ir izveidojusies tāda situācija, ka Austrumvidzemes reģionā, kas aptver Gulbeni, Madonu un Alūksni, nav nevienas lopkautuves. Tas rada problēmas gan zemniekiem, gan pircējiem. Tas ir tikai pozitīvi, ka valdība beidzot ir pievērsusies šai problēmai, jo kopš pagājušā gada oktobra šis jautājums bija atlikts. Zaļā gaisma mazajām kautuvēm ir dota, bet pagaidām to noteikumi vēl nav apstiprināti,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes pārtikas inspektore Ārija Ločmele.
Jaunā kārtība, kas vēl gaida apstiprinājumu, mazjaudas kautuvēs regulēs kaujamo dzīvnieku skaitu, noteiks atkāpes kaušanas telpām, kā arī gaļas piegādes nosacījumiem. Noteikumi paredz arī prasības veselības un identifikācijas marķējumam, ar kuru marķē gaļu, kas nonāk pārdošanā no zemas kapacitātes kautuvēm.
