Iemesli, kādēļ šajā mācību gadā Gulbenes novadā bijis viens no ievērojamākiem skolēnu
skaita sarukumiem Latvijā, ir vairāki, tostarp demogrāfiskās situācijas
pasliktināšanās un potenciālo skolēnu aizbraukšana no novada, par to aģentūru LETA
informē Gulbenes novada domes priekšsēdētājs
Nikolajs Stepanovs.
Kā būtisku iemeslu ģimeņu un tostarp arī skolēnu aizbraukšanai no novada
N.Stepanovs min darba vietu trūkumu novadā.
“Mums ir nācies palaist garām
vairākus uzņēmumus tikai tāpēc, ka mums nav pieejams gāzes pakalpojums,” viņš
norādīja piebilstot, ka līdz ar uzņēmumiem secen novadam gājušas arī darba
vietas.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka novadā patlaban notiek ievērojamu
infrastruktūras objektu attīstība, “tiek celta rūpnīca un cehs, bet nekas no tā
nav izdarāms momentā ar pirksta pamāšanu”. Tāpat N.Stepanovs atzīmē, ka
pašvaldība savu iespēju robežās dara visu, lai atbalstītu ģimenes, nodrošinātu
novadā pilnvērtīgu dzīvi, taču pašvaldības iespējas ir ierobežotas “Valstij
nevajadzētu tikai runāt, jo no runāšanas un dažreiz pat nepilniem pārdesmit
latiem jaunās ģimenes pa īstam jau netiek atbalstītas,” viņš atzina.
“Pēc reformas laukos vairs nekā nav, valsts iestāžu vietējie departamenti ir
likvidēti un dzīvība no laukiem aizvilkta uz lielajām pilsētām un Rīgu. Mūsu
jaunatne, kas par nodokļu maksātāju naudu ir izmācīta, nu jau ar darbaspēku
nodrošina pusi Eiropas, bet mūsu pašu laukos cilvēku nav,” sacīja Stepanovs.
Aģentūrai LETA viņš pauda pārliecību, ka skolēnu skaita sarukumu novadā nevar
vērtēt tikai pēc viena faktora, bet gan ir jāizprot, ka tas ir komplekss
pasākumu kopums. Dzimstības un mirstības rādītāji ir tas, ko ir grūtāk ietekmēt,
taču iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot vienā vai otrā vietā, gan var
mainīt, ir pārliecināts Stepanovs.
Tāpat Gulbenes mērs atzina, ka krass skolēnu
skaita sarukums Gulbenes un Alūksnes novados ir
šogad, bet tik pat labi nākamgad tas varētu būt jebkurā citā novadā, jo minētās
problēmas skarot teju visus no lielajām pilsētām nomaļus esošos novadus.