Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne Nacionālo ziņu aģentūrai “Leta” apgalvo, ka pēc papildu valsts finansējuma
saņemšanas līdz gada beigām visiem plānotajiem ambulatorajiem pakalpojumiem līdzekļu pietikšot. “Taču bažas par līdzekļu trūkumu slimnīcām joprojām neesot zudušas. Joprojām esam atstāti pabērna lomā un joprojām – nesaprotamu iemeslu dēļ, “Letai” atzīst A.Vāne.
Pēc viņas teiktā, uzņēmumam patlaban ir pilnībā paralizēta iespēja uzlabot
ambulatoro pakalpojumu klāstu un apstākļus, jo pat vismazākā summa, kas
nopelnīta ambulatorajā daļā, ir jāiegulda stacionārā, lai nosegtu slimnīcas
pakalpojumu izmaksas. “Valsts noteiktā cena par viena
pacienta ārstēšanu stacionārā absolūti neatbilst patiesībai, jo visas cenas ir
augušas un inflācija ietekmējusi praktiski katru darbību slimnīcā,” norāda
Vāne.
Rezultātā, pēc slimnīcas apvienības valdes locekles teiktā, cieš gan
stacionāra pacients, kuru apkalpo nevis trīs, bet viena māsiņa, nodaļās strādā
mazāk sanitāru nekā nepieciešams, “līdz ar to arī apkalpošana par spīti lielajām pacientu prasībām nav tik augsta kā vajadzētu”. Cieš gan darbinieki, kuru atalgojums ir zems, taču slodze ir ļoti liela, gan ambulatorais sektors, kurā nav iespējams ieguldīt līdzekļus jauninājumos un
attīstībā.
“Neizskatās jau arī, ka te kaut kas ar laiku varētu mainīties,” atzīst Vāne, kura pauž nostāju, ka medicīnisko pakalpojumu klāsts Latvijā ir
pārāk liels priekš piešķirtajiem līdzekļiem, tādēļ, “izdalot uz visu, īsti netiek
nekam”.
LETA informē, ka 2011.gada valdības deklarācijā paredzēts, ka no 2014.gada veselības aprūpei
nāktos saņemt 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču šobrīd veselības aprūpei tiek novirzīti vien 3,2% no IKP. Tas liek secināt, ka plāns
joprojām netiks izpildīts.
“Tas ir zemākais procents, kāds vispār bijis
brīvvalsts laikā. Patiesībā tas ir zemākais veselības procents, kāds vispār
Latvijā ir bijis,” norāda A.Vāne. Viņa uzskata, ka pat tad, ja 4,5% slieksnis
tiktu sasniegts, tas tik un tā būtu viens no zemākajiem veselības nozares
īpatsvariem Eiropā, taču vismaz dotu medicīnas nozarei iespēju
izdzīvot.
