Lielākā daļa novada
jauniešu, kas pagājušajā gadā absolvēja 9. un 12.klasi, turpina
izglītoties, liecina Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras
un sporta nodaļas apkopotā informācija.
Domes Izglītības,
kultūras un sporta nodaļas izglītības metodiķe Aīda Rozentāle
informē, ka no 229 jauniešiem, kas pavasarī beidza 9.klasi,
izglītību turpina 220 jaunieši jeb 96 procenti. 9 jaunieši
mācīties neturpina, 2 no viņiem ir ārzemēs. “Mūsu valstī
obligāta ir pamatizglītība, tādēļ mēs nevaram pārmest, ka
jaunieši neturpina izglītību. Tomēr es uzskatu, ka 220 jaunieši,
kas devušies mācīties tālāk, ir labs rādītājs,” saka
A.Rozentāle.
Nesmādē arī vietējās
izglītības iestādes
Starp profesionālās
izglītības iestādēm visvairāk mūsu novada 9.klašu beidzēju ir
izvēlējušies Smiltenes Valsts tehnikumu-profesionālo vidusskolu,
kur var mācīties gan pēc vidusskolas, gan pēc 9.klases
absolvēšanas. 2.vietā ir Ogres Valsts tehnikums, 3.vietā –
Jaungulbenes profesionālā vidusskola, 4.vietā – Priekuļu un
Jāņmuižas Valsts tehnikums, 5.vietā – Rankas profesionālā
vidusskola un 6.vietā – Malnavas koledža.
“No populārākajām profesijām, ko izvēlas 9.klašu
beidzēji, kas turpina mācības profesionālās izglītības
iestādēs, ir automehāniķis, tūrisma-viesnīcu pakalpojumu
speciālists, pavārs. Interesanti, ka daudz zēnu ir izvēlējušies
pavāra profesiju. Populāra ir arī celtniecība un ceļu būve,
dažādi dizaina speciālisti – gan stila, gan interjera, gan
modes, kā arī galdnieks. Patīkami pārsteidza, ka viena no
izvēlētajām specialitātēm ir veterinārārsta asistents.”
Ja salīdzina jauniešu
skaitu, kas iestājies profesionālajās mācību iestādēs, un to
jauniešu skaitu, kas mācības turpina vidusskolās un ģimnāzijās,
tas ir diezgan līdzīgs. A.Rozentāle norāda, ka ar ļoti nelielu
pārsvaru – par 2,5 procentiem jauniešu vairāk ir izvēlējušies
profesionālās izglītības iestādes.
Populārākā –
Latvijas Universitāte
12.klasi
vispārizglītojošajās novada skolās pērn absolvēja 171
jaunietis, no tiem izglītību turpina 149 jeb 87 %. No tiem, kas
izglītību neturpina, 13 strādā Latvijā, seši strādā ārzemēs
un tikai 3 pašlaik nemācās un ir arī bez darba. Arī šos
rādītājus A.Rozentāle raksturo, kā ļoti labus.
“Visvairāk jaunieši
izvēlējušies studēt ekonomiku, uzņēmējdarbību, biznesa
vadību. 2.vietā ir medicīna, turklāt jāpiebilst, ka Stradiņa
universitāte ir ceturtā populārākā starp universitātēm.
3.vietā starp izvēlētajām specialitātēm ir tiesību zinātnes,
4.vietā – komunikāciju zinātne un sabiedriskās attiecības,
5.vietā – sporta zinātne, turklāt Latvijas Sporta pedagoģijas
augstskola ir piektā populārākā augstskola, un 6.vietā pēc
popularitātes starp profesijām ir grāmatvedība un finanses,”
stāsta A.Rozentāle.
Izglītības metodiķe
uzsver, ka kopējais rādītājs par jauniešiem, kas mācās tālāk,
ir tikai pavisam nedaudz pasliktinājies, bet tas ir tikai tāpēc,
ka arī izglītojamo skaits ir mazāks.
