Kultūr-meteoroloģiskās
aplēses jau laikus liecināja, ka līdz ar ziemas parādīšanos13.datumā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā tiks
atklāta arī pirmā Zilā Zirga gada izstāde. Tā tas arī notika,
un pirmdienas rītā fotogrāfs un
metāldizaineris Māris Grīnbergs un ādas apstrādes
māksliniece, Latvijas grāmatsējumu un ādas dizaina asociācijas
vadītāja Ilizane Grīnberga Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā sāka
iekārtot vērienīgu izstādi. Dažādību
konkrētajā izstādē raksturo dizaineru darbi, kas apvienoti kopumā
trīs dažādās kolekcijās – “Latvieša cimdi”, “Poga”
(Latvijas Grāmatsējumu un ādas dizaina asociācija) un
“Fotogrāfija” (Māris Grīnbergs).
Neoficiālu
izstādes atklāšanu ar savu ierašanos nodrošināja
nedaudz apsalis Gulbenes mākslas skolas audzēkņu un skolotāju
bariņš, kuri uzreiz pievērsās izstādīto darbu iepazīšanai
skatīšanās, klausīšanās un mobilās-fotografēšanas formā.
Kamēr mākslinieks Māris Grīnbergs ar savu kameru fiksēja
mirkļus, Ilizane Grīnberga ar nojaušamu pedagoģiskās ievirzes
garu (māksliniece ir pasniedzēja Rīgas Dizaina un mākslas
vidusskolas (RDMV)) izkliedēja nelielo sākuma haosu, izpazīstinot
ar grāmatsējumu dizaina plašajām iespējām. Oriģinālsējumu
kolekciju “Latvieša cimdi” veidojuši 19 profesionāli
mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem kā veltījumu XXV
Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem. „Latvieša cimdi” ekspozīcijā ieļauti Marutas
Grasmanes grāmatas “Latvieša cimdi” sējumi ar
oriģināli veidotiem ādas vākiem, kā arī Gulbenes Tautas
lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībnieču adītie
vilnas rakstainie dūraiņi. Savukārt oriģinālsējumu kolekciju
“Poga” vieno apgāda “Neputns” izdotie dzejnieka Knuta
Skujenieka dzejoļa tulkojumi 34 valodās, ko veidojuši 20
profesionāli mākslinieki un 10 RDMV ādas dizaina izglītības
programmas 2.kursa audzēkņi.
Māra
Grīnberga fotogrāfijās vērojamas tīrā veidā pasniegtas
individuālas interpretācijas par ikdienišķākām lietām, par ko
vairums sabiedrības ne vienmēr aizdomājas. Piemēram, ko un kādā
mērā par personas identitāti stāsta personu apliecinošo dokumentu
fotogrāfijas, vai klusās dabas „iekšas” fiksēšana ar
rentgena fotogrāfijas palīdzību.
„Mēs katrs ejam uz
lielveikalu, kur iegādājamies spīdīgos un modificētos tomātus,
kas laika gaitā sapūst,” tā mākslinieks paskaidro alegoriju ar
ēdiena plēvē ietītas sievietes seju, kas pārvēršas Grīnberga
trīs fotogrāfiju sērijā. Papildus iepriekš minētājam,
izstādīti arī vairāki dokumentālās fotogrāfijas darbi, kas
rezultējas ar apliecinājumu, ka mākslinieks Māris Grīnbergs ir
profesionāli daudzšķautņains, kas izpaužas gan idejās, gan izpildījumā.
Neilgajai
izstādes pre-atklāšanai sekoja Gulbenes mākslas skolas direktores
Sandras Dikmanes un Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
izstāžu dekoratores Valentīnas Brūniņas uzrunas. Savukārt tūlīt
pēc bērnu balsojuma , māksliniekiem pasniedzot ziedus,
runāja arī izstādes pārstāvji (jo izstādei ir vairāki darbu
autori) – Ilizane un Māris Grīnbergi. Pēc izstādes atklāšanas
abi mākslinieki devās uz Gulbenes mākslas skolu, kur divu stundu
garumā Māris Grīnbergs interesentiem stāstīja par kompozīciju
fotogrāfijā.
Necenšoties
paredzēt dabu, mēs varam ieplānot notikumus. 18.februārī pulksten 17:00 par brīvu ikviens ir aicināts apmeklēt Māra Grīnberga lekcijas turpinājumu par kompozīciju fotogrāfijā. Savukārt Ilizane Grīnberga tajā pašā dienā radošajās darbnīcās mākslas skolas bērniem
rādīs grāmatsiešanas tehnikas.
Mākslinieku
vizītes un iepriekš minētā izstāde notiek „Radošās
apvienības „Piektā Māja”” projektu ietvaros, ko atbalsta
Valsts Kultūrkapitāla fonds. Izstāde un mākslinieku
vizītes tapušas sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas
muzeju un Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta
nodaļu.
Izstāde Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā
apskatāma līdz 3.februārim, no pulksten 10.00 līdz 17.00 no otrdienas līdz
piektdienai un no pulksten 10.00 līdz 14.00 – sestdienās.














