“Dzirkstele” saņēma telefona zvanu no kādas Gulbenes novada ģimenes, kuru satrauc iecere aizliegt pamatskolas izglītības apguvi tālmācībā.
Platformā “ManaBalss.lv” aptuveni nedēļas laikā savākti vairāk nekā 13 000 paraksti par tālmācības iespēju saglabāšanu.
Aicinājums vēsta, ka jāsaglabā tālmācības iespējas pamatizglītībā, jo tās aizliegums būtiski ierobežotu bērnu tiesības uz Latvijā noteikto obligāto izglītību un neņemtu vērā daudzu tūkstošu ģimeņu vajadzības.
26. februārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma virzīt likumprojektu, ka pamatizglītība turpmāk jāapgūst tikai klātienē, bet tas atstās negatīvu ietekmi uz bērniem ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, jo tālmācība nodrošina viņu veselībai drošu un pilnvērtīgu izglītību. Bērni cieš no bulinga, jo klātienes skolas vide ne vienmēr spēj novērst emocionālo un fizisko vardarbību, savukārt tālmācība pilnībā pasargā bērnu no šādas pieredzes. Bērniem ir grūtības koncentrēties klātienes skolā – troksnis klasē, disciplīnas problēmas un laika patēriņš to risināšanai kavē mācību vielas apguvi, savukārt tālmācība ļauj bērniem mācīties savā tempā un koncentrēties uz zināšanām. Ir bērni, uz kuriem tiek izdarīts spiediens, lai viņi neturpinātu mācības klātienes skolā, lai “nebojātu” skolas vidējo vērtējumu, viņiem tiek ieteikts meklēt alternatīvas, un tālmācība viņiem dod iespēju pabeigt skolu.
Tālmācībā tā ir iespēja mācīties visiem bērniem neatkarīgi no veselības stāvokļa, dzīvesvietas vai ģimenes apstākļiem.
Izlemj par labu tālmācībai veselības problēmu dēļ
Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova “Dzirksteli” informē, ka 109 mūsu novadā deklarētie bērni izglītību iegūst kādā no tālmācības skolām. Savukārt informācija par katra bērna vecumu Izglītības pārvaldei nav pieejama.
Ģimene, kas aicināja vērst “Dzirksteles” uzmanību uz šo problēmu, stāsta, ka viņiem divi bērni tagad mācās tālmācībā. Abiem bērniem šajā mācību gadā izvēlēta tālmācība veselības problēmu dēļ. Vienam bērnam veselības problēmu dēļ ir bijis ļoti grūti koncentrēties mācībām klasiskajā skolas vidē, bet tālmācība ļauj pielāgot gan mācību tempu, gan vidi.
“Grib slēgt tālmācību, bet neviens nepadomā par to, ka ir bērni, kuri nemaz nevar mācīties klātienē!” uzsver mamma.
Viņa stāsta, ka ir apmierināta, kā tiek organizēts mācību process Rīgas Tālmācības vidusskolā. Mācības notiek katru dienu attālināti pie datoriem.
“Ir stingras un augstas prasības. Ir, kas saka, ka tālmācībā neko neiemāca. Patiesībā ir pavisam citādāk – jāmācās ir ļoti nopietni. Šajā skolā mums uzreiz pateica: ja bērns divu nedēļu laikā ne reizi nebūs pieslēdzies, tad ziņos sākumā man. Ja tas turpināsies vēl divas nedēļas, tad ziņos sociālajam dienestam un bāriņtiesai. Publiski min, piemēram, iemeslu tālmācības slēgšanai, ka bērni, šādi mācoties, nesocializējas. Muļķības! Tā nav. Viņi ļoti labi socializējas ar vietējiem bērniem, kas mums dzīvo te apkārt. Viņi apmeklē pasākumus, aktivitātes. Bērni pie mums nāk ciemos, un viņi iet ciemos pie citiem bērniem. Izrādās, ka daudziem paziņām arī bērni mācās tālmācībā, bet viņi to tā nestāstīja. Tagad, kad šis jautājums ir saasinājies, vecāki dalās savā pieredzē, piemēram, dažādos čatos,” stāsta mamma.
Viņa uzsver, ka gan viņa, gan bērni ir ļoti apmierināti, ka var mācīties tālmācībā.
“Reizēm esmu turpat istabā, kad notiek stunda, tikai “aizkadrā”. Mācību stunda notiek pilnīgā klusumā. Skolēni klausās skolotājā, kura cītīgi skaidro. Mācību vielu pasniedz interesantā un saistošā veidā. Ja reizēm bērns arī nesaprot, viņš ieslēdz mikrofonu un vaicā, un skolotāja skaidro,” stāsta mamma.
Mierīgi, droši, pilnvērtīgi mācīties
Gulbenes psiholoģe Evita Petručeņa aicina atbalstīt tālmācības saglabāšanu, jo tā ir iespēja daudziem bērniem, kuri tālmācībā ir atraduši vidi, kurā mierīgi, droši, pilnvērtīgi mācīties.
“Ne tikai mūsu meita ir skolniece, kuru klātienes skola tieši otrādi – būtu gribējusi “paturēt”, jo viņa mācās labi un teicami. Pēdējos gados esmu satikusi vairākas gudras, motivētas, spējīgas, jā, arī emocionālas meitenes, kuras vēlas mācīties, bet mācību procesam traucē nemotivēti klasesbiedri, kuriem ir grūti vadīt savu uzvedību, kuri dezorganizē mācību procesu. Tā vietā, lai apgūtu mācību vielu, skolēniem ir jāgaida, kamēr kāds klasesbiedrs nomierināsies, būs iespējams atvērt grāmatu, sākt lasīt vai sadzirdēt skolotāju. Es strādāju par klīnisko un veselības psihologu. Ikdienā konsultēju dažāda vecuma cilvēkus, arī jauniešus un pedagogus. Situācija skolās ir satraucoša. Šķiet, tie bērni, kuri vairs neuztver sarežģīto mācību vielu, un arī tie, kuriem ir grūtības vadīt savas emocijas, ir atmetuši centienus mēģināt iekļauties. Spēja koncentrēt uzmanību, sekot pieaugušajam ir ierobe-
žota, no tā cieš pedagoģiskais process, paši pedagogi un arī skolēni, kuri vēlas mācīties. Līdz ar to man pazīstamās meitenes ir atradušas drošu un attīstībai piemērotu vidi tālmācībā. Ieslēdzot pirmo stundu vienā no mācību priekšmetiem tālmācībā, mūsu meita teica: “Man skolotāja pirmo reizi kaut ko stāsta.” Es biju neizpratnē. Viņa paskaidroja: “Kamēr zēns X nomierinājās, mēs tikai stundas beigās atvērām grāmatas.” Jau pirmajās klasēs mēdz būt ļoti problemātiska uzvedība – bērni mēdz kliegt, mest pa gaisu priekšmetus, pēkšņi apgāzt galdu vai iespert skolotājai, piemēram, ja viņu neizsauca pirmo. Kāda meitene teica: “Es nespēju tā mācīties, es vēlos dzirdēt skolotāju, bet klasesbiedri neklausās, sarunājas un stundas laikā grauž čipsus!” Arī viņa pārgāja uz tālmācību. Šajās situācijās cieš tie bērni, kuri vēlas mācīties. Mūsu bērniem ir tiesības uz izglītību,” uzsver E.Petručeņa.
Viņa min vēl divus aspektus pēc pieredzes no dzīves, piemēram, jauniešus, kuri slimo.
“Skolā ir uzstādījums, ka jāuzraksta visi darbi. Bet, protams, mācoties klātienē un slimojot mājās, darbi iekavējas. Šobrīd domāju par jaunieti, kura bieži slimoja un lūdzās vecākiem, lai pārceļ uz tālmācību. Viņas organisms bija ļoti novājināts, viņa piedzīvoja trauksmi, nomāktību un pat baiļu lēkmes. Tā bija meitene, kura mācījās uz labi un teicami, kurai bija plašs redzesloks un motivācija. Atnākot pēc slimošanas uz skolu, nekāda saudzējoša režīma jau nav. Ir jāpilda tekošie darbi un visi pārbaudes darbi, kuri iekavēti. To mājās izdarīt nevar. Tas radīja tikai papildus trauksmi un izsīkumu,” uzsver E.Petručeņa.
Viņa atzīst, ka ir bērni un jaunieši, kuriem ir pat pārāk augsts pretenziju līmenis pret sevi.
“Dažreiz viņiem ir traucēts pat naktsmiers no bažām par kontroldarbu. Viņiem kārtējais atgādinājums, ka pārrakstīt nevar, ir biedējošs, atšķirībā no tiem, kuriem ir vienalga. Tad nu šie bērni un jaunieši sāk dažādu iemeslu dēļ kavēt skolu tajās dienās, kurās nejūtas gatavi rakstīt darbu. Tālmācībā ir tik un tā jāiesniedz visi darbi, tomēr skolēns var semestra laikā sagatavoties līdz brīdim, kad jūtas pārliecinātāks par sevi. Kavējot skolu šīs mākslīgi radītās trauksmes dēļ, skolēni zaudē tās zināšanas, kuras būtu dzirdējuši citās stundās. Līdz ar to sanāk, ka cieš arī motivētākie skolēni,” saka E.Petručeņa.
