Aitkopju pulciņš, kuru pārstāv aitu audzētāji no Gulbenes, Balvu un Alūksnes novada, aicina rīkoties saistībā ar vilku uzbrukumiem un zaudējumu kompensāciju.
Aitkopji ir sagatavojuši aicinājumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Saeimas tautsaimniecības komisijai, Zemkopības ministrijas Meža departamentam, Valsts meža dienestam, Mednieku asociācijai, kurā vērš uzmanību uz akūtu problēmu – vilkiem.
Vilku uzvedība ir kļuvusi nekontrolējama, apdraudot gan mājdzīvniekus, gan savvaļas dzīvniekus, īpaši aitu ganāmpulkus, māju suņus un meža pārnadžus. Šie uzbrukumi ir ne tikai bieži, bet arī rada nopietnus ekonomiskos un emocionālos zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem. 2022. gadā Valsts meža dienestā Alūksnes, Balvu un Gulbenes novados reģistrēti 10 vilku uzbrukumi, 2023. gadā – 25 vilku uzbrukumi, 2024. gadā – 26 vilku uzbrukumi. Visticamāk, patiesais vilku uzbrukumu skaits ir vēl lielāks, jo daļa iedzīvotāju par vilku uzbrukumiem neziņo.
Gulbenes veterinārajās aptiekās, veikalos Beļavā un Stāmerienā tāpēc tika vākti arī iedzīvotāju paraksti kā atbalsts aitkopju aicinājumam.
Beļavā un Stāmerienā lielākie vilku uzbrukumi un postījumi
Aitkope Daiga Lībiete no Beļavas pagasta “Dzirkstelei” stāsta, ka nepieciešamie paraksti jau ir savākti.
“Parakstus aicinājām vākt arī Beļavā un Stāmerienā, jo šie ir pagasti, kur ir lielākie vilku uzbrukumi un postījumi. Bija jāsavāc 200 paraksti,” saka Daiga un atklāj skarbo realitāti. “Viss sākās pirms pieciem gadiem, tad arī paši piedzīvojām pirmos vilku uzbrukumus mūsu aitām, un uzbrukumi turpinās un to skaits tikai pieaug. Bet ir jau tā, ka vienu daļu šo vilku uzbrukumu, kad tiek saplosīti dzīvnieki, cilvēki neuzrāda, otrs – mēs vasaras naktīs dzīvniekus dzenam iekšā kūtī, lai pasargātu no vilkiem. Tām aitām, kas ganās tālāk no kūtīm, ir salikti divi, trīs žogi apkārt, un vēl paši naktīs ceļamies un ejam skatīties. Pēdējā vasarā bija uzbrukums aitām, bet gans nostrādāja un vilki netika līdz aitām. Ja aitas sargā suņi, tad tiem jābūt speciāli apmācītiem, un domāju, ka mazām saimniecībām uzturēt divus suņus 60 aitu lielam ganāmpulkam neatmaksājas, tāpēc ir jācīnās pašiem.”
Daiga stāsta, ka vilki turpina vairoties, viņiem kā minimums dzimst pieci vilcēni un ir arī, kad metienā ir vairāk nekā desmit vilcēnu. Viņiem ir pietiekami barības, lai vairotos. Vilki paliek arī bezkaunīgāki, nāk iekšā sētās.
“Viens ir, kad vilks noplēš dzīvnieku, bet ir saplēstie, sakostie dzīvnieki, kuriem ir izrauti sāni. Tad ir jānokauj un jāaprok, jo to ir plosījis meža zvērs, tāpēc pastāv risks uz trakumsērgu. Kad mēs fiksējam vilkus, ziņojam par to meža dienestam, tad tas tālāk medniekiem, bet tā situācija ļoti lēni risinās. Ja saimniekam saka, ka pa nakti suns jātur iekšā mājā, lai vilki nenokož, tad kam laukos tāds suns! Lauku mājās vajag suni, lai tas apsargā teritoriju. Alūksnes pusē vilki bija saplēsuši “kaukāzieti”, un Litenes pusē vilki bija lielāku suni stiepuši uz mežu. Tas bija nesen. Un pavisam nesen pie Litenes pansionāta vilki bija noplēsuši alni,” stāsta Daiga.
Viņa novērojusi, ka lielākoties vilku uzbrukumi notiek naktī – ap pulksten 24.00 un 1.00. Lielākie uzbrukumi sākas, kad vilki sāk savus bērnus mācīt, tad arī ir vairāk saplēsto dzīvnieku, un tas parasti ir jūlijā.
“Pagājušajā vasarā Balvu pusē sākās agrāk – jūnijā, mums bija jūlijā. Ir arī uzbrukumi janvārī un februārī. Kalnienas pusē aitām bija uzbrukumi tieši šajā laikā,” stāsta Daiga.
Viņa zina, ka ir saimniecības, kas likvidējušās tieši vilku uzbrukumu pēc. Piemēram, Beļavas pagastā ir saimniecība, kur vienā naktī vilki nokoda vairāk nekā desmit aitas. Viena sieva likvidēja aitu ganāmpulku, jo viņai vilki tās plēsa gadu no gada.” Mēs arī pirmajā gadā jau domājām, ka būs jālikvidē savs ganāmpulks, bet tad saņēmāmies un tomēr turpinām. Bet mums bija gadījums, kad vienu aitu aiznesa lūsis un vienu mēs pieķērām pusceļā ar aitu. Mūsu pusē regulāri ir redzēta lūsene, un viņai ir divi lūsēni, tā ar to visu arī drīz būs problēmas,” uzskata Daiga.
Aitkopji gaida rīcību
Savā aicinājumā aitkopji vērš uzmanību, ka teritorijās, kur vilku populācija ir lielāka, medību limits varētu pārsniegt 300 vilku sezonā. Savukārt teritorijās, kur pēdējo deviņu gadu laikā saskaņā ar pētījuma datiem nav nomedīts neviens vilks, limits nebūtu jāpiemēro.
Tiek uzsvērts, ka vienādi likumi nevar attiekties uz visu Latvijas teritoriju, jo sugu populācija dažādos reģionos atšķiras. Pieaugot vilku skaitam, proporcionāli palielinās arī vilku uzbrukumu skaits. Ir jāiedrošina ikviens aktīvāk sadarboties ar Valsts meža dienestu, lai izveidotos atgriezeniskā saikne starp ziņotāju un ziņojuma saņēmēju. Reālā situācija liecina, ka plēsēju skaits ir ievērojami lielāks, nekā atspoguļots fiksētajos datos. Aitkopji aicina ierosināt ideju, ka Latvijā katrā virsmežniecībā un mežniecībā būtu jānosaka savs atļauto nomedījamo vilku skaits.
Ņemot vērā pašreizējos ierobežojumus vilku medību kvotām, ir bažas par turpmāko situācijas attīstību. Aitkopji aicina: pārskatīt un grozīt esošo vilku aizsardzības plānu – palielināt atļauto nomedījamo vilku kvotu, kompensēt saimniecībām nodarītos zaudējumus, ieviest tā saucamo “vilku nodokli” – veidot atbalsta fondu no tiem, kas atbalsta plēsēju populācijas saglabāšanu, lai segtu radītos zaudējumus un nodrošinātu līdzsvaru starp interesēm.
Zaudējumi aitkopībā no vilku uzbrukumiem 2023. un 2024. gadā
Gulbenes novadā: 24 630 €
Nokostas, pazudušas:
• 73 aitu mātes = 10 950 €
• 16 jaunaitas, aitas = 1920 €
• 98 nobarojamie jēri = 11 760 €
APTAUJĀTO SAIMNIEKU SKAITS: 15
Alūksnes novadā: 30 150 €
Nokostas, pazudušas:
• 145 aitu mātes = 21 750 €
• 25 jaunaitas, aitas = 3000 €
• 45 nobarojamie jēri = 5400 €
APTAUJĀTO SAIMNIEKU SKAITS: 29
Balvu novadā: 30 990 €
Nokostas, pazudušas:
• 101 aitu māte = 15 150 €
• 20 jaunaitas, aitas = 2400 €
• 112 nobarojamie jēri = 13 440 €
APTAUJĀTO SAIMNIEKU SKAITS: 22
