Viena no iecienītākajām dabas draugu un aktīvās atpūtas piekritēju atpūtām ir laivošana. Un jau pavisam drīz laivotāji varēs baudīt pavasara dabasskatus un ekstrēmākas izjūtas, atklājot laivošanas sezonu. Izrādās, ja laika apstākļi ir labvēlīgi, tad pirmie izbaudīt ainavisko upi Pededzi dodas jau februāra beigās, marta sākumā. Šogad asāku izjūtu cienītāji, visticamāk, laivot varēs doties marta vidū vai beigās. “Viss atkarīgs no laika apstākļiem,” saka Anna Maļiņina, kura Litenē pilnveido esošā pakalpojuma klāstu aktīvā tūrisma jomā un, kā pati atzīst, ar nepacietību gaida jauno laivošanas sezonu.
Anna Maļiņina zina stāstīt – tiklīdz upe ir vaļā, tā pirmie laivotāji sēžas laivās un laivo līdz pat laikam, kamēr aizsalst upe. Līdz ar to kopumā sezona ir ļoti gara. “Mūsu vietēji novada cilvēki vēl nav tik ļoti iekustināti uz ziemas laivošanu. Mēs gan palaikam pamudinām: hei, mēs braucam laivot, gribi pievienoties? Un tad, protams, atrodas kāds, kas pievienojas, bet masveidā tā noteikti nenotiek,” stāsta Anna.
Viņa atminas, ka pagājušajā gadā jau 28.februārī pati sēdās laivā, lai izbrauktu Amatu. Savukārt Annas kolēģi no Valmieras puses tikko izbraukuši Vaidavu, jo šī upe atsevišķos posmos jau ir laivojama. “Ja gribat laivot jau tagad, iespējas var atrast,” saka Anna.
Viņa pati var lepoties ar to, ka ir laivojusi katra gada mēnesī. Bet vislabāk viņai patīk to darīt maijā, kad viss ir sazaļojis. Tas ir Annas mīļākais laiks visa gada laikā.
Par to, ka laivotāji jau sāk rosīties, liecina tas, ka pamazām viņi sāk pieteikt konkrētus laikus. “Šobrīd diezgan intensīvi piesakās uz Jāņu laiku, jo cilvēki saprot, ka uz Jāņiem pēdējā brīdī laivas ir gandrīz nedabūjamas. Piesakās arī uz jūlija nedēļas nogalēm, bet aktīvākā pieteikšanās sāksies aprīlī, maijā,” stāsta Anna.
Tie, kuri kaut vienu reizi devušies ar laivām pa Pededzi, iepazinuši arī šīs upes šarmu. Tā neatstāj vienaldzīgu. Tā ir ar maz apdzīvotiem krastiem un neskartu dabu. Anna pārliecinājusies, ka Pededze ir skaista katrā gadalaikā. Piemēram, laivojot pavasarī, var satikties ar pīlēniem, kuri ir tikko izšķīlušies. Viņa ar prieku atceras šo satikšanos. “Braucām ar laivu, un pīlēni no tās sabīstas, skrien pa ūdens virsmu, priekšā akmens, tam pārlec pāri un turpina skriet. Tas ir tik foršs piedzīvojums, ko nekur citur nevar piedzīvot, kā tikai un vienīgi uz upes!” stāsta Anna.
Pavasarī rīko talku
“Mēs Pededzi pieradinām. Katru pavasari rīkojam talkas, kuru laikā sakopjam gan krastus no atkritumiem, gan to, kas ir upē, arī pazāģējam koku sanesumus, protams, to, ko var iztīrīt. Bebri arī ir čakli. Mēs tikpat čakli cenšamies viņiem tikt līdzi. Pededze ir interesenta ar to, ka ir arī neiztīrāmi sanesumi, un tas rada tādu foršu piedzīvojumu, ka laivošana nav tikai mierīga sēdēšana laivā, bet ir arī jāizkāpj ārā no laivas un jāpadomā, kā tikt garām šķērslim. Jāpakustina gan smadzenes, gan kājas, ne tikai rokas. Ir interesanti. Mums ir zināmas piebraukšanas vietas upei, un no tām attiecīgi ir plānoti maršruti,” stāsta Anna.
Par to, kāds maršruta garums ir iecienītākais, viņa paskaidro, ka tas atkarīgs no tā, cik ilgu laiku vēlas pavadīt laivā. Divām dienām tie ir apmēram 50 kilometri, vienai dienai – līdz 20 kilometriem.
Anna novērojusi, ka Pededze kļūst arvien populārāka visā Latvijā. “Kad Gauja, Daugava, Abava un visas lielupes ir izbraukātas, tad cilvēki skatās, kur vēl var palaivot. Un Pededze tad ir viena no tām upēm, par kurām cilvēki pārsteigti ir jautājuši: “Kā? Pededze arī ir laivojama?” Un tad arī izmēģina,” stāsta Anna.
Pa Pededzi ar SUP dēļiem
Anna uzskata, ka, dzīvojot laukos, visu laiku jādomā par attīstību, virzīšanos uz priekšu. “Nevar vienkārši sēdēt uz vietas un neko nedarīt, tad ir vienkārši garlaicīgi dzīvot. Sevi taču kaut kā ir arī jāizklaidē,” smaida Anna.
Viņa ir realizējusi projektu par aktīvā tūrisma uz ūdens pakalpojuma dažādošana Litenes pagastā, pilnveidojusi esošo pakalpojumu klāstu aktīvā tūrisma jomā. Projekta īstenošanas laikā tika iegādāta laivu piekabe, tandēma kajaki, SUP dēļi, kā arī hermētiski sauso mantu maisi, drošības vestes un airi, kas pilnveidos aktīvā tūrisma piedāvājumu Litenes pagastā. Projekta mērķis ir paplašināt esošo ūdenstūrisma piedāvājumu Litenes pagasta teritorijā, sniedzot iespēju izvēlēties ne vien esošos populāros maršrutus Pededzē, bet arī izbaudīt ūdenstūrismu ārpus ierastā gadalaika un vietas, piemēram, dodoties ekspedīcijās izpētīt mežonīgo Pededzes augšteci vai vietu, kur upe satiekas ar Aivieksti. Iegādājoties laivošanas inventāru un SUP dēļus, mērķi varēs sasniegt, piedāvājot interesentiem dažādot savu pieredzējumu uz ūdens. Šī projekta kopējās izmaksas ir 12 812 eiro, kur projekta attiecināmās izmaksas ir 12 812 eiro, no kuriem 8968,40 eiro ir projekta plānotā publiskā finansējuma summa un 3843,60 eiro ir līdzfinansējuma daļa.
“Šobrīd pasākt kaut ko bez iespējas piedalīties projektos, manuprāt, būtu ļoti grūti. Ieguldījums, lai kaut ko uzsāktu, ir ļoti liels, jo laivas ir dārgas. Katra laiva maksā aptuveni 1000 eiro plus vēl jāpērk airi, vestes un citas lietas. Tas nav lēts pasākums, tāpēc liels paldies “Satekai” un Lauku atbalsta dienestam par iespēju startēt šajā projektā un iegūt līdzfinansējumu. Projekta gaitā tika iegādātas desmit divvietīgās laivas, četri SUP dēļi, piekabe un viss papildu inventārs, kas nepieciešams. SUP dēļi – tas mums ir pilnīgs jaunums Pededzē. Ezerā tos jau ir pierasts redzēt, bet mēs tagad piedāvāsim vizināties ar tiem arī pa upi. Ja ir vējš, tad tas būs ekstrēms piedzīvojums, bet ir tā, ka pēdējā laikā SUP dēļi paliek ļoti populāri. Cerams, ka arī šīs pasākums aizies un cilvēkus tas ieinteresēs,” smaida Anna.
Darbojoties ūdenstūrisma nozarē, reizēm jārēķinās arī ar sabojātu inventāru, bet Anna par to nedusmojas un ļaunu prātu netur: “Ja tūristiem gadās kādas “ķibeles” ar inventāru, tad soda naudu īsti neliekam, bet palūdzam atvest vēl kādu kompāniju. Mēs gribam, lai cilvēki no mums aizbrauc prom ar patīkamām sajūtām un bez kaut kādas pārinodarījuma sajūtas.”
Viņas lielākais gandarījums – ja cilvēki pēc izbrauciena pa Pededzi atgriežas priecīgi un atpūtušies. “Un tik ļoti atpūtušies, ka viņiem vajag atpūtu no atpūtas. Tā ir forša sajūta, kad pēc laivu brauciena, vedot viņus atpakaļ uz viņu mašīnām, klausos, cik viņi priecīgi stāsta, kā ir gājis. Prieks, ka cilvēki var tā priecāties!” uzsver Anna.
Arī šajā sezonā darba netrūks
Pagājusī sezona ir bijusi ļoti darbīga. “Tauta sāk iekustēties arī darbdienās, piemēram, laivo pēc darba, jo tās ir pāris stundas, ko var pavadīt laivā un atslēgties no visa. Var teikt, ka tauta ir iekustējusies un izmanto laivu nomu darbdienu vakaros. Darbdienās arī tūristu upēs gandrīz nav, tā ka var baudīt pilnīgu vientulību uz ūdens,” iekārdina Anna.
Savu zīmogu pagājušajā sezonā atstāja arī Covid-19 laiks. “To izjutām – skrējām trīs reizes vairāk ar trīs reizes mazākām kompānijām. Laivoja ģimenes, mazu draugu kompānijas, bet, piemēram, darba kolektīvu, kā tas bija pirms tam, gandrīz nebija,” atminas Anna.
Viņa prognozē, ka šī sezona varētu būt ļoti darbīga. “Es strādāju arī pie vecāku laivu nomas “Laivot.lv”. Man bija 13 gadi, kad laivu noma tika izveidota. Esmu sapratusi, ka tas ir mans sirdsdarbs. Man tas patīk, līdz ar to bija jārada arī pašai kaut kas no sevis, un tā radās arī “Pededzeslaivas.lv”. Tie ir divi nosaukumi, bet reāli sanāk tā – kamēr tētis ceļ māju un mamma ir citos darbos, tikmēr es strādāju laivu nomās,” saka Anna.
Runājot par gaidāmo sezonu, Anna saka: “Ja robežas joprojām būs tādas “pusvērtas”, tad sezona būs ļoti laba, bet, ja atvērs robežas, tad, protams, ir saprotams, ka cilvēki ir izslāpuši arī pēc braukšanas uz ārzemēm. Bet domāju, ka arī šādā gadījumā mēs bez darba nesēdēsim. Ražīgākais posms noteikti ir un būs vasara – jūnija beigas, jūlijs – tas ir mūsu pļaujas laiks.”
Laivot pie Annas brauc ne tikai vietēji, šo gadu laikā iespēju izbaudīt Pededzi izmantojuši arī ārzemnieki.
Pavasari un rudeņi – dvēseles atslodzes laiks
Cik Anna sevi atminas, viņa ir sēdējusi laivā, jo Litenes pagasta “Aizupiešos”, kur ar Annu tiekas arī “Dzirkstele”, ir dzīvojuši viņas vecvecāki. Turpat blakus mājām tek Pededze. Viņai joprojām atmiņā spilgts bērnībā piedzīvotais notikums, kad vecāki ar laivām vēlējās bērnus izvizināt.
“Toreiz tā bija gumijas laiva, kura upē uz koka uzšķērdās un bija caura. Es kliedzu: palīgā, palīgā, mēs slīkstam! Un tajā mirklī man šķita, ka es vairs nekad mūžā nesēdīšos laivā un nekad nelaivošu. Bet laika gaitā tas viss nonācis līdz tam, ka es pati laivoju, kad nu tas ir iespējams. Vasarās es laivā gandrīz neiesēžos, jo tam vienkārši nav laika, bet pavasari un rudeņi ir mans dvēseles atslodzes laiks. Laivoju savam priekam. Ja man tas nepatiktu, es to nedarītu, bet, tā kā man pašai patīk laivot, tad es šajā priekā vēlos dalīties arī ar citiem,” saka Anna.
Latvijā viņai pašai patīk laivot pa Braslu, jo tur ir apvienoti smilšakmens atsegumi, straujtecītes un mierīgāki tecējumi, bet tā no mums ir diezgan patālu, tāpēc uz turieni ikdienā aizbraukt tik bieži, cik gribētos, nesanāk. “Laivojot pa Braslu, var izbaudīt visu, kas vien Latvijas upēs ir pieejams. Protams, es nevaru nefanot par vietējo Pededzi, jo var vienkārši atbraukt uz laukiem, iesēsties laivā un baudīt. Ārpus Latvijas ir sanācis laivot Slovākijā, Lietuvā un Igaunijā, un Igaunijā patīk Vehandu upe, kas ir līdzīga mūsu Gaujai – straujtecītes un smilšakmens atsegumi,” saka Anna.
– Inita Savicka
Par Annu
Mācījusies Gulbenes novada valsts ģimnāzija. Devās uz Rīgu studēt ķīmiju, līdz sapratusi, ka tā nav viņas sirdslieta, tad aizgājusi uz Valmieru studēt tūrisma organizāciju un vadību, ko pabeidza 2019.gadā. Strādāja Līgatnes dabas takās Dabas aizsardzības pārvaldē. Darbs bija ļoti interesants, bet izlēma atgriezties “Aizupiešos”. Par sevi saka: “Esmu vietējā līdz kaulam.” Vasarā viņa strādā laivu nomā un šobrīd kopā ar mammu veido arī mazo dārzniecību. Būs ziedi, tomāti, audzēs arī arbūzus, ko pērn izmēģināja. Beidzot īstenojusi arī savu mazo sapnīti par piparmētru dārziņu ar 20 dažādām piparmētru šķirnēm.
