Valsts meža dienests nācis klajā ar iniciatīvu ar 1.aprīli daļā Latvijas teritorijas, kur konstatēts ļoti augsts egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās risks, izsludināt ārkārtējo situāciju – liecina oficiālā informācija. Arī Gulbenes novadā konstatēti ļoti plaši un intensīvi kaitēkļu bojājumi.
Latvijā šāds lēmums jau ticis pieņemts 2007.gadā, kad lielā daļā teritorijas tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas iekļāva gan ierobežojumus, gan atbalsta pasākumus meža īpašniekiem. Valsts meža dienests ir izstrādājis vairākus citus priekšlikumus egļu astoņzobu mizgraužu izplatības ierobežošanai 2023.gadā, kas paredz mizgraužu svaigi invadētu koku ciršanu un izvešanu no meža viena mēneša laikā, izcirstajās vietās izvietojot feromonu slazdus kukaiņu ķeršanai.
“Tā ir problēma, kura visu laiku ir ar augšupejošu līkni,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis. Viņa redzējums – cīnīties ar mizgraužiem var tikai tad, ja šīs aktivitātes ir kompleksas un visaptverošas. Mizgrauži esot sāpīga problēma arī pašvaldības meža īpašumos, un šīs bīstamās vaboles klātbūtne redzama arī Gulbenē, Spārītes un Emzes parkos. Saimnieciskā ziņā zaudētāji ir mežizstrādātāji, jo mizgraužu bojātos, nocirstos kokus ir grūti realizēt. Vēl viena problēma – kā ar mizgraužiem cīnīties dabas aizsardzības teritorijās.
Slazdi kā viens no cīņas veidiem
Ar pavasara iestāšanos valsts mežos atkal tiks izlikti slazdi mizgraužu ķeršanai. Kādi izskatās šie slazdi, to “Dzirkstelei” demonstrē AS “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes reģiona Pededzes iecirkņa mežkopības meistars Kristaps Dumārovs. Viņš saka – kopš 2019.gada jau regulāri cīnās ar mizgraužiem Pededzes iecirknī, kas aizņem aptuveni 20 000 hektārus, sākot ar Tirzas pagastu, tad turpinās Galgauskas, Līgo, Daukstu, Stradu un nedaudz arī Litenes pagastā.
Slazdi tiek izlikti cirsmās – uz hektāra platību četri slazdi – un stāv līdz pat septembra beigām. Tad tiek novākti, jo ziemā vaboles guļ. Bet no aprīļa līdz septembrim slazdi stāv izlikti cirsmās un regulāri jāpārbauda vismaz divas reizes mēnesī. Mizgraužu vaboles nāk uz šīm lamatām pašas, jo tiek pievilinātas ar sintētisko feromonu smaržīgās ēsmas palīdzību. Šī smarža līdzinās ievainotas egles brūcēs izdalījušos sveķu aromātam. Mizgrauži dodas uz šo smaržu un nonāk slazdā. Tādā veidā izdodas samazināt vaboļu skaitu cirsmā.
K.Dumārovs šobrīd pārskata un pielabo vaboļu ķeršanas slazdus, kuri pašlaik tiek glabāti noliktavā. Aprīļa beigās vai maija sākumā atkarībā no laika apstākļiem slazdiem atkal ir jābūt izliktiem cirsmās, tiklīdz vaboles sāk izlidot pēc ziemas miega.
Runājot par mizgraužu izplatību Pededzes iecirknī, tā mežkopis Edijs Jundzis “Dzirkstelei” saka: “Daudzviet situācija ir kritiska.”
K.Dumārovs piebilst: “Sākas ar vienu egli, atbrauc pēc nedēļas, jau 2 līdz 3 egles skāris mizgrauzis. Atbrauc vēl pēc nedēļas – jau 10 līdz 20 egles… Citreiz ir, ka pat līdz hektāram platības skārusi šī problēma. Postījumi ir lieli.”
Nevajag pat gadu, lai vabole būtu sabojājusi koku, kurā ieperinājusies. E.Jundzis stāsta – tāpēc slimie koki ir jānocērt un jāizved no meža. Tomēr neesot iespējams izsekot līdzi pilnīgi katras egles stāvoklim masīvā. Pietiek ar vienu koku, kur ieperinājušies mizgrauži, lai problēma vērstos plašumā. Pēc mežkopja vērojumiem riskam pakļautas tās egles, kuras jau sasniegušas 40-50 gadu vecumu. E.Jundzis ir aizdomu pilns, ka šis nešpetnais kukainis nesmādē arī priedes, – tādi ir viņa novērojumi. Vismaz vienu šādu gadījumu “uz aci” viņš ir fiksējis.
Vecās egles pakļautas lielam riskam
Gulbenietis Guntis Grīnšteins, kuram ir savs privātais mežs, “Dzirkstelei” saka: “Īpaši ar šo kukaini man cīnīties nevajag, jo es neesmu ļāvis tam savairoties mežā, to kopjot. Bet ir ļoti jāuzmanās darbībā ar skuju kokiem periodā zem +5 grādiem divu apstākļu pēc. Pirmkārt, lai neizplatītos sakņu trupe eglēm. Izlido spora – aukstā laikā aiziet bojā, bet siltā laikā nokļūst citos kokos, un infekcija paplašinās. Koku atliekas – zari – ir jāsadedzina. Tas vajadzīgs, lai nepiesaistītu mizgrauzi. Līdzko tas tiek piesaistīts, tā veidojas perēklis. Bet tas ir jālikvidē! Ja 3-4 egles ir nokaltušas, tad 10-15 metru apkārtnē pārējās egles arī ir jāgriež nost, jo jau tuvumā atrodas tā vabolīte un pirms izlidošanas pārziemo.”
G.Grīnšteinam ir arī savs radikāls viedoklis, kuram visi nepiekritīs: “Liela kļūda ir zaļo draugu nepārdomāta rīcība. Mūsu Gaujas nacionālajā parkā arī saka, ka kokus nedrīkst aiztikt. Un finālā savairojas kukaiņi, un viņiem vairs robežu nav. Kukaiņi nešķiro, kur ir nacionālais parks, kur privāts mežs.”
Pārauguši meži ir vairāk pakļauti mizgraužu invāzijas riskam, saka G.Grīnšteins, bet ornitologi un kukaiņu pētnieki tieši otrādi saka – vajag saglabāt dabisko vidi neskartu. “Pāraudzis koks tāpat kā vecs cilvēks nav spējīgs pret slimībām, pret mizgrauzi cīnīties. Ja koks ir 80-90 gadus nobriedis, tad ir jāvāc nost un vietā ir jāaudzē jauns. Ja es savā mežā atstāšu pārāk daudz šādu vecu egļu un vējš tās vēl izšūpos, saknes izcilās, viņas sāks nokalst, mizgrauži savairosies un pāries arī uz jaunaudzi. Tā ka tā meža saimniekošana ir jāskata kompleksi,” skaidro G.Grīnšteins.
– Diāna Odumiņa
Fakti
* Tieši pēdējo divu gadu laikā novērots straujš egļu astoņzobu mizgrauža populācijas pieaugums. Pēc Valsts meža dienesta datiem 2022.gadā sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.
* Pagājušais gads, salīdzinot ar 2021.gadu, bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai. Karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl pat novembra sākumā.
Avots: Valsts meža dienests
Uzziņa
* Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
* Ārkārtējo situāciju var izsludināt arī tad, ja būtiski apdraudēta vides, saimnieciskās darbības drošība.
* Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.
* Ārkārtējo situāciju Ministru kabinets var izsludināt: visā valstī; valsts daļā; administratīvās teritorijas daļā.
Avots: likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”
