“Dzirkstele” saņēma vēstuli no rīdzinieka V.Andersona, kuram ir īpašums Jaungulbenes pagastā. Viņš lūdz palīdzēt rast risinājumu situācijai, kad blakus esošajā kaimiņu teritorijā strauji izplatās latvāņi, kuri nepazīst robežas un plešas plašumā. “Vai tiešām Jaungulbenes pagasts nevar panākt to, lai latvāņu invāzija apstātos Ārijas Ozoliņas īpašumā. Šī vieta ir mana senču zeme. Kopta gadu gadiem, bet tagad, ierodoties šeit, pārņem izmisums,” raksta V.Andersons.
Trīs gadus strādā īpaša firma
Situāciju ar latvāņiem novadā skaidro Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts.
“Ja runājam par pašvaldībai piederošajām teritorijām, tad tās tiek apzinātas katru gadu ar pagastu pārvalžu palīdzību. Redzam, ka katru gadu tās mainās. Dažviet latvāņi sāk iznīkt, tomēr nāk klāt arī jaunas teritorijas. Jau trešo gadu mēs cenšamies iznīcināt šīs audzes ar speciāli nolīgtas firmas palīdzību. Laikā, kad viņi uzturas mūsu novadā, šos pakalpojumus iespējams saņemt arī juridiskām un fiziskām personām, iepriekš par to vienojoties ar pakalpojuma sniedzēju. Tomēr, ja pirmajā gadā pašvaldības teritorijās līgums tika slēgts par 18 hektāriem, tad šogad tas bija sarucis līdz nepilniem 15,” sacīja K.Dauksts.
Pašvaldība 2021.gada aprīlī uz četriem gadiem noslēdza sadarbības līgumu ar SIA “City Camping” par latvāņu ierobežošanu Gulbenes novadā pašvaldībai piederošos īpašumos. “Līgumā
esam vienojušies, ka pakalpojuma sniedzējs veic darbus divreiz gadā. Pēc pirmreizējās miglošanas teritorijas tiek apsekotas un tur, kur rezultāts nav sasniegts, tiek veikta atkārtota miglošana. Pirmā kārta šogad ir pabeigta, un šobrīd gaidām rezultātus. Jebkurā gadījumā objekti ir jānodod ar pieņemšanas/nodošanas aktu un rezultātu apliecinošām fotogrāfijām gan pirms, gan pēc apstrādes, tikai pēc tam pašvaldība norēķinās ar darbu veicēju. Darbi tiek veikti ne tikai miglojot. Ūdens tuvumā un grāvju malās to dara mehāniski vai nu ar pļaušanu, vai ziedkopu izkniebšanas metodi. Mums galvenais ir rezultāts,” sacīja K.Dauksts.
Raksta brīdinājuma vēstules un soda
Viņš atzīst, ka ar privātajām teritorijām ir nedaudz sarežģītāk. “Pirmais, ko darām, ir brīdinājuma vēstuļu nosūtīšana īpašniekiem, par kuru aizaugušajām teritorijām mums ir informācija. Šo informāciju mēs saņemam gan no pagastu pārvaldēm, gan iedzīvotājiem. Tikai pēc informācijas pārbaudes arī sākam rīkoties. Ja cilvēks nereaģē, mēģinām ar viņu sazināties un iesaistām pašvaldības policiju. Ja nekas nav darīts arī nākamajā gadā, tad lieta tiek nodota pašvaldības policijai, kas lietu virza uz administratīvo komisiju, un rezultātā, visticamāk, tiek uzlikta soda nauda. Tas notiek sezonas beigās – augustā, tātad šogad tas vēl priekšā, bet pagājušajā gadā soda nauda tika uzlikta vairākām privātpersonām. Tomēr arī šeit ir sarežģījumi kā, piemēram, ar teritoriju Gulbenē aiz autoostas, kur ir vairāki īpašnieki, kuri turklāt vēl atrodas ārzemēs,” skaidro K.Dauksts.
Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā ir atrodama informācija, ka saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 25.pantu Valsts augu aizsardzības dienests par invazīvo augu sugu invadētajām platībām zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam var piemērot administratīvā pārkāpuma sodu. Privātpersonām tas ir brīdinājums, 50-1500 eiro, bet juridiskai personai – brīdinājums, 300-3000 eiro. Tomēr šajā sadaļā lasāms vēl viens teikums: “Ja valdītājs neveic ierobežošanas pasākumus, tos organizē vietējā pašvaldība. Persona sedz izdevumus, kas saistīti ar latvāņu ierobežošanas pasākumiem.”
Laikrakstam izdevās sazināties arī ar zemes īpašnieci Ā.Ozoliņu, kura situāciju komentēja īsi: “Minētajā teritorijā pagalma daļa tiek noganīta. To paveic aitas. Taču sakarā ar nepastāvīgajiem laika apstākļiem lauks vēl nav nopļauts. Tas ir pāris dienu jautājums, kad nopļauts tiks arī tas. Brīdinājuma vēstulē termiņš tika minēts 30.jūlijs, un līdz šim datumam tas arī tiks izdarīts.”
– Gatis Bogdanovs
