Otrdiena, 15. jūlijs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
weather-icon
+22° C, vējš 2.73 m/s, Z-ZA vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

Atgriežoties pie Galgauskas vēstures: Stūru stūriem tēvu zeme (2.daļa, papildināts)

BĻODAS KALNU kā senu pilskalnu (aiz “Zemītēm”) ir aprakstījis vietējais novadpētnieks Olģerts Miezītis no otrajiem “Klāvaniem”. Šis stāsts ir izdots grāmatiņā. Viņš ir slavens arī kā muzejnieks, lielo akmeņu kolekcionārs, kalendāru kolekcionārs. FOTO: NO “DZIRKSTELES” ARHĪVA

1.daļa šeit

Jēkabs Biezais, Jānis Asars no “Božām”, Jēkabs Klēbahs ir pirmie jaunekļi no Galgauskas, ko ieliek mācīties Tirzas draudzes skolā. Vēlāk tās audzēkņi ir Pēteris Biezais, Andrejs Krasnais no “Klāvaniem”, Alvils Klēbahs-Kalnietis. Jēkabs Klēbahs vēlāk strādā par pagasta skrīveri. Pēteri Biezo no 18 gadu vecuma ieliek par skolotāju pagastskolā. Reizē ar viņu Tirzas draudzes skolā mācīdamies, Andrejs Krasnais kļūst par tuvu draugu P.Biezajam uz visu mūžu. Andrejs Krasnais no “Klāvaniem” ir mans vecvectēvs, viņa vadībā uzceļ jauno pagastnamu 1867.gadā, un viņš kļūst par pirmo jaunā pagastnama pagasta vecāko uz 12 gadiem – līdz 1879.gadam; apzinīgs un uzticams savā amatā. Tā viņu vērtē un raksturo P.Biezais un Alvils Klēbahs.

1868.gadā A.Krasnā vadībā uzceltais Galgauskas pagastnams. Foto: no privātā arhīva

Arī Jānis Asars kļūst par skolotāju ar Tirzas mācītāja Šica ieteikumu un ir arī Tirzas baznīcas pērminders 50 gadus. Vairāki galgausnieši Tirzas draudzes skolas audzēkņi ir bijuši pērminderi baznīcā, arī Elmārs Lācgalvis, Jānis Mednis no “Piļļiem” un citi. Tirzas draudzes skolu beiguši daudzi apzinīgi un enerģiski puiši, arī Andreja Krasnā dēls Jānis Krasnais (mans vectēvs), “Krimu” Jānis Drīzulis, Alvils Klēbahs – no visiem Galgauskas “galiem”.

Kad pirmais skolas nams nodeg 1848.gada vasarā, tad skola turpina darboties Medņa mājā “Ozoliņos”, kur saimnieko Zālamans Asars. Vienkāršie zemnieki, arī skolotāji prata citus amatus. Tā Z.Asars kā mūrnieks, amatnieks cēlis Galgauskas labības magazīnu. Skolotājs Jēkabs Biezais vaļasbrīžos nodarbojies ar aužamo ķemmju taisīšanu un labošanu, arī ar grāmatu siešanu. Jēkabs Biezais skolā nostrādājis 17 gadus.

Galgauskas otrajā skolā no 1851. līdz 1891.gadam Jēkaba Biezā vietā par skolotāju ieliek Pēteri Biezo, 18 gadus vecu. Uz draudzes skolu jauniešus sūta pagasti, bet izvēlas mācītājs. Pirmās mācības bērni apguva pagasta skolā. Skolas laiks bija atkarīgs no lauku darbu veikšanas, jo bērni palīdzēja saimniecībā. Sākumā skolas laiks bija no Mārtiņiem līdz Jurģiem (10.novembris – 23.aprīlis). Pēc 1868. gada skolas laiks bija no 15.oktobra līdz 15.aprīlim.

Lai varētu tālāk skoloties, bērni saprata, ka tikai līdzdalība vecāku saimniecībā nodrošinās skološanos, tas ir, ka skola ir “izarama no zemes”. Mūsdienās to saprast palīdzēja M.Birzes stāsta “Tai rudens vakarā” analīze literatūras stundā.

Arī Veišu centrs pārveidojās, papildinājās ar ēkām. Muižas klēts bijusi piebūvēta pie pagasta magazīnas – masīvas laukakmeņu celtnes. Pēc Latvijas agrārreformas magazīnā un klētī ierīkoja Galgauskas pagasta koppienotavu. Veišu muižas centtrā zemesgabalu piešķīra kopdarbības sabiedrībai “Ražas”. Uzcēla ēkas centrā: pasta kantori, telefona centrāli “Maldoņos”, koppienotavu, veikalus, zemi iedalīja vairākām jaunsaimniecībām – Vijatas krastā J.Ābera jaunsaimniecībai.

Otro skolas namu ceļ 1851.gadā Vijatas upes malā, to cēlis “Jaunlielkaļu” saimnieks Andrejs Kazāks.

Andreja Krasnā dēls arī strādā par skolotāja palīgu no 1883. līdz 1887.gadam. Ar šo gadu pagastskolā ir obligāti jāmāca krievu valoda, tāpēc viņa vietā nāk strādāt Jānis Drīzulis no “Krimu” mājām “Lielpurvos”, beidzis Valmieras ģimnāziju un prot krievu valodu.

Ap 1930.gadu. Tirzas baznīcā iesvetāmie jaunieši. Trešais no kreisās: Jāņa Krasnā dēls un Andreja Krasnā mazdēls Kārlis Roberts Krasnais no “Klāvaniem”.

J.Drīzulis arī vēlākajos gados ir bijis gudrs, enerģisks, rosīgs saimnieks, ir arī pagasta vecākais 1936. gadā, kad pagasts uzceļ ceturto skolas namu viena gada laikā. Viens pagastvecākā darba termiņš ir bijis trīs gadi, daudzi māju saimnieki rosīgi, uzņēmīgi, ar atbildību pildījuši šo amatu ilgāku laiku, arī atkārtoti. No visiem pagasta “galiem” šajā darbā bijuši vairāki saimnieki, atkārtoti A.Krasnais, J.Drīzulis. Viņa sieva Vera Drīzule bija pagastvecākā 20.gadsimata piecdesmitajos, sešdesmitajos gados. Pirms viņas pagastvecākā bija Austra (Krumberga) Saulīte.

1950.gadi. Kolhoza “Kopdarbība” lopkopēju mācības kantorī “Torņakalnā”. Pie galda otrais no kreisās kolhoza priekššēdētājs J.Drīzulis, viņam aiz muguras sieva V.Drīzule, kura bija lopkopēju brigadiere. Foto: no privātā arhīva

Alvils Klēbahs pagastvecāko A.Krasno raksturo šādi: “To laiku pirmais pagastvecākais bija Andrejs Krasnais, apdāvināts, ļoti spējīgs administrators, pārzināja pagastu kā savus “Klāvanus”“. A.Klēbahs bieži ciemojies “Klāvanos”, arī braukdams garām, kad apciemo “Gaigalos” ieprecēto mammas māsu pie saimnieka Matīsa; apciemo A.Krasnā kapu 1939.gadā, kad bija pēdējo reizi Galgauskā. Visatzinīgāko vērtējumu savās atmiņās par pagastvecāko darbu A.Klēbahs veltījis A.Krasnajam un J.Drīzulim.

Tā kā J.Drīzulis bija viens no visjaunākajiem viņu pulkā, viņš piedzīvoja arī kolhozu nodibināšanos Galgauskā. Sutiņu galā, Rimstavās, Sīļu galā, “Taureņos” līdz Kamaldai bija kolhozs “Kopdarbība”. Viņš bija pirmais kolhoza “Kopdarbība” priekšsēdētājs. Vēlāk, J.Feodorova laikā, J.Drīzulis strādāja par grāmatvedi. Tie bija 20.gadsimta piecdesmitie gadi. Nākot no darba kantorī, viņu kādā 13.jūlija vēlā vakarā pārsteidza negaiss. Viņu nospēra zibens netālu no mājām “Elderos”.

Ne tikai skolu celtniecību ir atbalstījis barons Mengdens, arī atvēlējis zemesgabalu un kokmateriālus jaunā pagastnama celtniecībai.

Bērnu uz mācībām bija tik daudz, ka arī otrais skolas nams palika par šauru. Andrejs Krasnais jaunuzceltajā pagastnamā atļāva 2.stāva telpas skolas klasēm. Nu varēja reizē mācīties gan zēni, gan meitenes, apmeklējot skolu katru dienu.

Tomēr telpas ir par šaurām, jāsāk celt trešais skolas nams 1891. gadā, pārbūvēts 1905.gadā, nodeg 1936.gada 14.marta naktī.

Barons Mengdens ir piedalījies arī jaunā pagastnama atklāšanā un svinībās. Skolotāja P.Biezā vadībā dzied koris, spēlē pūtēju orķestris. Šajā laikā darbojas arī bibliotēka, ko pazīst kā lasītavu. Skola ir ieņēmusi cienījamu vietu blakus baznīcai, arī skolu uzskatīja par svētu vietu. Kultūras darbs pagastā noritēja Pētera Biezā vadībā, kā skolotājs nostrādājis 43 gadus.

Vairāku gadu desmitu garumā kultūras dzīves vadītāji bija skolotāji. Nenogurstoši sava darba laikā jāmin P.Biezais, K.Martinsons, A.Klēbahs-Kalnietis un E.Matīsa. Trešās skolas laikā par skolotājām divdesmitajos gados tiek ievēlētas Emma Kraukle-Matīsa un Elza Berģe-Lāce. Viņas savu skolotājas darba mūžu kalpojušas trešajā un arī ceturtajā skolā. Viņas bija arī manas skolotājas 20.gadsimta piecdesmitajos gados. Atzinīgi jāvērtē pagasta cilvēku lielā atsaucība kultūras pasākumos. Uz mēģinājumiem nāk dziedātāji, teātra spēlētāji, orķestra muzikanti no vistālākajiem pagasta stūriem. Kad pagastam vēl sava tautas nama nebija, tika atrastas vietas teātra izrādēm, sarīkojumiem, bērnu svētkiem, zaļumballēm. Te jāmin Galgauskas muižas krogs, Veišu muižas krogs, Narātu dzirnavas, pagastnama 2.stāva telpas. Bērnu svētkiem un zaļumballēm izraudzīja skaistākās vietas pagastā: “Siliešu” māju zirgaploku Tirzas upes malā pie dzelzceļa tilta, Tirzas upes Bočku līci pretī “Musteriem”, bērzu birzi pretī skolai Vijatas stāvajā krastā.

J.Drīzuļa atmiņās, ko pierakstījis skolotājs O.Reselis, ir nosaukti arī aktīvākie, talantīgākie pašdarbnieki: teātra spēlētāji, dziedātāji un spēlētāji orķestrī. Kā tradīcija ir bijusi sadarbība ar citu skolu bērniem Bērnu rītos un viesošanās ar teātra izrādēm Lejasciemā un Stāmerienā.

1960.gadi. Tirzas estrāde Akmeņlīcī. Foto: no privātā arhīva

Pati Dabas māte ir apveltījusi Galgausku ar skaistiem dabas veidojumiem: upēm un upītēm, ezeru, upju līčiem, interesantām pakalnēm, pat diviem pilskalniem – Ausenes pilskalnu pie “Lazdukalna” mājām un Bļodas kalnu aiz “Zemītēm”. No Tirzas lielākā upe veļ savus ūdeņus cauri vienam Galgauskas stūrim un ietek Gaujā pie Lejasciema. Tirzas lielākā pieteka pie bijušajām dzirnavām Galgauskā ir Gosupe. Ir vēl vairākas citas Tirzas pietekas: Vijata, Ekšņupīte, Narātiņa, Grūžupīte, Lepestīte. Vijatā ietek Džārgzdaunīte, Reiņupīte, Melnupīte. Ar Krustalīci uz Pededzi savus ūdeņus aiznes Kamaldiņa, Lāčupīte, Cūkupe, Aizupīte (no Krapas ietek Galgauskas pagastā pie “Gaigaliem”).

No Tirzas līčiem skaists, bet ilgi neatklāts bija Akmeņlīcis – ielejā pie Knoka pils. To ievēroja tikai 60.gados (kolhoza laikā) un ierīkoja estrādes vietu. Tur notika Līgosvētki, koncerti, zaļumballes. Līdz tam vairāk bija iecienīts bija Bočku līcis. Līdz ar Galgauskas HES ierīkošanu abi līči ir zem ūdens. Līgosvētkiem pat kopā ar igauņu draugiem kolhozu laikā tika izvēlēts Lapsu kalns (pie “Būmaņiem” un “Miķītēm” Sīļu galā). Pie zemnieku mājām ceļa malā vai laukos ir pakalni, kuriem vietējie devuši vārdus ar zīmīgu nokrāsu: Lapsu kalns, Kaķu kalns, Rožu kalns, Gaigalkalns, Priedes kalns, Prieka kalns, Āpšu kalns, Snipukalns, Lazdukalns. Blakus Lazdukalnam ir Ausenes pilskalna vieta. Bļodas kalnu kā senu pilskalnu (aiz “Zemītēm”) ir aprakstījis vietējais novadpētnieks Olģerts Miezītis no otrajiem “Klāvaniem”. Šis stāsts ir izdots grāmatiņā. Viņš ir slavens arī kā muzejnieks, lielo akmeņu kolekcionārs, kalendāru kolekcionārs, pat jaunu ūdenskrātuvju veidotājs meliorācijas darbu rezultātā, bērzu birzis stādījis pie saviem “Klāvaniem”, un savas tēva zemes apmežotājs.

Lai cik plaša un maza būtu mūsu sakņu zeme, katram tā ir sirdī dārga un mīļa. To būtu jāspēj sajust, sadzirdēt, saprast ne tikai te dzīvojošajiem. Kā piemērs der fakti no dzīves, kad pagastvecākie bija no vietējo ļaužu vidus un rūpējās par katru pagasta stūrīti. Kopdami savu saimniecību, viņi neaizmirsa par vēsturiskajām vajadzībām nākotnei. Andreja Krasnā darbības laikā tika uzcelts arī akmens tilts pār Tirzu, vairojās zemju pirkšana jaunsaimniecībām. Skolotājs K.Martinsons nodibināja Dziedāšanas biedrību. 1. pasaules karš aizkavēja biedrības nama celšanu. To īstenoja Kārlis Kļaviņš un Andžs Lībants 1924. gadā. 1. pasaules kara laikā uzbūvēja Ieriķu–Gulbenes dzelzceļa līniju ar divām stacijām Galgauskas teritorijā. Tirzas stacija būvēta uz “Lauberu” Saliņa zemes, bet Kamalda netālu no Vecgulbenes robežas. Ļoti aktīvs pagasta dzīvē bija “Jaunslaņķu” jaunsaimnieks Pēteris Rutks un daudzi citi no Upes gala un Ūsiņu gala saimniekiem.

— Austra Karole

Dzirkstele.lv ikona Komentāri