Vairāk nekā pusgadsimtu Galgauskas pareizticīgo baznīca bijusi pakļauta gan vietējās varas, gan laika apstākļu, gan vandaļu ietekmei un postījumiem. Tomēr vienmēr bijuši cilvēki, kuri vēlējušies, lai šis skaistais dievnams tiktu saglabāts un atdzimtu. Pirms pusotra gada tika reģistrēta biedrība “Baznīckalns”. Šis laiks ir pagājis, lai juridiski sakārtotu īpašumtiesības un veiktu dažādus priekšdarbus, pirms pievērstos darbiem, kas tieši saistīti ar baznīcas atjaunošanu.
Biedrības valdes loceklis Kaspars Grīnbergs norāda, ka dokumentu kārtošana vēl turpinās. Baznīca bija bezsaimnieka īpašums, bet zeme, uz kuras tā atrodas, – privātīpašums. “Kopš 17.janvāra zeme ir biedrības īpašums. Par to ir ieraksts zemesgrāmatā. Tiesa, ne visa 2,5 hektāru platība, bet ir nodalīti apmēram 2000 kvadrātmetri ap baznīcu, kas ierobežoti ar vecajiem granīta sētas stabiem. Nākamais solis – iegūt īpašumā pašu baznīcas ēku. Biedrībai uz to ir tiesības, jo tagad pieder zeme, uz kuras ēka atrodas. Viss notiek soli pa solim,” stāsta K.Grīnbergs.
Tas gan neliedz biedrībai darboties kā īpašuma valdītājai. Jau no Tirzas pretējā krasta ir pievadīta elektrība. No elektrības sadales skapja iespējams veikt pieslēgumu baznīcai. “Ir saņemta vēstule no AS “Sadales tīkls” ar informāciju, ka var saņemt elektrību. Tagad atliek aizvilkt kabeli no pieslēguma vietas līdz baznīcai. Tas nozīmē, ka drīzumā gan baznīcā, gan arī tās ārpusē varēs ierīkot apgaismojumu. Protams, strāvas pieslēgums būs nepieciešams, kad sāksies baznīcas konservēšanas un atjaunošanas darbi. Vispirms tiks izstrādāts konservācijas projekts,” norāda K.Grīnbergs.
Līdzekļus piesaistīs ar ziedojumiem un projektiem
Protams, atjaunošanas darbiem ir un būs vajadzīgi lieli līdzekļi. Biedrībai ar Valsts Ieņēmumu dienesta lēmumu ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas dod iespēju gan juridiskām, gan fiziskām personām saņemt nodokļu atlaides no ziedojumiem biedrībai. Paredzēts iesniegt projektus Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, lai iegūtu līdzekļus kultūras mantojuma – baznīcas, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, saglabāšanai.
“Esmu jau kultūras mantojuma pārvaldē ievadījis sarunas, informējot par biedrības iecerēm. Tās tiek vērtētas atzinīgi. Tiesa, atbalsta pasākumiem nevar pieteikties, kamēr baznīca nav biedrības īpašums. Pagaidām esam tā valdītāji. Lai uzsāktu projektēšanu un būvdarbus, ar to nepietiek. Katru pavasari un rudeni ir bijušas talkas, lai sakoptu un uzturētu apkārtni,” komentē K.Grīnbergs.
Tagad baznīcas durvis vairs nav atvērtas ne interesentiem, ne demolētājiem. “Pamatīgas pagaidu durvis tika ieliktas un aizslēgtas, jo baznīcas ēka ir avārijas stāvoklī. Tā ir kļuvusi bīstama, jo nav zināms, kurā brīdī var iebrukt jumts. Mums ir jāuzņemas atbildība par to. Turklāt nav noslēpums, ka vandaļi varētu turpināt lauzt un demolēt. Rudenī altāra koka margas tika salauztas. Tagad visas koka detaļas ir demontētas – altāra zonas margas un pakāpieni, galvenās ārējās un iekšējās durvis ir aizvestas un nodotas restaurācijai. Kāds privātais biedrības atbalstītājs uzņēmās finansēt to atjaunošanu. Protams, vispirms ir jāsakārto baznīca. Logiem ir aizliktas polikarbonāta loksnes, lai samazinātu nokrišņu daudzumu, ko pa atvērtajām logu ailēm iepūš ar vēju,” skaidro K.Grinbergs.
Baznīcas durvis ir slēgtas arī interesentiem
Biedrības veidotāji un atbalstītāji ir ievērojuši tūristu un ekskursantu lielo interesi par dievnamu, tomēr arī viņi to varēs redzēt tikai no ārpuses. ‘’Šobrīd tikt baznīcā varētu vien tad, ja kāds no biedrības tajā ielaidīs. Tad ir laikus par to jāvienojas. Tiesa, bīstamības dēļ tas nebūtu sevišķi vēlams,” uzsver K.Grīnbergs.
Biedrības dibinātāji augstu novērtē šīs vietas vēsturisko nozīmi kā arī tās īpašo auru, tāpēc vēlas to saglabāt. “Katram gribas kaut ko tādu, kas ir vairāk nekā naudas pelnīšana. Baznīcas atjaunošana būs ilgs un lēns process. Tā nebūs tāda, kā bijusi, tomēr centīsimies to saglabāk, lai tā turpmāk būtu pieejama visiem, kas novērtē šīs vietas skaistumu,” saka biedrības valdes loceklis.
Acīmredzot tas nozīmē, ka baznīcā nebūs apgleznotas griestu velves un sienas ar mākoņiem un eņģeļiem zilā debesu jumā. Tomēr no ārpuses tā atkal būs kā košs brīnums meža ielokā.
“Protams, ir noteiktas prasības arhitektūras pieminekļa saglabāšanai un atjaunošanai, tāpēc visi darbi ir jāsaskaņo ar kultūras mantojuma pārvaldi. Var dievnamu iekonservēt un veikt atjaunošanas darbus pa kārtām vairāku gadu laikā. Ja Gulbenes novada pašvaldība sadūšotos un izstrādātu programmu kultūras pieminekļu glābšanai, kā tas notiek citās pašvaldībās, tad būtu lielākas iespējas piesaistīt finansējumu atjaunošanas darbiem. Ir pašvaldības, kurām ir savas programmas pieminekļu glābšanai un atjaunošanai. Tā kā Galgauskas pareizticīgo baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, tam nevar piesaistīt valsts līdzekļus. Biedrība varētu ar projektiem vērsties pašvaldībā un piedalīties pašvaldības programmā. Tā notiek Cēsīs, Kuldīgā, arī kaimiņos – Alūksnē. Turklāt ar šī gada 10.janvāri visi vietējas nozīmes kultūras pieminekļi ir pašvaldības pārziņā, tāpēc tā ir ieinteresēta dievnama glābšanā,” komentē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģiona inspektore Sarmīte Dundure. Viņa norāda, ka biedrība var vērsties Ministru kabinetā, lai bezsaimnieka īpašumu varētu pārņem bez atlīdzības.
- Mārīte Dzene
Fakti
Biedrības “Baznīckalns” dibinātāji:
Kaspars Grīnbergs, SIA “Evrrik” izpilddirektors,
Vilnis Lietuvietis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs,
Zane Gžibovska, Galgauskas pagasta zemnieku saimniecība “Lācīši”,
Uldis Līkops, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs,
Sandris Apsīts, SIA “Aimasa” līdzīpašnieks.
Biedrības darbības mērķi
Galgauskas pareizticīgo baznīcas glābšanas darbu organizēšana un īstenošana.
Galgauskas baznīcas arhitektūras un apkārtējās vides saglabāšana, atjaunošana (tostarp restaurācija un rekonstrukcija), attīrīšana un uzturēšana, labiekārtošana, sakopšana, atpazīstamības veicināšana.
Baznīcas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un saglabāšana.
Ziedojumu un cita veida finansējuma piesaistīšana, kā arī labdarības pasākumu organizēšana.
Sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, valstiskām un nevalstiskām organizācijām, kā arī ar juridiskām un fiziskām personām.
Avots: “Lursoft”
Dāvina biedrībai baznīcas zemi
Biedrība “Baznīckalns” ir veidota, vairākiem domubiedriem izrādot iniciatīvu glābt baznīcas ēku no bojāejas. Vilnis Lietuvietis ir īpašnieks zemesgabalam, uz kura atrodas Galgauskas pareizticīgo baznīca. V.Lietuvietis stāsta:
“Šis zemesgabals manā īpašumā nonāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad tas nevienam tā īsti nebija vajadzīgs. Zemesgabals atrodas Tirzas upes gleznainā krastā. Es to iegādājos no pagasta pašvaldības, kas par šo naudu (kā man teica) uzlika daļu jumta Galgauskas pamatskolai. Toreiz šo īpašumu nevajadzēja ne baznīcai, ne kādam citam. Izrādījās, ka baznīcas ēka ir bezsaimnieka īpašums, uz kuru neviens nebija centies sakārtot īpašumtiesības, lai saglabātu baznīcu, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Arī pareizticīgo baznīcas konfesijas vadība, ar ko runājām, atteicās kaut ko darīt, jo neesot draudzes. Manuprāt, tā tomēr varēja pieteikties uz baznīcu kā savu īpašumu.
Protams, ir daudz jautājumu par notikušo ap šo dievnamu kopš laika, kad tajā vairs nenotika dievkalpojumi. Kāpēc baznīca kopš 1963.gada ir bezsaimnieka īpašums? Kāpēc dievnams tika izmantots aitu turēšanai? Kāpēc atkārtoti tika divas reizes – ne vairs padomju varas gados – 2007. un 2013.gadā demolēti baronu Mengdenu kapi? Domāju, ka ir nekorekti aizbildināties, ka tas ir tikai padomju varas gadu nopelns. Izvēles izdarīja cilvēki konkrētā vietā un laika. Kāpēc dievnamā bija aitu kūts ar kaudzi mēslu ievērojami biezā slānī?
Domāju, ka ir jācenšas labot nodarīto šai vietai, jālabo pieļautās netaisnības. Atraktos kapus mēs – es kopā ar draugiem Stanislavu Gžibovski un Uldi Līkopu – aizrakām, talku laikā baronu kapavietas ir apkoptas un aitu mēsli no baznīcas izvesti.
Par biedrības izveidošanu – redzot, ka baznīcas ēka neatgriezeniski iet bojā, kopā ar vairākiem domubiedriem izlēmām veidot biedrību. Pamudinājums bija arī tas, ka mans vectēvs, tāpat mamma un tētis ir no Galgauskas un jūtos šai pusei piederīgs. Mana mamma Silvija atceras, kā baznīcā bija pirms kara, viņai atmiņā palikusi vīraka smarža, kuru izmanto dievkalpojumā.
Pirms pieciem gadiem kopā ar Gžibovsku ģimeni sākām rīkot talkas, kurās aicinājām draugus un paziņas, kam ir svarīgi saglabāt šo vietu. Pamazām baznīcas apkartne kļuva sakoptāka un saistošāka cilvēkiem. Tagad mēs redzam lielu interesi no cilvēkiem, kuri brauc un apmeklē baznīcu meža vidū.
Lai biedrība varētu virzīt ēkas atjaunošanu, ir nepieciešams sakārtot īpašuma tiesības. Tā kā svēto zemi, kas ir baznīcas žoga iekšpusē, nav ētiski tirgot, nolēmu to nodalīt no parējā zemesgabala un dāvināt biedrībai. Lai tā, būdama sabiedriska organizācija, varētu sakārtot dokumentus, piesaistīt līdzekļus un cilvēkus dievnama ēkas glābšanai. Gulbenes novada iedzīvotājus aicinu atbalstīt atjaunošanas darbus, izturēties saudzīgi pret šo daudz cietušo ēku un vietu, kā arī ziedot ēkas glābšanai.
Biedrības bankas konts ziedojumiem: LV77HABA0551049113999.
E-pasta adrese: baznica@baznickalns.lv.
