“Mans bērns vairs negrib braukt uz skolas organizētajām peldētapmācībām Balvu baseinā, jo regulāri tur uz bērniem tiek bļauts,” tā “Dzirkstelei” saka viena no Gulbenes novada vidusskolas bērnu mammām, norādot, ka problēma ir ieilgusi un viņa nav vienīgā, kas ir gatava celt trauksmi par attieksmi pret bērniem baseinā.
Izrādās, uz šo problēmu tiešām norāda vairāki vecāki un izsaka laikrakstam savas bažas. Iemeslu un skaidrojumu dod arī Balvu sporta skolas vadība, kuras atbildībā ir minētais baseins.
Bērns drīkst kautrēties
Šobrīd nodarbību organizēšana fizisko aktivitāšu veicināšanai bērniem no 1. līdz 5. klasei notiek projektā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Gulbenes novadā”, kas nosedz visas izmaksas, līdz ar to pašvaldībai nav jāmaksā.
Gulbenes novada vidusskolas sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa stāsta, ka peldētapmācība Balvu baseinā tiek organizēta jau vairāk nekā desmit gadus, teju kopš Balvu baseina atklāšanas, un arī turienes skaļā darbinieka balss raisījusi dažādas sajūtas jau gadiem. Gan viņa, gan skolotāja Arnita Zipova atzīst, ka sūdzības par šo darbinieku Balvu baseina telpās nav jaunums, tomēr problēma esot risināma. “Šīs situācijas ar kliedzošo vīrieti baseinā mums tiešām nav svešas, tomēr es nedomāju, ka mēs šo darbinieku mainīsim. Man šāda saruna par šo problēmu ir bijusi ar vecākiem, un es ļoti ceru, ka spēsim rast risinājumu,” “Dzirkstelei” norāda A.Zipova.
Mazo klašu skolēnu vecākiem, kuru sūdzības ir sasniegušas “Dzirksteli”, atrisinājumu ir grūti sagaidīt, jo “bērnam arī viena šāda reize var izraisīt traumatisku pieredzi”. Viena pirmklasnieka mamma atklāja, ka bērns uz baseinu ir braucis ar prieku, tomēr šobrīd vairs nevēlas to darīt, jo pirms peldēšanas visai šaurajās ģērbtuvēs visas klases zēniem kāds pieaudzis vīrietis ļoti paceltā balsī pavēlējis, ka dušā visiem ir jāiet bez peldbiksēm un citādāk nemaz nevarot būt.
Kāda cita mamma, kurai dēls jau mācās 4.klasē, norāda, ka situācija pa šiem četriem gadiem pilnībā nav mainījusies un prieku peldēt ir ļoti grūti atgūt pēc šīm baseina apmeklējuma reizēm.
“Kāpēc maziem bērniem jāspiež pilnībā izģērbties? Tas ir ļoti sensitīvs vecums. Ja bērns jau iet, piemēram, 4.klasē, šajā vecumā var sākties kādas apsmiešanas, kas turpināsies arī pēc tam skolā. Un, ja ir tik stingri noteikumi par mazgāšanos, kāpēc tie bērniem ir jāsaka tā – kliedzot? Mans dēls, izdzirdot, ka būs jābrauc uz baseinu, neslēpj nepatiku pret tur piedzīvoto. Bērni ir dažādi, arī ģimenes, vienā nav problēmu iet dušā bez apģērba, citā bērns ir kautrīgs, un es uzskatu, ka viņš drīkst tāds būt,” saka viena no Gulbenes novada vidusskolas pirmklasnieku mammām.
Noteikumi par higiēnu – stingri
“Dzirkstele” noskaidroja, ka vecāki ir neapmierināti ar ilggadējo saimniecības daļas vadītāju, kurš strādā Balvu sporta skolā, kur atrodas šis baseins.
“Mums visi darbinieki ir ļoti laipni. Par balss toni es noteikti vēlreiz pārrunāšu ar šo saimniecības daļas vadītāju, bet esmu pārliecināta, ka viņš noteikti nevēlas kādu “apbižot”, pats ir izaudzinājis meitas. Viņš pie zēniem ģērbtuvēs ieiet tikai tāpēc, ka klašu grupām nav atbraucis līdzi kāds vīriešu pārstāvis, bet nepilngadīgos vienus tur atstāt nevaram. Tas neietilpst viņa pienākumos, savukārt baseina instruktors arī nevar uzraudzīt bērnus, ja baseinā ir iekšā kaut viens skolēns. Vienīgā sieviete, kas drīkst ieiet pie puišiem, ir medmāsa, lai pārbaudītu ādu, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi,” skaidro Balvu sporta skolas direktore Ludmila Beļikova.
Viņa izskaidro arī stingro higiēnas prasību nepieciešamību. Baseinam ir iekšējās kārtības noteikumi, ņemot vērā ārējos publisko baseinu noteikumus, kuri obligāti pieprasa bērniem mazgāties ar švammi un mazgāšanās līdzekļiem pa pliko. “Peldbiksēs nedrīkst iet dušā, jo tad neizmazgāto dušas želeju var ienest baseinā. Mēs nevaram atļauties mazgāties peldkostīmos. Runājot par baseina tīrību un sanitāri higiēnisko stāvokli, mēs pēc visiem normatīviem esam labākie valstī. Es arī to pieprasu, jo baseins ir vieta, kur higiēnas prasības nevar būt “ne pa kreisi, ne pa labi”, bet, ja bērns baseinā iekāpj nenomazgājies vai ar palikušu dušas želeju uz miesas, uzreiz mums jāceļ hlora līmenis, bet arī tam jāseko līdzi, lai neapdedzinātu ādu. Tāpēc tīrībai ir jābūt!” uzsver L.Beļikova.
Viņa norāda, ka visi iekšējās kārtības noteikumi ir zināmi tiem, kas brauc uz baseinu, un par to atbild skolotājs. “Bērns noģērbjas pa pliko, aiziet dušā, nomazgājas un velk tad peldbikses. Ja bērnam ir kādi kompleksi, viņš var ar apakšbiksēm aiziet, un tur ir aizkariņi, tad bērns var nomazgāties, noskaloties un turpat uzvilkt peldbikses, un tad tālāk doties uz baseinu,” skaidro L.Beļikova.
Problēma atrisināma mūsu pusē
L.Beļikova norāda, ka problēma rodas brīdī, ja uz baseinu atbrauc klašu grupa bez atbilstoša skaita atbildīgo personu. “Tās visbiežāk atbrauc ar vienu skolotāju, kas ir sieviete – vai nu klases audzinātāja, vai sporta skolotāja. Mēs no savas puses nevaram sniegt šo pakalpojumu un pieskatīt bērnus, tomēr nepilngadīgais nedrīkst atrasties dušas telpā bez uzraudzības. Mūsu pārstāvja pieprasījums nomazgāties ir viņa kompetencē, jā, varbūt balss nav tāda un viņš skaļāk runā. Mūsu darbiniekam ir citi tiešie pienākumi, un šis nav viens no tiem – uzraudzīt bērnus. Lai problēma neatkārtotos, no jūsu puses būtu vajadzīgs, lai klase nodrošina noteikti vienu cilvēku, kas ir pie meitenēm, un otru, kas ir pie zēniem ģērbtuvē. Tas pat nav lūgums, bet prasība. Ja būs šis cilvēks, kas pieskatīs puišus, jums vispār nebūs jāsatiek šis mūsu darbinieks,” situāciju komentē L.Beļikova.
Viņas teikto apstiprina sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa, kuras pieredzē ir daudzu klašu braucieni. “Noteikumi baseinā ir diezgan stingri – gan lai mantas nepazustu, gan būtu ievērotas higiēnas prasības. Iet mums visādi, bet piekrītu, ka tētu braukšana līdzi atrisinātu. Te ir svarīga audzinātāju komunikācija ar vecākiem, lai tos tētus uzrunātu. Man pērn bija “pirmīši”, un mums sākumā tēti brauca līdzi un palīdzēja saģērbties. Maziem bērniem vajag palīdzību. Mēs, skolotājas, esam pie meitenēm, bet pie puišiem vajag kādu tēti. Tās klases, kurām līdzi brauc tēti, nepiedzīvo šādas situācijas. Šim darbiniekam Balvos tonis ir tāds, ka liekas, ka viņš ir dusmīgs, bet mūsdienu bērni ne vienmēr ar pirmo reizi uztver teikto. Reizēm viņi saprot tikai to, ko grib, tādēļ arī gadās, ka balss ir jāpaceļ,” stāsta S.Gobiņa.
Viņa uzsver, ka problēmu atrisināt ir būtiski, jo peldētprasmi apgūt bērniem ir ļoti svarīgi. Tā tiekot arī sekmīgi apgūta, ja bērni brauc klasei paredzētajās dienās un centīgi darbojas baseinā. Viņa norāda, ka šodien reti kurš pirmklasnieks prot peldēt, bet šajās nodarbībās teju visi bērni līdz 5.klasei apgūst nepieciešamās iemaņas peldēt un nebaidās no ūdens.
“Mēģināsim uzrunāt vēlreiz klašu audzinātājus, ja ir iespēja, ņemt līdzi kādus tētus, jo tas tiešām atrisina situāciju. Arī mums klasei brauca līdzi tēti, kas tajās reizēs varēja tikt un ļoti palīdzēja bērniem baseinā,” uzsver A.Zipova. Viņa ir pārliecināta, ka tieši tas noteikti būtu atrisinājums, ja klašu audzinātāji uzrunātu savas klases tētus ar lūgumu piedalīties šajās brauciena dienās. “Parasti tās ir pāris stundas vai no rīta vai dienas laikā. Protams, ka to mēs varam tikai lūgt vecākiem,” saka skolotāja.
- Viktorija Slavinska-Kostigova
Speciālista komentārs
Una Tilgase, Gulbenes novada Izglītības pārvaldes psiholoģe
Svarīgi ir runāt par cieņu pret otru
Ja tas būtu par manu bērnu, tad es kā vecāks vispirms runātu ar audzinātāju. Šo situāciju objektīvi vajadzētu novērtēt klases audzinātājiem, jo viņi ir tur klāt. Noteikti svarīga ir saziņa starp audzinātāju un vecākiem. Protams, bērni mēdz būt skaļi, un šim cilvēkam Balvu baseinā ir skaļāk jārunā, lai viņu sadzirdētu. Bērni arī uztver atšķirīgi toni, kādā runā pieaugušie. Reizēm viņiem liekas, ka skolotājs kliedz, bet, iespējams, viņš vienkārši skaļi runā. Ir ģimenes, kur ikdienas saziņa ir ļoti mierīga, turklāt bērns neapmeklē nevienu pulciņu sporta skolā, kur saziņa var būt skaļāka, tāpēc viņam šajā situācijā skaļā balss var likties kā personīgi vērsta uz viņu. Manā pieredzē ir bijis darbs ar bērniem, kuri sāk iet kādos treniņos un kuriem liekas, ka treneris uz viņiem kliedz, tomēr tas notiek ne uz viņu, bet gan treneris runā tā, lai sadzirdētu visa komanda.
Par ģērbšanos būtu jāsaprot, ka tas arī ir cieņas jautājums. Pirmkārt, cieņa pret sevi, jo, kad ejam dušā, mēs taču neejam ar drēbēm. Protams, katrā ģimenē ir savas higiēnas prasības par mazgāšanos, zobu tīrīšanu un citām lietām. Tomēr te ir arī jārunā par cieņu pret citiem, ja tu negribi iet dušā, bet gribi iet baseinā, kur būs vēl citi divdesmit cilvēki, vai tu viņus cieni. Ir ģimenes, kur tiek iemācīts, ka šādās vietās ir normāli, ja noģērbies. Tas ir līdzīgi, kā dodies pie ārsta, kad tu kā vecāks sagatavo savu bērnu, ka tas būs normāli, ja tev liks noģērbties. Jā, mēs varam akcentēt bērnam to, ka viņš nevar svešu cilvēku klātbūtnē izģērbties vai sūtīt savas kailbildes, te domājot par savu bērnu drošību, bet dažkārt mēs aizmirstam to otru pusi – ir vietas, kur tas ir normāli, piemēram, ejot baseinā. Ja bērnam ir tikai viena informācija – tu nedrīksti izģērbties, tas ir nedroši, tad viņš šo var uztvert kā absolūtu patiesību uz pilnīgi visām situācijām. Vēl svarīgi, lai ģimenē tiktu izrunāts jautājums par cieņu vienam pret otru ģērbtuvēs. Ja mēs noģērbjamies, mēs nesmīkņājam, ar pirkstu nerādām un neaprunājam klasesbiedrus. Tās ir tikumiskās un morālās vērtības audzināšana, ko ģimenē vajadzētu iemācīt.
Jāpievērš uzmanība prasību izskaidrošanai
Vai tas būtu higiēnas prasību pārkāpums, ja bērns dušā ieietu ar peldbiksēm un vai augstās higiēnas prasības baseinos attiecas uz visiem publiskajiem baseiniem un visām vecuma grupām?
Veselības inspekcijas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode skaidro: “Noteikumi par higiēnas prasībām publiskos baseinos un pirtīs, vai tie būtu skolās, ārstniecības iestādēs, sporta vai izklaides vietās, nosaka, kā ierīkojamas, aprīkojas, uzkopjamas telpas baseinos un pirtīs, tajā skaitā ģērbtuves un mazgāšanās telpas pirms un pēc baseina un pirts apmeklējuma. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.470 “Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem”. Savukārt baseina lietošanas noteikumus, tajā skaitā mazgāšanos pirms un pēc baseina apmeklējuma, nosaka pats pakalpojuma sniedzējs, tātad šajā gadījumā baseina administrācija. Šiem noteikumiem jābūt publiski pieejamiem, izvietotiem tā, lai apmeklētāji tos var viegli ieraudzīt un, protams, saprast. Konkrētajā gadījumā (Gulbenes novada skolēnu peldētapmācības braucieni uz Balvu baseinu – red.) būtu skatāmi konkrētā baseina lietošanas noteikumi, kā tajos atrunāta pelddrēbju lietošana dušas laikā. Jāatzīmē, ka nav tādu noteikumu par obligātu pelddrēbju novilkšanu, mazgājoties dušā. Šķiet, ka konkrētajā baseinā būtu vairāk jāpievērš uzmanība higiēnas prasību izskaidrošanai tā, lai apmeklētāji izprastu, kāpēc svarīga rūpīga mazgāšanās pirms baseina apmeklējuma. Infekcijas slimību izraisošie mikroorganismi nepietiekamas personīgās higiēnas gadījumā līdz ar vismazāko fekālo piesārņojumu var nonākt ūdenī un apdraudēt citu baseina lietotāju veselību. Līdz ar to personīgā tīrība pirms baseina apmeklējuma ir ļoti būtiska. Vienlaikus, mazgājoties dušā, protams, ir iespējams pilnībā nomazgāties, arī nenovelkot pelddrēbes, un ziepējoties tās vienkārši atvilkt no ķermeņa. Visticamāk, ka mazgāšanās nozīmības izskaidrošana pirms baseina lietošanas novērstu nepieņemamu situāciju veidošanos, kā jūsu aprakstītajā situācijā.”
