SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ir vienojusies ar Gulbenes novada vidusskolu par turpmāku sadarbību – skolēnu izpratnes un intereses veicināšanai par medicīnu, veselīgu dzīvesveidu, veselības aprūpi un karjeras izvēli medicīnas jomās, iesaistoties mācību priekšmeta “Veselības mācība” apguves procesā.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika Jermaševiča “Dzirkstelei” stāsta, ka jau pirms vairākiem gadiem tika aizsākta saruna par iespējamu sadarbību – toreiz ar ģimnāziju, kuras direktore bija Lidija Ķeķere.
“Toreiz arī bija klase, kuras skolēni padziļināti interesējās par medicīnu. Nāca pārmaiņas, “kovida” laiks, un tas viss noklusa,” stāsta M.Jermaševiča.
Nodarbības notiks gan slimnīcā, gan skolā
Tagad šīs sarunas par sadarbību atsākās ar Gulbenes novada vidusskolu.
“Esam noslēguši sadarbības līgumu ar skolu, un ideja ir tāda, ka šie bērni, kas mācās 12.b klasē, un tie ir 18 skolēni, reizi mēnesī tiekas ar veselības nozares speciālistiem un apgūst konkrētas tēmas. Mums ir izveidots grafiks un tēmas, kas šajā programmā viņiem ir jāpastāsta. Tikšanās notiek vienu reizi mēnesī,” stāsta M.Jermaševiča.
Piemēram, pirmajā tikšanās reizē, kas notika pavisam nesen, skolēni tika iepazīstināti ar vispārējās veselības aprūpes sistēmu, par primāro veselības aprūpi.
“Uzsvēru, ka jādomā par savu veselību, un pastāstīju arī par mūsu slimnīcu. Šie jaunieši ir kā vēstneši. Ar viņu starpniecību varam aiznest informāciju līdz iedzīvotājiem: ja nepieciešams, nāciet te pēc palīdzības! Mēs sniegsim palīdzību iespēju robežās. Ja mājās vecāki saka, ka Gulbenē nav nekā, tad jaunietis zina, ka tā nav un Gulbenē var saņemt palīdzību. Tikšanās laikā jaunieši devās ekskursijā pa slimnīcu. Redzēja, ka te ir ārsti uz vietas, kas ārstē nodaļās, cik plašs ir ambulatoro pakalpojumu klāsts. Prieks, ka jaunieši ir inteliģenti, informāciju klausījās ar interesi. Devāmies arī uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu, kur ar jauniešiem runāja mediķi,” stāsta M.Jermaševiča.
Mācību gada laikā apgūstamās tēmas ir dažādas, piemēram, fiziskās un garīgās veselības mijiedarbība, veselīgs uzturs, ļaundabīgo audzēju attīstības riska faktori un profilakse, atkarības, veselība ģimenē, rīcība ekstremālās situācijās un citas. Slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa ir uzņēmusies atbildību par šīm tēmām, un nodarbības notiks gan slimnīcā, gan arī skolā atkarībā no tēmas.
“Ja, piemēram, būs tēma par infekcijām, piesaistīsim mūsu infektologu. Būs arī semināri, sarunas un diskusijas. Nākot pie mums uz nodarbību klātienē, jauniešiem būs vizuālais priekšstats,” paskaidro S.Drubiņa.
Visvairāk cer uz saviem jauniešiem
Sadarbības mērķis ir ne tika izglītot jauniešus, bet slimnīcu apvienības doma ir arī tālejošāka – pabeidzot studijas medicīnā, jaunietis atgriežas te strādāt.
“Visvairāk mēs varam cerēt uz mūsu novada jauniešiem, kas dosies studēt un domās par veselības aprūpi reģionā. Cerēt, ka atbrauks speciālists uz dzīvi šeit no Ventspils… Būsim reāli! Mums ir speciālisti, kas braukā, bet kopumā ar piesaisti ir grūti. Mēs nežēlojamies, cenšamies meklēt jaunus ceļus, kā piesaistīt speciālistus. Mēs atbalstām studentus gan ar stipendijām, gan prakses vietu. Tiekamies ar rezidentiem, sadarbojamies ar augstskolām, bet tā ir globāla problēma, un tas neattiecas tikai uz medicīnas jomu, tāpat ir arī izglītības jomā,” saka M.Jermaševiča.
Šobrīd apvienība meklē terapeitu un neirologu. “Diemžēl tā ir aktualitāte numur viens visās slimnīcās,” norāda M.Jermaševiča.
Viņa arī stāsta, ka kopumā pēdējo divu gadu laikā apvienībā klāt nākuši 49 speciālisti – māsas, māsu palīgi, ārsti. “Kopskaits nav bēdīgs, taču vajag speciālistus, kuri nevis tikai atbrauc uz ambulatoro pieņemšanu, bet ir šeit, un to ir grūti dabūt. Konkurence ir liela, slimnīcu ir daudz. Un ar ko var ieinteresēt slimnīca, tas ir viens, savukārt otra lieta – ar ko var ieinteresēt šis reģions, lai tas cilvēks pārceltos uz šejieni,” saka M.Jermaševiča.
