Gulbenes novads ir ļoti piemērota vieta tūrisma attīstībai un tieši dzelzceļa tūrismam. Un te svarīga loma ir sabiedriskajam transportam nokļūšanai Gulbenē, arī bānītim kā ikdienas vilcienam un kā tūrisma objektam, un “zaļajiem ceļiem”, kuri tiek izmantoti tūrismam. Par visu šo sastāvdaļu savstarpēju integrāciju 1.septembrī starptautiskajā konferencē, kas bija veltīta Gulbenes-Alūksnes bānīša 120 gadu jubilejai, runāja SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune.
Konferenci organizēja Gulbenes novada pašvaldība ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Konferences laikā uzstājās septiņi speciālisti, arī Deivids Morgans – Eiropas Tūrisma un muzejdzelzceļu federācijas goda prezidents. Šīs federācijas biedre ir arī SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis”.
Ar velosipēdu vilcienā vai autobusā
A.Caune pastāstīja, ka Autotransporta direkcijā strādā pie tā, lai Latvijā radītu pēc iespējas labāku sabiedriskā transporta tīklu “caur atslēgas vārdiem: savienotība, saprotamība, vienkāršība, laiks, ērtība un zaļums”. Ir runa par vienotu, salāgotu kustības grafiku kā autobusiem, tā vilcieniem.
Lai nokļūtu no Gulbenes Rīgā, sabiedriskā transporta izmantošana šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir palielinājusies uz pusi.
A.Caune atgādināja, ka no 2021.gada ir atjaunota vilciena satiksme no Rīgas uz Gulbeni, taču tikai piektdienās, sestdienās un svētdienās. Statistika liecinot, ka pasažieru tagad ir sešas reizes vairāk nekā pirms regulārā maršruta slēgšanas 2012.gadā. Tomēr A.Caune pauda, ka salīdzināt situāciju toreiz, pirms deviņiem gadiem, un tagad nav korekti, jo piedāvājums ir pavisam citādāks no pakalpojuma sniedzēja puses. Tiekot strādāts pie tā, lai būtu velosipēdu novietošanas iespēja vilcienos.
Kopumā sabiedriskā transporta izmantošanā Latvijā un Vidzemē šogad jūtama iziešana “no pandēmijas krituma”. “Vēl labā ziņa – dzelzceļa transports atgūstas labāk nekā autotransports. Šobrīd mainās cilvēku paradumi,” akcentēja A.Caune.
Pasažieri sabiedriskajā transportā sākuši mērot lielākus attālumus nekā iepriekš.
A.Caune piebilda, ka pasažieru pārvadātājiem autobusos arī ir uzdots nodrošināt velosipēdu uzņemšanu. Apmēram trešajai daļai no jaunākajiem autobusiem esot tā saucamie veloturētāji. Te ir runa ilgtermiņa domāšanu. Taču te ir svarīga ne tikai pakalpojuma pieejamība, bet arī izmaksas. Šobrīd velosipēda pārvadāšana sabiedriskajā transportā esot samērā lēta. “Jāskatās, varbūt kādu dienu velobiļetes cenu vajadzēs paaugstināt, ja pieprasījums būs lielāks,” sacīja A.Caune.
Kā līdz galapunktam tikt ātrāk?
A.Caune nenoliedza, ka lauku reģionos, kuri ir zema apdzīvotība, sabiedriskā transporta funkcionēšana vienmēr ir un būs izaicinājums un vienlaikus “artērija, kas uzlabo dzīves kvalitāti”. Viņš norādīja, ka šobrīd sabiedriskajiem autobusiem ir ļoti daudz pieturvietu. Būtu jāizsver, vai visās jāapstājas. Ja apstāšanos būtu mazāk, varētu braukt ātrāk. Šobrīd koncepts esot atsevišķās pieturās uzņemt/izlaist pasažierus pēc pieprasījuma. Pagaidām tā ir pasažiera paceltā roka, bet turpmāk to varētu nokārtot “digitālā veidā”.
Tiekot strādāts pie tā, lai samazinātu vilciena kursēšanas laiku no Rīgas līdz Gulbenei, piemēram, lai galapunktā varētu nokļūt trīs stundu laikā. Taču te atkal jau A.Caune runāja par “savienotības principu”. Viņš ar to domā gan “savienotību” ar cita sabiedriskā transporta izmantošanu Gulbenē, gan ar tūrisma piedāvājuma iespējām, arī “zaļo ceļu” kā velomaršrutu izmantošanu. Gulbene ir viens no tādiem tūrismam nozīmīgiem “savienojuma punktiem”. A.Caune uzsvēra, ka ir jādomā, kā iegūt vairāk pasažieru, arī bānītim, kas dotu labumu ekonomikai novadā.
A.Caune aicināja domāt un iesaistīt sabiedrību izzināšanā, kā labāk Latvijā organizēt sabiedriskā transporta kustību ilgtermiņā. Runa ir nevis par tūlītēju mērķa sasniegšanu, bet par domāšanu 10-15 gadus uz priekšu.
A.Caune arī informēja, ka ar 2024.gadu būs jauni, kvalitatīvāki, autobusi pasažieru apkalpošanai sabiedriskā transporta maršrutos: Madonas pusē ar septembri; Gulbenes, Alūksnes un Balvu pusē ar novembri. Tad sākšot darboties jaunie līgumi pasažieru pārvadājumos un – modernākā līmenī.
Uzziņa
Gulbenē dzelzceļa/zaļā tūrisma piekritējus piesaista:
* “zaļā ceļa” velo/pārgājienu maršruts Melturi-Gulbene (105 kilometri);
* “zaļā ceļa” velo/pārgājienu maršruts Gulbene-Viļaka (75 kilometri);
* brauciens Gulbenes-Alūksnes bānītī, iespējams, arī tvaika lokomotīves “Ferdinands” pavadībā (33 kilometri);
* Gulbenes vēsturiskā bānīša depo apskate, iespēja vizināties ar drezīnu, dzelzceļnieku mikrorajona Viestura ielā apskate, iespēja izmantot bānīša pirti un naktsmājas, kā arī izglītojošā un interaktīvā centra “Dzelzceļš un Tvaiks” apmeklēšana Gulbenes dzelzceļa stacijā.
