Izrādās, ka Lieldienu zaķa vietā ciemos var ierasties arī brūns ķepainis, kuram garšo medus. Par to pārliecinājās Beļavas pagasta bitenieks Rolands Krevics, jo tieši pirms Lieldienām viņa “Lukstiņu” dravu kārtējo reizi apciemojis ķepainis.
Šie bišu stropi ir ārpus mūsu novada – Balvu novadā, bet tas ir salīdzinoši netālu – dažus kilometrus no Gulbenes novada robežas.
Šoreiz postījumi ir vislielākie
R.Krevics stāsta, ka šis ir pirmais šogad reģistrētais lāča postījums bišu dravā Latgales reģionā.
“Bet katra jauna pieredze mums kaut ko iemāca. Biškopim ir jāmostas no ziemas miega agrāk nekā lācim. Dokumentēt postījumus bija ieradušies pārstāvji no Valsts meža dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un zinātniskā institūta “Silava”, kas pēta lāču izplatību Latvijā. lzdevās atrast arī lāča spalvas kušķīti, kas bija pielipis pie vaska šūnas, vietā, kur lācis bija mielojies ar medu. Šoreiz posts ir vislielākais nekā visās iepriekšējās reizēs. Ir izpostīti četri bišu stropi. Lācis mēģinājis izrakties pa apakšu elektriskā gana lentei un nolauzis stūra mietiņu, kas pavēra ceļu pie stropiem. Izsaucu attiecīgos dienestus, jo situācija ir tāda – ja ir lāča, kas ir nemedījama suga, postījumi, tad to aizsargā Dabas aizsardzības pārvalde, un, ja šī suga nodara postījumus lauksaimniecībai, tad viņiem par to ir jāziņo, jo viņi brauc un konstatē postījumu apjomu, lai pēc tam varētu piešķirt kompensācijas. Apskatās situāciju dabā, kas īsti ir noticis. Šoreiz gājušas bojā arī bišu saimes. Lācis izrakās caur elektriskā gana žogu un rakšanas procesā nolauza vienu mietu, līdz ar to drātis bija pie zemes un viņš pats varēja tikt pie stropiem,” stāsta Rolands.
Pagaidām vairāk nav nācis
Izpētot pēdu nospiedumus, secināms, ka uz dravu bija atnācis pieaudzis lācis. Pēdas nospiedums ir 16 centimetru platumā.
“Cerams izdosies DNS analīzēs noteikt, kas tas par lāci – jau zināms vai tomēr vēl nekur iepriekš nepieķerts,” saka Rolands.
Šis nav vienīgais gadījums, kad lācim kārojies medu. Šajās pašas dienās, kad ķepainis mielojās “Lukstiņu” dravā, turpat netālu pie cita biškopja arī ciemos bija atnācis lācis. Arī tur stropus sargāja elektriskais gans.
“Viņš bija mēģinājis izrakt bedri, lai tiktu apakšā, bet nebija līdz galam izracies cauri, kaut gan daudz netrūka, jo ķepa pie stropa bija aizsniegusies. Skrejas laipiņu bija nolauzis, bet stropu nebija apgāzis,” zina stāstīt Rolands.
Šis ir pirmais gadījums, kad lācis Rolanda dravu apciemojis pavasarī.
“Bija vasarā atnācis, un parasti jau rudens pusē viņi nāk uz dravu, lai uzņemtu barību pirms ziemas,” stāsta Rolands.
Pēc šiem postījumiem Rolands uzlicis videonovērošanas kameru, bet lācis vairs nav nācis. “Laikam būs devies kaut kur citur tālāk vai arī dabūjis ar strāvu no elektriskā gana un metis mieru bišu stropu postīšanai,”’ saka Rolands.
Elektriskais gans – efektīvākā metode
Rolands uzskata, ka elektriskais gans ir viena no efektīvākajām metodēm, lai aizsargātu bišu dravas no lāču uzbrukumiem, jo lāči ļoti ātri saprot, ka sāp, un parasti pēc pirmās reizes vairs nemēģina tuvoties.
“Lāči, kas dzīvo konkrētā reģionā un kaut reizi ir dabūjuši no elektriskā gana strāvas triecienu, zina, ka drātīm klāt skarties nedrīkst, pat tad, ja tām nav strāvas, līdz ar to tur, kur ir elektriskais gans apkārt, lāči mēģina rakties, jo zina, ka pie drātīm skarties nedrīkst. Tur, kur man pērn lācis nodarīja postījumus, nebija elektriskā gana, jo pirms tam lācis tur nenāca. Pēc lāča apciemojuma uzliku elektriskā gana sētu un pat elektrību neliku klāt, un lācis vairāk nav nācis. Tas nozīmē, ka lācis zina, ko nozīmē elektriskais gans, un baidās skarties klāt drātij, jo zina, ka var dabūt ar strāvu. Ja skatās pasaules pieredzi, kur ar lāčiem ir jāsadzīvo, tad elektriskais gans ir vienīgais efektīvais risinājums,” stāsta Rolands.
Sezona sākusies strauji
Šopavasar sezona sākusies agrāk nekā ierasts. Ļoti siltais laiks ir mudinājis augus agrāk ziedēt, līdz ar to arī bites jau pilnā sparā darbojas – vāc ziedputekšņus un nektāru.
“Šī sezona ir strauji sākusies. Ziedēt viss ir sācis agrāk, nekā tas ir parasti. Bija gan sniegotais periods un tad atkal siltais. Siltuma un mitruma pietiek. Nektāraugi zied. Biškopjiem jāskatās līdzi, lai bišu stropā pietiek vietas, kur bišu mātei dēt, jo pienesums ir tik straujš pie labvēlīgiem laika apstākļiem, ka bites pienes stropā tik daudz medus, ka bišu mātei nepietiek vietas, kur dēt, tad attiecīgi saimes attīstība var kavēties, jo nebūs jauno bišu kaut kādā brīdī,’’ stāsta Rolands.
Interesējoties, kad varēsim baudīt pirmo medu šogad, bitenieks skaidro: “Šogad grūti prognozēt, kad būs pirmais medus, bet, ja nekas nemainīsies un tādā pašā tempā, kā tagad, attīstība dabā notiks – būs pietiekami silti un nebūs aukstuma periodu, tad pirmais medus droši vien varētu būt maija beigās.”
