Vendija Karalkina: “Siers no Latvijas vietējās kazas piena viennozīmīgi ir labāks.”
Beļavas pagasta “Silmačos”, kur saimnieko Vendija Karalkina ar savu ģimeni, audzē kazas un ražo kazas piena produktus – biezpienu, krējumu, biezpiena sieriņus, dažādus sierus un pat divu veidu saldējumu.
Netālu no mājas aplokā ganās kazas ar mazajiem kazlēniem – baltas, brūnas, raibas. Nākot tuvāk, tās ziņkārīgi uzlūko. “Kazas ir ļoti gudras,” saka Vendija. Katrai dots vārds, piemēram, Gauja, Grēta, Luna, Lana, Plūme, Milka, Princese, Giga. “Šobrīd kopā ar mazajiem ir 25 kaziņas. Viena no kaziņām piedzima 1.aprīlī – aprīļa joks,” smejas Vendija.
“Marisa” un “Heinrihs”
“Mans mērķis nav kazas piena produktu ražošanu pārvērst tādā procesā, ka visu laiku ar to vien nodarbojos. Būtībā mēs ražojam priekš sevis, mēģinām maksimāli izdzīvot ar to, ko paši saražojam, un, protams, tā kā šī lieta patīk, tad sanāk vairāk saražot, nekā pašiem vajag, līdz ar to varam arī padalīties un pārdot,” stāsta Vendija.
Kazas Vendija slauc divas reizes dienā. Šobrīd daudzas kazas ir pirmpienes, vēl baro mazos, tāpēc nav tāda konkrēta cipara, cik no kazas dienā tiek izslaukts. “Normāli kazai dienā būtu trīs līdz četri litri, bet, protams, ir, kas dod piecus litrus dienā,” saka Vendija un turpina, ka kazām svarīga procedūra ir nagu griešana. No tā ir svarīgs arī izslaukums. “Uz kājām ir visa slodze, gaita, tas viss ietekmē viņu labturību un līdz ar to arī izslaukumu. Piemēram, ja paņem kazu, kura ir turēta sliktos apstākļos, un par viņu saka, ka tā dod apmēram divus litrus piena, tad divu, trīs, četru mēnešu laikā, kazu pienācīgi kopjot, dodot nepieciešamās minerālvielas, pie labas uzturēšanas, apkoptiem nagiem, tā sāks dot trīsarpus litrus piena,” zina Vendija.
Par to, kā top kazas piena produkti, viņa uzsver, ka velosipēdu no jauna neizgudrosi. “Ir ņemtas receptes, kas pieejamas internetā. Saprotu, ka tur daudz kas ir noklusēts, un, ņemot vērā savas kļūdas, atstrādāju, līdz ir gatava recepte,” saka Vendija.
Šobrīd “Silmačos” tiek ražoti dažādi sieri. Iedvesmojoties no Heinriha fon Volfa un viņa sievas baroneses Marisas mīlasstāsta, kas Vendijai šķiet ļoti skaists, viņa “Silmaču” svaigajam sieram devusi vārdu “Marisa” un kūpinātajam “Heinrihs”. Top arī svaigais kazas siers ar sierāboliņa sēkliņām. Ir arī nogatavinātie sieri: pikantais “Grāfs” un saldāka “Grāfiene”. Vispieprasītākie no produktiem ir nogatavinātie un svaigie sieri.
“Man nav mērķa paplašināt saimniecību. Es gribētu, lai gulbenieši tiek nodrošināti ar kazas piena produkciju. Tagad mums vasarai ir foršais piedāvājums – saldējums. Vasarā šeit sabrauks bērni pie vecvecākiem, aicinām pie mums uz saimniecību apskatīt trušus, vistas, kazas, un par to nav jāmaksā. Bērni saņem par brīvu mazo saldējumu. Var zvēriņus barot. Ir doma par jaunu kazu māju, pieņemam ziedojumus. Var arī iegādāties produktus,” stāsta Vendija.
“Silmačos” Vendija ar ģimeni saimnieko divus gadus un jau sevi sauc par Gulbenes patrioti. “Mēs te ļoti ātri iejutāmies. Nevienu brīdi nenožēlojam, ka atnācām uz laukiem. Pirms tam Gulbenei pat cauri braukusi nebiju. Mēs jau otrajā nedēļā, kad te atnācām, ar vīru runājām par sajūtu, ko radījusi šī vieta – tā kā fiziski te iesakņojamies, un mūs te pieņem. Pirms tam mēs četrus gadus nodzīvojām Ādažos. Nevienu brīdi tur nejutāmies kā savējie. Šeit cilvēki ir atvērtāki!” saka Vendija.
Priekšroka – Latvijas vietējām kazām
“Silmačos” vēlas audzēt Latvijas vietējās kazas, saglabājot un pavairojot tieši šo šķirni. “Šobrīd oficiāli mums nav šķirnes, līdz ar to mums ir sarunāta maiņa ar pārraudzības saimniecību, ka savas mazās kaziņas mainīsim pret tām, kuras oficiāli ir Latvijas vietējās kazas. Mums Gauja ir Latvijas vietējā kaza, bet es to pierādīt nevaru, un viņas vecumā veikt novērtēšanu ir lieki. Sākumā domāju arī par Anglo-Nūbijas šķirnes kazām, un mums tāda ir kaza vārdā Plūme, bet pārliecinājos, ka siers no Latvijas vietējās kazas piena viennozīmīgi ir labāks. Šīs šķirnes kazu piena sastāvam nekas nestāv blakus,” uzsver Vendija.
Viņa skaidro, ka kazas piens skaitās treknāks nekā govs piens, bet, to iedzerot, mutē nav treknuma sajūtas, jo pienā esošās tauku lodītes ir maziņas. “Kazas piens nav treknāks par govs pienu – tauku saturs tajā ir 3,5 līdz 4 procenti, bet atšķirībā no govs piena tauku lodītes kazas pienā ir daudz sīkākas. Līdz ar to kazas piens cilvēka organismā ļoti labi asimilējas, neradot slodzi gremošanas sistēmai. Arī pie infekciju saslimšanām kazas piens ir vērtīgs cilvēka organismam. Ārstnieciskos nolūkos kazas pienu lieto cilvēki, kas sirgst ar bronhiālo astmu, tuberkulozi, kuņģa čūlu, aknu un žultspūšļa slimībām, ekzēmu, migrēnu, aizcietējumiem un citām slimībām. Cilvēki, kuriem ir alerģija pret govs pienu, droši var lietot kazas pienu, jo tas nesatur laktozi,” stāsta Vendija.
Doma par aitām
Kopā ar kazlēniem aplokā ganās arī aitiņas. Tās pavisam nesen skaisti nocirptas. “Aitas mums ir tikai sākuma stadijā. Šīs aitiņas ir topošās māmiņas. Doma par aitām radās, jo no tā visa, ko paši sev šeit saražojam, pietrūkst gaļas. Jā, mums ir truši, vistas. Pamēģinājām arī cūkas turēt, bet tās nav mums. Vīrs rosināja, ka varētu aitas. Sākumā šaubījos, bet piekritu. Izlēmu, ja jau ar kazām vairāk nekā gadu tieku galā, tad arī ar aitām tikšu galā. Paņēmām aitas. Pamēģināsim. Tagad tās ir pusaudzes, vēlā rudenī tās pāros, tad agrā pavasarī dzims jēri, un pēc pusotra gada mums varētu būt aitas gaļa,” stāsta Vendija.
“Silmačos” tiek cepta arī maize ar dzīvo ieraugu, bez cukura. Tā ir pilngraudu kviešu, rudzu, auzu maize ar sēkliņām “Sandra”, simtprocentīga rudzu maize “Elza”, simtprocentīga pilngraudu kviešu maize ar klijām “Dārta”. Ir arī vīnogu plantācija, līdz ar to arī ir cerība tikt pie vīnogām.
