Izglītības un zinātnes ministrija ir iecerējusi apvērsumu skolu tīklā Latvijas laukos. Ārpus administratīvajiem centriem (tātad Gulbenes novadā ārpus pilsētas) 7.-9.klašu posmā turpmāk vajadzēs būt vismaz 60 skolēniem. Tāds ir ministrijas redzējums.
Ministrija kā uz izņēmuma gadījumiem skatās tikai uz pierobežas reģionu (kuram Gulbenes novada lauki nepieder), kur varēs būt mazāk skolēnu. Vidusskolā administratīvajos centros (tātad arī Gulbenē) katrā klašu posmā (1-3.; 4.-6.; 7.-9.; 10.-12.) vajadzēs būt vismaz 120 skolēniem (attiecīgi pa 20 skolēniem katrā no vismaz divām paralēlklasēm). Ministrija norādījusi, ka kvantitatīvie rādītāji (nepieciešamais skolēnu skaits) 7.-9.klašu posmā būs obligāti visām pašvaldībām.
Lēmums par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju. Publiski ir izskanējis, ka Gulbenes novada lauku teritorijā ministrija un novadnieces Edītes Kanaviņas vadītais Izglītības departaments redz saglabājamas tikai sākumskolas, kurās bērni mācīsies no 1. līdz 6.klasei. Savukārt izglītības turpināšanas iespēja, sākot ar 7.klasi, novadā tiks piedāvāta tikai Gulbenes novada vidusskolā.
Paredzēts, ka informatīvo ziņojumu par skolu tīkla plānoto reformu Latvijā valdībā skatīs 15.augustā.
Pašvaldības varētu organizēt protesta akcijas
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis 11.augustā kopā ar citu Latvijas pašvaldību vadītājiem brauca runāt uz Izglītības un zinātnes ministriju. “Dzirkstelei” viņš pauda cerību, ka pašvaldību vadītāji būs sadzirdēti, uzsverot – “ja ne, tad organizēsim cilvēkus uz kaut kādu citu aktivitāti, lai ministrijā dzird”.
A.Caunītis teica: “Uzskatu, ka valstī pagaidām nevajadzētu aizrauties un palikt pie plānošanas vidusskolu un ģimnāziju posmam. Bet obligātās pamatizglītības posms būtu jāatstāj un jāuztic pašvaldībām plānošanai.” Viņaprāt, būs muļķīgi, ja, piemēram, Gulbenes novadā 7.-9.klašu posma skolēniem tiks atvēlēta tikai viena skola, bet laukos visas šobrīd esošās skolas kļūs par sākumskolām. Tādējādi pašvaldībai būs jānodrošina pamatskolas vecuma bērnu dalīta vešana uz skolu un atpakaļ mājās, piemēram, ja Beļavas pagasta bērnu vairākums 1.-6.klases posmā mācīsies Lejasciemā, bet 7.-9.klašu skolēni – Gulbenē.
Par Gulbenes novada vidusskolu A.Caunītis prātoja: “Vai tur visi saies kopā? Un vai tad tikai viena skola novadā paņems 7.-9.klašu skolēnu posmu? Nu kur tāda plānošana!? Valstī taču ir pateikts, ka bērnam (pamatskolas posmā – red.) skolai nevajadzētu atrasties tālāk par 25 kilometriem. Bet tagad nebūs izpildāms, ja spēkā stāsies nosacījumi attiecībā uz 7.-9.klašu posmu. Šķiet, ka Izglītības un zinātnes ministrijā ierēdņi paši ir nonākuši pretrunās. Kaut ko salikt uz papīra ir viens, bet praksē izrādās, ka nav tik vienkārši. Es te iedomājos – vai tad Edīte (Kanaviņa, Izglītības departamenta direktore – red.) nezina, kas notiek laukos? Nezina, ko esam jau pieredzējuši? Prakse rāda: ja pamatskolas vietā izveido sākumskolu, viņa ātri vien vairs nepastāvēs, tas būs tikai 3-4 gadu jautājums, jo brāļi un māsas no vecākajām klasēm mazos paņems līdzi uz savu skolu. Ko tad mēs – visu novadu vienā skolā saliksim?!”
Uzskata – Gulbenes novads arī ir pierobežā
“Ministrijas informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka 7.-9. klašu grupā būs jānodrošina 60 skolēni, bet pierobežā mazāk – 30. Mēs atrodamies netālu no valsts robežas, kas arī ietekmē skolēnu skaitu, tāpēc būtu jānosaka diapazons 30-45 skolēni,” “Dzirkstelei” pauda novada deputāts Normunds Audzišs. Turklāt viņš akcentēja, ka nav arī saprotams, vai tiks ņemti vērā mācību sasniegumi mazā skolā. Ja šie sasniegumi ir ļoti labi, tad nebūtu pamata skolas optimizēšanai, domā N.Audzišs. Viņaprāt, būtu jārisina jautājumi par mobilitāti, cik izmaksās bērnu pārvadāšana, autobusu pieejamība un drošība.
Pēc A.Caunīša domām, nav labi, ja ministrija un Izglītības departaments “no augšas” plāno Latvijā veikt skolu tīkla optimizāciju, neatstājot iespēju pašvaldībām kā skolu dibinātājām lemt pašām.
“Es vispār nesaprotu, kāpēc ir īpaši jāizdala 7.-9.klašu posms. Tikai tāpēc, ka tur vajag speciālus kabinetus un attiecīgus skolotājus? Runa ir par mācību kabinetu nodrošinājumu. Un viss. Nedomāju, ka tāpēc valstij vajadzētu iejaukties,” sacīja A.Caunītis. “Kad tiek pabeigta pamatskola, absolventam tiek izsniegts izglītības dokuments. Tāpat arī, kad tiek pabeigta vidusskola. Bet, kad bērns pabeidz 6.klasi… Ko tad viņš ir pabeidzis?!”
Runājot no Gulbenes novada pašvaldības skatpunkta, viņš akcentēja atrašanos tuvu Krievijas robežai un nepieciešamību to ņemt vērā, organizējot skolu tīklu. Ar sarūgtinājumu A.Caunītis pieminēja, ka savulaik no ministrijas skatpunkta netika saskatīta iespēja attīstīt un saglabāt Gulbenes valsts ģimnāziju, bet arī tagad redz perspektīvu Viļakas ģimnāzijai.
“Visu cieņu cilvēkiem, kas tur dzīvo, bet es nezinu, kāda tur ģimnāzijai būs perspektīva. Vai tikai tāpēc, ka noteikts izņēmuma statuss, jo atrodas pierobežā? Gulbenes novada Stāmeriena, Litene arī atrodas pierobežā!” uzsvēra A.Caunītis.
Viņš pauda neizpratni arī no reģionu viedokļa: “Kas ir tā bāze, uz ko mēs liekam skolu tīklu? Pietiek jau, ka ir radīts juceklis ar valsts dienestiem. Jādefinē, cik reģionu ir Latvijā. Ja runa par plānošanas reģioniem, tad ir skaidrs. Bet arī Gulbene skaitās reģionālais attīstības centrs. Kam? Gulbenes novadam? Ja lietojam vārdu “reģions”, ir jābūt skaidrībai, kas ir “reģions”. Un šajā juceklī gribam uzlikt ļoti perspektīvu skolu tīklu, bet – uz nestabiliem pamatiem?”
Ministrijai ir taisnība, bet ko ar to iesākt?
Novada deputāts Atis Jencītis, kurš ir domes izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklis, “Dzirkstelei” teica: “Mums uzspiedīs (valdība – red.)… Un tad mums pašvaldībā būs jāizdara tas, ko varam izdarīt.”
Viņš aicina objektīvi redzēt to, ka skolēnu skaits, kā norādījusi ministrija, patiešām ir nepietiekams. Deputāts arī uzskata, ka nav korekti vecākiem norādīt, kurp laist mācīties viņu bērnus. Piemēram, ja vecāki Rankā izvēlas savus bērnus sūtīt uz Jaunpiebalgas vidusskolu, tā ir viņu darīšana. Taču A.Jencītis arī uzskata, ka mazajiem bērniem vecuma posmā no 1. līdz 6.klasei ir tomēr jānodrošina iespēja savā novadā mācīties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Viņš ir arī par to, lai Lizumā un Lejasciemā tiktu saglabāta iespēja bērniem mācīties līdz pat 9.klases pabeigšanai. Pēc A.Jencīša domām, vajadzētu skolu tīklu novadā sakārtot, vadoties pēc loģikas, nevis emocijām. Savukārt deputātiem vajadzētu sabiedrībai apsolīt tikai to, ko var izpildīt.
A.Jencīti nodarbina, ka vispirms ir jātiek galā ar novada vidusskolu, uz kuras direktora amatu pašlaik tiek rezumēts konkurss. Viņaprāt, vidusskolā mācību process būtu jāvirza tā, lai piespiestu bērnus mācīties, nevis iet vieglāko ceļu un sēdēt tikai telefonos.
Gunārs Ciglis, kurš arī ir novada deputāts, “Dzirkstelei” teica: “Es varu pateikt vienu – Latvijā izglītības sistēma ir pilnīgi sagrauta. Pēc 9.klases beigšanas daudziem bērniem Latvijā nav vietas ne profesionāli tehniskajās skolās, ne vidusskolās. Valsts nenodrošina iespēju mācīties tālāk. Arodskolām ir noteikts vietu skaits, cik audzēkņu var uzņemt. Vidusskolās uzņem audzēkņus tikai ar atbilstošām sekmēm. Tur ir saceltas latiņas. Reāli tas nozīmē, ka lielāka vai mazāka daļa 9.klases beidzēju dosies uz bezdarbnieku kursiem. Latvijas nostāja ir apmēram tāda: “Ejiet strādāt!””
Nedrīkst visas skolas optimizēt pēc formulas
Lejasciema pamatskolas direktore Ineta Maltavniece “Dzirkstelei” teica: “Es sekoju līdzi ministrijas plāniem, un tas ir fakts, ka mēs kvantitatīvos rādītājus 7.-9.klašu piepildījumā neizpildām. Mēs esam ļoti tuvu vajadzīgajam skolēnu skaitam, tomēr to nesasniedzam.” Taču viņa uzsvēra – novada pašvaldības plānos kā divas ilgtspējīgas lauku skolas ir iezīmētas Lejasciema un Lizuma pamatskolas.
“Mēs uz to ceram, paļaujamies. Paļaujamies, ka tomēr ministrija atstās izlemšanu pašvaldības ziņā. Domājam, ka Lizumā un Lejasciemā tomēr pamatskolas saglabāsim. Protams, to vēlamies. Piemēram, Lejasciemā šobrīd piepulcējušies apkārtējo novadu bērni un mūsu audzēkņu skaits ir palielinājies. Protams, visi cer, ka šī ir pamatskola, nevis tikai sākumskola,” teica I.Maltavniece. Un piebilda – nošķelt no pamatskolām 7.-9.klašu posmu “ir neprātīgi, jo ir jādomā tomēr arī par cilvēkiem”.
“Galu galā, kam tad tās skolas vispār ir vajadzīgas, kam tas pagasts vispār ir vajadzīgs? Prioritāte ir bērns, kuram nav bezgalīgi jāsēž autobusos un kaut kur jābrauc. Lauki ir jāsaglabā! Vai tiešam jāgaida gadus desmit, kad atkal būs plāni, kā atgriezt atpakaļ cilvēkus laukos?! Es ļoti ceru, ka neprātība nenotiks. Zinu, ka Pašvaldību savienība ir iesaistījusies un cīnās, lai tomēr ministrijā skatītos individuāli un optimizācija skolu tīklā nenoritētu tikai pēc formulas,” teica I.Maltavniece un uzsvēra, ka Lejasciems neredz savā pagastā sākumskolu, redz tikai pamatskolu.
Nedrīkst vēl tik mazus bērnus atraut no vecākiem
Lizuma pamatskolas direktore Inese Dambe “Dzirkstelei” teica: “Katru gadu Lizumā skolēnu skaits klasēs palielinās. Šī 9.klase šobrīd ir skaitliski mazākā, bet tālāk gaidāmā mācību gada 8.klasē būs 16 bērni, 7.klasē būs 21 bērns. Turpmāk 9.klasē mēs skaitliskā piepildījuma rādītājus izpildīsim. Bet visās pārējās pamatskolas klasēs katrā mums ir no 16 līdz 20 bērniem.”
Viņa pauda paļaušanos uz Gulbenes novada pašvaldību. “Pašvaldībai vienkārši ir jāaizstāv skolas! Domāju, ka pamatskolas ir jāsaglabā. Un tur skolēniem ir jānodrošina viss nepieciešamais. Arī lauku teritorijas pamatskolās. Līdz 9.klasei bērniem būtu jādot iespēja apmeklēt skolu tuvu dzīvesvietai. Arī pēc pamatskolas beigšanas bērnam ir ļoti grūti izšķirties, uz kurieni tālāk iet mācīties un vai tā būs īstā vieta. Un dažam ļoti vēl negribas doties projām no mājām, no vecākiem. Ja tiks nošķelts 7.-9.klašu posms, tas nozīmēs bērnus atraut no vecākiem. Un sirdssāpes gan bērniem, gan vecākiem, ja pēc 6.klases bērns uz skolu jāsūta sazin uz kurieni. Nu nevar šajā vecumā bērnus mētāt apkārt pa pasauli!” sacīja I.Dambe. Viņa satraukta arī par to, ka lauku pamatskolu degradēšana par sākumskolām veicinās ģimeņu aizplūšanu uz pilsētu. “Un tad tie lauki vispār paliks tukši. Ja mēs to gribam, tad – viss kārtībā. Bet, protams, negribam! Gribam dzīvot laukos,” bilda Lizuma pamatskolas direktore.
Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece sacīja: ”Manuprāt, visos šajos ministrijas redzējumos pazūd cilvēks. Bet kā valdība lems, tā mēs arī dzīvosim. Ja valdība uzskata, ka tas ir labākais risinājums priekš lauku iedzīvotājiem, tad tā arī būs. Ir viens jautājums: kura ir tā iestāde Gulbenes novadā, kurā ir iespējams satilpināt visus skolēnus šajā vecuma posmā? Bērnus vadās šurpu un turpu… Man tas nav īsti saprotams. Skumji.”
Fakti
Gulbenes novadā pašlaik ir:
* pamatskolas: Jaungulbenes pagasta Gulbīša (pēc vidusskolas reorganizācijas ar 2017.gadu), Rankas, Stradu pagasta Stāķu, Jaungulbenes pagasta Sveķu, Tirzas, Lizuma (pēc vidusskolas reorganizācijas ar 2022.gadu), Lejasciema (pēc vidusskolas reorganizācijas ar 2023.gadu), Valdorfa privātā pamatskola Litenē;
* vidusskolas: Gulbenes novada vidusskola (darbojas sākot ar 2020.gadu, Gulbenes 2.vidusskolu pievienojot Gulbenes valsts ģimnāzijai; vidusskolā mācās skolēni no 1. līdz 12.klasei).
Avots: “Dzirksteles” arhīvs
