Dzīvespriecīgajai un radošajai itāļu meitenei (20) šis jau ir septītais mēnesis, kas pavadīts Gulbenē. Marilēna Markoni kopā ar vēl četrām meitenēm no Austrijas, Vācijas un Itālijas Eiropas Solidaritātes korpusa programmas brīvprātīgā darba projektā gūst pieredzi darbā ar bērniem Lejasciema pirmsskolas izglītības iestādē “Kamenīte”, kā arī pie mazākajiem bērniem Gulbenē.
Cilvēks, kas iedvesmo
Darbdienas Marilēnai sākas no pulksten 9.00, jo viņu gaida pirmskolnieki, lai kopā darbotos, veiktu dažādus eksperimentus un dzirdētu arī neparasto itāļu valodu. Pati meitene gan atzīst, ka pašai bērnībā tieši agrie rīti bija visgrūtākie.
“Kad sāku iet skolā, man ļoti nepatika agri celties un nepatika gandrīz neviens mācību priekšmets. Vismīļākā diena man toreiz bija piektdiena, jo tad patika ar autobusu atbraukt no skolas mājās pirms nedēļas nogales. Atceros to jauko sajūtu, kad jutos brīva un zināju, ka nu varēšu atpūsties un būs pašai savs laiks.”
Ar smaidu sejā Marilēna atceras, ka pamatskolas gados vienas no jaukākajām atmiņām viņai saistās ar skolas kārtības uzraugu un sētnieci. “Viņa vienmēr bija tik jauka un laipna. Viņa vienmēr mūs, bērnus, ļoti uzmundrināja. Starpbrīžos vai pirms skolotājas ierašanās mēs kopā ar viņu spēlējām dažādas spēles. Viņa joprojām dzīvo netālu no manām mājām Itālijā Ankonā, un es patiešām vienmēr priecājos viņu satikt,” stāsta jauniete.
Šobrīd viņa mācās būt par jauku sarunbiedru, iedvesmojošu spēļu draugu ikvienam Gulbenē sastaptajam bērnudārzniekam.
Iepazīst latviešu tradīcijas
Darbdienu rītos trīs reizes nedēļā Marilēna dodas uz Lejasciema pirmsskolas izglītības iestādi “Kamenīte”, bet divas dienas darbojas Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādē. Līdz pusdienlaikam jauniete darbojas ar bērniem. Viņas pienākumos ietilpst arī palīdzēt bērniem saģērbties vai spēlēt interesantas rotaļas.
“Dienas plāni ir dažādi. Dažreiz es, piemēram, veidoju sapņu ķērājus, citā dienā mēs kopā ar bērniem gleznojam vai arī veicam zinātniskus eksperimentus. Atceros, pirms kāda laika bija interesanta komiksu darbnīca arī ar mazliet vecākiem bērniem, un es veidoju arī prezentāciju par savu pieredzi un brīvprātīgo darbu karjeras nedēļā Gulbenes vidusskolā. Pirmdienu un piektdienu vakaros es Gulbenes mazākajiem bērniem mācu angļu valodu, savukārt otrdienās un ceturtdienās pati mācos latviešu valodu. Trešdienas ir interesantas dienas, jo tad esam jauniešu centrā “Pulss” Lejasciemā,” stāsta Marilēna. Tur strādā arī viņas mentore Ieva.
Marilēna kā īpašu laiku Latvijā atceras nedēļu pirms Ziemassvētkiem. “Mēs tos svinējām trīs dažādos bērnudārzos kopā ar Ziemassvētku vecīti, kurš dāvāja saldumus un kopā ar bērniem spēlēja spēles. Arī mēs kādā dienā pārģērbāmies par elfiem un devāmies pie bērniem ar saldumiem un dāvanām. Interesanta nacionālā tradīcija jums ir Mārtiņdiena. Man bija interesanti uzzināt ko vairāk tieši par Latvijas vēsturi,” stāsta jauniete.
Dzīvojot patstāvīgi, ir jāapgūst arī ēst gatavošana. Marilēna dzimtajās mājās Itālijā vienmēr novērtēja, kad gatavoja mamma un tētis. “Latviešu ēdieni ļoti atšķiras no itāļu virtuves. Šeit atbraucot, man patiešām daudzi ēdieni bija pilnīgs jaunums. Piemēram, jūsu deserti vai tumšā maize, kas ir salda. Ļoti man te iegaršojās Latvijas speķa pīrāgi.”
Aicina iepazīt Itāliju
Jauniete, tiekoties ar bērniem un citiem vietējiem gulbeniešiem, ar prieku dalās stāstos par savu valsti, tās vēsturi un nozīmīgākajām vietām.
“Itālijas karogs simbolizē cerību, ticību un labdarību. Zaļā krāsa ir cerība, baltā josla apzīmē ticību, sarkanā ir labdarības krāsa. Mēs to saucam par trīskrāsu karogu, un Itālijā tiek īpaši atzīmēta Trīskrāsu diena, ko svin 7.janvārī un īpaši atzīmē Reggio Emilia reģionā. Tā ir vieta, kur 1797.gadā “piedzima mūsu valsts karogs”,” “Dzirkstelei” stāsta jauniete.
Marilēna atzīst, ka viena no vietām, kas būtu katram jāredz, ir Roma un Trevi strūklaka. “Ir tradīcija tajā mest centus, jo tas nesot cilvēkam veiksmi. Tūristi katru gadu Trevi strūklakā iemet 1 000 000 eiro. Ir dienas, kad tūristi tajā iemet gandrīz 3000 eiro. Gada nogalē visa summa tiek ziedota labdarībai. Itālija ir interesanta zeme, tā ir faktiski ļoti jauna, jo dažādas teritorijas apvienojās tikai 1861.gadā. Tieši tāpēc katrā reģionā un pat pilsētā ir daudz atšķirību. Katram reģionam ir sava vēsture, un cilvēkiem piemīt savi paradumi, domāšanas veids un pat ēdieni. Mūsu valsts ir ļoti kontrastējoša,” stāsta jauniete no Itālijas.
- Viktorija Slavinska-Kostigova
