Gulbenieši novērojuši patīkamas pārmaiņas pilsētā, kas mudina cerēt uz novārtā pamestu vai ugunsgrēku pārcietuši ēku un īpašumu sakārtošanu Gulbenes centrā.
“Jau sen šos jautājumus esam pacēluši. Beidzot kaut kas sācis sakustēties,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada pašvaldības būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis.
Ābeļu ielā 12 jau nojauktas būves, bet Rīgas ielā 57 visu laiku bija divi īpašnieki. Tagad īpašuma tiesības ir nokārtotas uz vienu īpašnieku. “Šis īpašnieks arī grib sakopt teritoriju. Viņš vēl nezina, vai jauks nost abas ēkas vai tikai vienu. Katrā ziņā domāju, ka vasarā izdarīs to – sakārtos teritoriju,” teic J.Ziemelis.
Degusī koka dzīvojamā ēka Dzelzceļa ielā 3 pagaidām ir bez tālākas procesa virzības. J.Ziemelis skaidro – tāpēc, ka nav līdz galam sakārtotas īpašuma tiesības. “Tur ir četri īpašnieki, ir kopīpašums. Divi no īpašniekiem ir miruši. Nav tālāk nokārtotas īpašuma tiesības. Jautājums tiek risināts, lai varētu kaut ko darīt,” viņš saka.
Savukārt degušajā īpašumā Dzelzceļa ielā 1B, kur novada dome bija noteikusi sakārtošanas termiņu, paveikts ir ļoti daudz, lai gan vēl ne līdz galam. J.Ziemelis saka – īpašnieks bija domei prasījis termiņa pagarinājumu, tas netika piešķirts. “Piespiedu izpildi nesākām. Palika tā, ka nesodīsim pagaidām. Tur būvgruži vēl ir jānovāc. Kad pavasarī nebūs sniega, skatīsimies. Ja neko nedarīs, sāksim piespiedu izpildi,” informē J.Ziemelis.
Protams, šīs nav vienīgās vidi degradējošās teritorijas ar degušām, pamestām, pussagruvušām ēkām Gulbenē. Vēl vairāk šādu teritoriju ir novada laukos.
Pašvaldības saistošie noteikumi “Par kārtību, kādā sakārtojamas vai nojaucamas avārijas stāvoklī esošas būves Gulbenes novadā” šos objektus definē trīs kategorijās: cilvēku drošību apdraudošās būves; vidi degradējošās būves; pilnīgi sagruvušās būves. Šo būvju sakārtošanu vai nojaukšanu var ierosināt jebkura fiziska vai juridiska persona vai šo personu grupa, iesniegumu iesniedzot Gulbenes novada pašvaldības administrācijā, pilsētas vai pagastu pārvaldēs. Būvju sakārtošanu vai nojaukšanu var ierosināt arī pašvaldības iestādes. Pēc tam tiek sagatavots rakstisks brīdinājums ar prasību noteiktā termiņā sakārtot (vai nojaukt) konkrēto būvi. Ja netiek reaģēts, tālākos juridiskos soļus sper būvvalde un, ja nepieciešams, jautājumi tiek skatīti novada domes sēdē. Nekustamā īpašuma nodokļa likums ļauj pašvaldībai graustiem noteikt maksimālo 3 procentu likmi. Paaugstināto nodokli aprēķina vai nu no pašas būves, vai arī no tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības – no tās, kura ir lielāka.
Savukārt Civillikums nosaka: “Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Ja par būvi, no kuras draud briesmas, pastāv īpašuma tiesības strīds, tad šo briesmu novēršanai nepieciešamie soļi tūliņ un vēl pirms prāvas beigām jāsper tam, kas šo būvi tajā brīdī valda, ar tiesību vēlāk prasīt izdevumu atlīdzību. Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina.”
