
Gulbenes novada pašvaldībā pārsteigti par to, ka Eiropas Prokuratūra ir sākusi lietu par Valkas novada domes iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības fondu apguvē.
Bijušajam Valkas novada domes priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim (“Vidzemes partija”) ir noteikts personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Runa ir par 1,37 miljonus eiro vērtu projektu (no tā ERAF finansējums ir 744 480 eiro) Ērģemes pagastā, īpašumā “Spundenieki”, lai veicinātu jaunu uzņēmumu izveidošanos un/vai esošo uzņēmumu paplašināšanos. Tas ir līdzīgs projekts tam, ko Gulbenes novada pašvaldība jau ir realizējusi Lizuma pagasta “Pinkās” un ko realizē Gulbenē, Zaļajā ielā 3.
Uzrakstīt sūdzību var jebkurš

Vai ir bažas, ka līdzīgas nepatikšanas kā Valkas pašvaldībai var skart arī Gulbenes novada pašvaldību? “Ja ir sūdzība, ir jāuzsāk kriminālprocess, lai varētu notikt faktu pārbaude,” “Dzirkstelei” teica Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis. Viņš nesaredz kaitniecību Valkas novada domes aktivitātēs un sacelto ažiotāžu pagaidām uzskata zināmā mērā par “teātri, no kura nevar saprast, kas tur beigās realizēsies”. “Uzrakstīt sūdzību var par jebkuru,” piebilst A.Caunītis.
Līdzīgu viedokli “Dzirkstelei” neoficiāli ir pauduši aptaujātie vēl citi novada deputāti un pašvaldības darbinieki.

Citādi domā novada deputāts Intars Liepiņš, kurš bieži publiski komiteju un domes sēdēs ir uzdevis tiešus jautājumus par šaubīgiem faktiem Lizuma “Pinku” būvobjektā, kur pēc pašvaldības pasūtījuma tapusi ražošanas telpu/noliktavu/biroja ēka ar mērķi iznomāt šo objektu uzņēmējiem. “Dzirkstele” par to iepriekš jau ir rakstījusi. Runa ir, piemēram, par siltinātajām grīdām vienā no telpām, kuras, kā laikrakstam tika stāstījis būvfirmas pārstāvis, izveidotas par konkrēta uzņēmuma finansējumu šā uzņēmuma vajadzībām, kaut tiesības nomāt šīs telpas vēlāk iegūt varēja, tikai uzvarot izsolē, kura nemaz vēl nebija notikusi.
I.Liepiņš sacīja – uzzinot par Valkas situāciju, pārņēmusi dežavū sajūta (it kā sastopoties ar kaut ko agrāk jau redzētu/dzirdētu/piedzīvotu). “Ja no konteksta izņem lokāciju “Valka”, ir sajūta, ka runa ir par Lizumu. Paralēles ir. Līdzība ir liela,” skaidroja I.Liepiņš.
Viņš teica, ka līdz šim uz saviem publiskajiem jautājumiem par Lizuma “Pinkām” tiešas atbildes no pašvaldības darbiniekiem, no kolēģiem domē faktiski nav saņēmis. “Izvairās atbildēt. Tas nozīmē, ka problēma mums ir ne tikai administrācijā, kas visu organizē un kārto, bet arī lēmējinstitūcijā. Deputātiem ir tiesības lemt un būt godīgiem, nevis klusēt. Esmu pateicis domes sēdē, ka laikam vairums domā, lai viss iet, kā iedams, lai zem tepiķa tiktu paslaucītas visas problēmas,” sacīja I.Liepiņš.
Par cīņu pret korupciju pašvaldībā
I.Liepiņš teica – vēlas dzirdēt, kāda tuvākajā domes attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē būs Gunas Švikas atskaite par viņas darbu cīņā pret korupcijas riskiem un to mazināšanu. Tieši viņai kā novada domes priekšsēdētāja vietniecei amata aprakstā esot šāds pienākums – uzraudzīt pašvaldībā šo jautājumu.
“Es uzskatu, ka mums te viss ir miglā tīts, nevis caurspīdīgs,” sacīja I.Liepiņš. Un te viņš pieminēja ne tikai Lizuma “Pinkas”, bet arī Gulbenē iesākto un nepabeigto radošo iniciatīvu centru bijušajā Bērzu sākumskolā, kur tā arī nav ieraudzījis piekārtas lampas, par kurām pašvaldība jau samaksājusi aptuveni 10 000 eiro.
I.Liepiņš sacīja – zinot, ka gaismā celti Lizuma “Pinkām” līdzīgi objekti Valkā un Valmierā un ka šīm pašvaldībām draud nopietnas nepatikšanas, arī Gulbenes novada domē laikus būtu jāsāk runāt par to.
“Jebkurš risks rada bažas tieši pašvaldības budžetam, jo var nākties ieviest tajā korekcijas. Būtu jābūt ārkārtas sēdei, kur runājam, kā mēs darām, kā rīkojamies. Jāņem vērā, ka mūsu budžeta situācija ir sarežģīta, nevar izslēgt iespēju, ka atrodamies finanšu stabilizācijas priekšvakarā,” viņš teica.
Ja patiešām pašvaldība nonāks līdz reālām nepatikšanām, tad, kā sacīja I.Liepiņš, būs jānāk kopā lēmējinstitūcijai un jāskatās, kas atbildīgs – saskaņā ar amata aprakstu, ar darba pienākumiem, ar uzliktajiem parakstiem. “Manuprāt, varētu būt tā, ka šeit viens cilvēks ir izraisījis tik daudz problēmu, kuras nevarēs izstrēbt gadiem ilgi. Jautājums, kāpēc politiskā elite to piesedz?” sacīja I.Liepiņš.
Fakti
* Ja pašvaldība izveido ražotni, kurā telpas var īrēt jebkurš, tad no Eiropas Savienības fondiem var saņemt līdz pat 85 procentiem finansējuma, savukārt par ražotnes izveidi jau iepriekš zināmam uzņēmumam no fonda iespējams saņemt gandrīz uz pusi mazāku finansējumu.
* Arī Gulbenes novadā Lizuma “Pinkās” realizētajā projektā netika slēpts, ka telpas tiek veidotas jau zināmiem uzņēmumiem, taču vēlāk telpu izsole notika ļoti smagnēji, lēni, vairākās kārtās, jo sākumā izsolēm vispār nebija dalībnieku.
* Jau “Pinku” projekta realizācijas sākumā tika uzsvērts, ka tiks nodrošināta privāto investīciju ieplūšana ne mazāk kā 11 miljonu eiro vērtībā, kā arī tiks radītas 35 jaunas darba vietas.
* “Pinku” projektam plānotais Eiropas Savienības fondu finansējums bija 85 procenti no visām izmaksām. Objekts tika uzbūvēts par 4 957 891, 39 eiro līgumcenu bez PVN (saskaņā ar 21.jūnijā apstiprinātajiem līguma grozījumiem ar būvnieku SIA “P.M.G.”).
Avots: “Dzirksteles” arhīvs; Iepirkumu uzraudzības birojs