Starp visām pilsdrupām Latvijā vislabāk saglabājušās ir Raunas pilsdrupas. Jāteic, ka tagad šo vietu pat nevar salīdzināt ar to, ko redzēju pirms kāda laika. Šobrīd jau ir veikta konservācija, ir izbūvēts skatu tornis, ir apskatāmas ekspozīcijas, ir skaisti sakopta apkārtne. Tā ir iecienīta vieta, kur vietējie iet skatīties saulrietus, jo pilsdrupas atrodas pašā kalna galā.
Vietējā gide saka: “Mēs Raunā gribam teikt: sveiciens Raunas pilī, bet, tā kā mūri un drupas palikušas, tad – pilsdrupās. Pils ir kādreiz piederējusi Rīgas arhibīskapam. Diemžēl princeses šeit nedzīvoja. Šeit dzīvoja Rīgas arhibīskaps. Laiki ir viduslaiki. Šajā laikā Latvijas teritorija bija divu spēlētāju rokās – viens bija Rīgas arhibīskaps, kas pārvaldīja lielas teritorijas, un otrs bija Livonijas ordenis. Tuvākā mums ir Cēsu pils, kas ir Livonijas ordeņa pils. Šis bija varas, reliģijas, garīgais, politiskais, administratīvais un saimnieciskais centrs tuvākajai apkārtnei. Šeit tika uzkrātas nodevas, tika lemtas tiesas, notika dažādas satikšanās, tika izdoti likumi, dokumenti, protams, bija arī militāra funkcija, jo šis bija cietoksnis. Izvēlēta piemērota vieta, jo šis ir dabisks kalns, paveras labs skats uz visām pusēm. Precīzs gads, kad pils uzcelta, nav zināms, bet pirmo reizi dokumentos Raunas pils ierakstīta 1381.gadā. Pēc tam jau regulāri Raunas pils parādās dažādos dokumentos. Rīgas arhibīskaps nedzīvoja šeit visu laiku. Viņam bija vairākas pilis, kas bija atbalsta centri, caur kuriem viņš to savu varu turēja reģionā.”
Lai gan no pils palikušas tikai drupas, arī tās ir skaistas. Var iztēloties, kur pils galvenajos korpusos notika dzīvošana, kur bija saimnieciskais gals. Gidei bieži jautā, vai pils tiks atjaunota, kāda tā bijusi.
“Tad man ir jautājums: ko tad mēs atjaunosim? Jo mēs jau nemaz nezinām, kā tā pils ir izskatījusies, jo nav saglabājušies nekādi attēli. Attēli, kas mums ir, ir no tā laika, kad jau bija drupas. Ir zināms, ka pils ir vairākkārt pārbūvēta. Ja mēs gribētu atjaunot, tad kura gadsimta pili mēs atjaunotu? Mēs saglabājam esošo, daudz īpaši neliekot klāt, jo mēs nezinām, ko likt klāt. Pilī ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, un arhitekts ir uzzīmējis, kā pils pagalms varēja izskatīties – divos stāvos ar galerijām, ar kolonnām. Tas, kas ir saglabājies, ir kolonnas bāze, bruģis, svaru mājas pamati, kur atrastas ļoti daudz monētas. Logiem ir bijis rūtojums. Latvijā šādi ir vienīgie logi. Pilī ir saglabājušies apmetuma laukumi. Tie restaurēti, lai saglabātu nākamajām paaudzēm,” stāsta gide.
Tornis, kurā var uzkāpt, uzcelts 2006. gadā. Senāk staigāšana bijusi gar pils mūri, ko arī var redzēt pie pils sienām. Pils torņa otrajā stāvā izveidots digitālais stends, kurā var izlasīt par Raunas pils vēsturi, aplūkot zīmējumus, kāda pils varētu būt izskatījusies senos laikos, kā arī iespējams noklausīties audiostāstus par Raunas apskates objektiem.
Gide stāsta, ka pilsdrupās regulāri tiek veikt arhitektoniskā izpēte. Īpaši tiek izcelts 2007. gadā atrastais mazais podiņš, jo tas atrasts nesadauzīts. Savukārt 2014. gadā atrastais metāla apkalums liecina, ka pils ir bijusi diezgan grezna. Apkalums ir no dzelzs, domājams, ka lietots durvīm vai lādēm. Apkaluma centrā ir Rīgas arhibīskapa varas simboli – krusts un zizlis.
Pili apkurināja ar krāsnīm un kamīniem. Bija izveidotas sistēmas, iespējams, arī siltā gaisa sistēmas. Par to liecina izrakumos atrasts liels daudzums krāsns podiņu fragmentu, kas ir ļoti grezni, ar cilvēku veidojumiem.
“Katru gadu, kad nāk atkusnis pavasarī, kad kūst sniegs, kūst ledus, pilsdrupas mums arī kūst līdz ar to. Ūdens tiek iekšā mūros, sasalst, atkūst. Pagalms ir nostiprināts, ir drošs, tur arī pasākumi notiek. Visur arheologi nav strādājuši, jo tas ir bīstami. Kamēr nav nostiprinātas sienas, arheologi nevar strādāt,” saka gide.
Raunas pilsdrupas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
