Pagājušajā nedēļā man ar nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” un Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu bija iespēja apmeklēt Islandi, smelties pieredzi un novērtēt Islandes dabas majestātiskumu.
Šāda iespēja man tika dota, jo piedalījos Aktīvo iedzīvotāju fonda rīkotajā pieredzes braucienā uz Islandi – “Neprojektu ieņēmumu piesaiste organizāciju ilgtspējas nodrošināšanai”. Turpmāk detalizētāk aprakstīšu arī par iegūto pieredzi NVO sektora līdzekļu piesaistes alternatīvajiem veidiem un rīkiem, kurus var pārņemt ikviena Latvijas biedrība un nodibinājums, taču šobrīd – Islandes ceļojuma apraksts, jo šī ir zeme, kurā nudien ir vērts pabūt.
Islande ir auksta, vējaina un dabas ziņā skarba zeme. Tajā dzīvo 350 tūkstoši iedzīvotāju, un tās kopējā platība ir 103 000 kvadrātkilometri. Pēc pirmās dienas Islandē es brīnījos, kāpēc cilvēki te grib dzīvot, bet, kad jau devāmies mājās, es sapratu, kāpēc šī valsts vilina, un es tur noteikti gribētu aizvest savu meitiņu. Redzot šo dabas majestātiskumu un skarbo vidi, tu sāc vairāk novērtēt to, kas tev ir, un atskārst, ka dzīvība var pārtrūkt vienā momentā. Tas ļauj dzīvē gūt citu perspektīvu, un es uzskatu, ka šādas perspektīvas dāvāšana mūsu bērniem ir visvērtīgākais, ko mēs viņiem varam dot.
Interesanti, ka Islandē nav armijas. Ir ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji, bet visus glābšanas darbus veic brīvprātīgo glābēju organizācija. Sīkāk par to aprakstīšu citreiz, taču vienu gan no šīs pieredzes es paņēmu līdzi uz Latviju – mēs katrs esam atbildīgi paši par sevi. Mums ir jāsauc atbildīgie dienesti, kad tas ir nepieciešams, un mēs nedrīkstam būt pārgalvīgi un domāt, ka paši izķepurosimies no varenās dabas ķetnām. Daba ir nežēlīga. Taču situācijās, kad mēs varam paši sev palīdzēt, mums nav jāgaida valsts vai kāda cita palīdzība.
Islandē bērni jau no gana agra vecuma zina, kā rīkoties ekstrēmās situācijās. Islandes daba man atvēra acis uz to, cik ļoti šai dzīvei es gatavoju savu bērnu. Mana meita zina neatliekamās palīdzības telefona numuru un zina pateikt mājas adresi, bet vai viņa zina, ko darīt, ja blakus esošais cilvēks ir cietis? Protams, sešgadīgam bērnam vienmēr būtu jāgaida pieaugušo palīdzība, bet vai es meitai sniegšu pietiekami daudz zināšanu par to, kā reaģēt krīzes situācijās? Un kā pašai sev palīdzēt? Islande atver cilvēkos sava veida izdzīvošanas gēnu. Tā ir skarba vide.
Nomas automašīnās uz paneļa ir brīdinājums, ka apdrošināšana nesegs vējā salauztas durvis. Arī noslīkšanu upē apdrošināšana nesegs. Es stipru vēju Islandē piedzīvoju tikai vienā dienā, un patiesi – ja jūs nepieturēsiet stingri automašīnas durvis, tās verot vaļā, tās vienkārši izraus uz otru pusi. Tāda ir Islande.
