Bauskas novada Rundāles pagastā bijušas 18.gadsimta beigās celtās muižas ūdensdzirnavas un vējdzirnavas. No vējdzirnavām gan vairs pāri palikušas tikai drupas, bet ūdensdzirnavas no 2019. līdz 2021.gadam tika rekonstruētas un pārtapušas par izzinošu muzeju.
Apbrīnojami labi Rundāles ūdensdzirnavās ir saglabājušies graudu apstrādes agregāti. Protams, dzirnavas ir restaurētas, tomēr piecos stāvos izvietotie graudu malšanas agregāti ir darba kārtībā. Un var tikai brīnīties, kā melderi neapjuka visos šajos labirintos – norijās-elevatoros, valčos, liftos, sijātājos, slīdsilēs utt.! Pagrabā atrodas visa mehānika, kas saistīta ar enerģiju, pārējos stāvos ir graudu apstrādes darba mašīnas.
Ekskursijas sākumā gids pastāsta, ka Rundāles ūdensdzirnavas kā muzejs darbojas ceturto gadu, bet pašu dzirnavu vēsture sākusies 1825.gadā. Arī šodien joprojām darbojas dzirnavu galvenā ass. Šīs ūdensdzirnavas piedzīvojušas divus postošus ugunsgrēkus.
Bergmaņu dzimta ūdensdzirnavas nopirkusi 1934.gadā. Voldemārs Bergmanis dzirnavas atjaunojis un uzstādījis tolaik vismodernākās firmas “O.J.Keller” graudu apstrādes mašīnas. Gada laikā visas vecās mašīnas tikušas aizvietotas ar jaunām. Gids uzsver, ka dzirnavu vēsturiskā vērtība ir tā, ka ir saglabājušās visas Kellera firmas darba mašīnas. Tolaik dzirnavās kārsa arī vilnu, šķeterēja, spieda sulas, apstrādāja koku.
Graudu kustība ūdensdzirnavās notiek pa visādām slīdsilēm un elevatoriem – nezinātājam tas šķiet ļoti sarežģīti. Voldemāram bijuši trīs četri melderi – kā nu kuru reizi, katrs melderis strādājis savā stāvā. Melderi savā starpā sazinājušies, dauzot ar koka āmuru.
No gida uzzinām, ka graudu malšanas process sākumā bijis diezgan vienkāršs. Tika izmantoti divi akmeņi – granīta vai mākslīgi. To diametrs bija 1-1,5 metri, svars – 1-1,5 tonnas. Apakšējais akmens bija nekustīgs, bet augšējais griezās. Ar sviras palīdzību melderis regulēja atstarpi starp akmeņiem, jo tā tika regulēts, cik rupji vai smalki būs milti. Tīrie graudi tika iebērti augšējā kastē, bet samaltie bira apakšējā kastē zem akmeņiem. Muižas laikā dzirnakmeņi bijuši no granīta, kas bijis jāizkaļ apaļš. Dzirnakmeņus izmantoja gan pārtikas rupjo graudu malšanai, gan lopbarības malšanai, jo varēja samalt arī neattīrītus graudus. Norija-elevators transportēja graudus un graudu produktus vertikāli uz augšu. Savukārt sijātājs sašķiroja samaltās graudu daļas miltos, mannā, graudu daļiņās, kas rupjākas par miltiem un paredzētas atkārtotai malšanai, kā arī smalkās un rupjās klijās.
Visas konstrukcijas graudu malšanai gatavotas no priedes, savukārt mājas konstrukcija – no egles.
