Latvijas simtgadē pierobežā tika atvērts dīvains veidojums – Laimes muzejs. Kā gan laimi var parādīt muzejā? Izrādās, var. Par to var pārliecināties, dodoties uz Krāslavas novada Indras pagastu. Tiesa, ēka, ko ieraugām, pirmajā brīdī rada asociāciju ar baznīcu. Un tā jau arī ir – ēka savulaik celta kā luterāņu baznīca Latvijas robežsargiem 1939.gadā, bet pirmais un vienīgais luterāņu dievkalpojums baznīcā noticis tikai 1944.gadā. Taču pašai ēkai palaimējies, jo tajā nav bijusi ne kolhozu noliktava, ne arī turēti lopi, kā tas bija daudzviet citur. Ēkā tikusi ierīkota sporta zāle vietējai skolai un rīkoti izklaides pasākumi. Tad ēka palikusi tukša, līdz radusies ideja par Laimes muzeju.
Laimes muzeja vadītāja Ilona Kangizere sagaidot saka: “Mēs varam ļoti ilgi diskutēt savā starpā, kas ir laime, bet jēgas nebūs, jo vienalga katrs cilvēks domā, ka viņam ir kāda īpaša sava laime, bet – laime ir vienāda visiem. Mēs esam laimīgi tikai tad, kad mūsu ķermenī, mūsu asinīs izveidojas endorfīni – laimes un eiforijas hormoni. Tā ir tīra fizioloģija.”
Saņemam dāvaniņā kakao pupiņu un ābola gabaliņu. Tas tāpēc, ka melna dabīgā šokolāde visstiprāk aktivizē laimes veidošanās procesu. “Derēs arī citi produkti – asi, karsti ēdieni, pienskābie produkti, žāvēti augļi – principā derēs jebkuri ēdieni, kuri garšīgi smaržos un mums patiks pēc izskata. Diemžēl ir viena ļoti nopietna problēma. Kad mēs izmantojam pārtiku, lai iepriecinātu sevi, tas nav ilgtermiņa process. Un veselu dienu arī mēs nevaram ēst dažādu blakņu dēļ, tāpēc šajā muzejā ir citi ceļi uz laimi. Un mēs varam ne tikai to parādīt, mēs uzreiz izmēģināsim!” saka Ilona.
Caur krāsainām brillēm
Viss sākas ar krāsainam “dušām” un krāsainām brillēm. “Katru krāsu mēs redzam kā gaismu, bet gaisma ir viļņi. Un katrai krāsai šie viļņi vibrē savā ritmā. Mēs jūtam krāsu ar visu savu ķermeni šūnas līmenī. Kad šūnas maina vibrāciju, mainās mūsu emocijas. Tā mēs varam modificēt savu garastāvokli. Sarkanā krāsa stimulē, aktivizē. Zaļā līdzsvaro mūsu enerģiju, jo tā dominē pasaulē. Zilā relaksē, tai ir antiseptisks efekts. Dzeltenā krāsa ir saules krāsa, kas uzreiz dod prieku, laimes sajūtu un stimulē mūsu garīgās domas. Oranžā stimulē smadzeņu darbību, paaugstina mūsu optimismu, diemžēl arī ēstgribu. Ja mums ir diēta, labāk izmantot zilus traukus. Rozā stimulē gan mīlestību, gan līdzjūtību, mazina dusmas. Ļoti līdzīgi uz cilvēku iedarbojas arī mūzika, jo mūzika arī ir viļņi. Ja skan kāda dziesmiņa vai melodija, gribam mēs to vai ne, mēs uzreiz strādājam kā antena. Šūnas uzreiz maina savu vibrāciju atbilstoši skaņdarbam, un emocijas mainās. Uz “laimes klavierēm” atļaujam spēlēt visiem, ne tikai tiem, kas prot,” stāsta Ilona.
Muzeja vadītāja piedāvā izmēģināt dažādus “laimes trenažierus”, piemēram, sazāģēt baļķi, iesist naglu, gludināt veļu, pielaikot senas kleitas. “Endorfīni ir arī dabiskie pretsāpju līdzekļi, un mūsu ķermenis sāk tos ražot, kad kaut kas sāp, īpaši, kad sāp mūsu muskuļi. Bet muskuļi sāp, kad mēs smagi fiziski strādājam vai nodarbojamies ar sportu. Principā laukos ar laimi problēmu vispār nav. Gribi būt laimīgs, ņem lāpstu rokā un uz priekšu!” skaidro Ilona.
Ir jāuzsāk laimes process
Ieejot muzejā, priekšā ir gara vaga ar arklu, bet tās galā altāra vietā ir milzīga glezna, kur mākslinieks uzzīmējis rokas ar maizi. Maize ir kā balva vai dāvana, bet, ja tu gribi to dāvanu, jāņem rokās arkls. “Tāpat arī ar laimi. Ja mēs gribam būt laimīgi, mums vajag kaut ko darīt. Mums vajag uzsākt procesu,” saka Ilona.
Tālāk muzejā var doties pa dažādiem “laimes ceļiem”, piemēram, ir “Vīriešu ceļš”, “Sieviešu ceļš”, “Gaišais ceļš”, “Muzikālais ceļš”, “Radošais ceļš”, “Patriotiskais ceļš” un citi.
Vīriešu laime ir viss, kas saistīts ar adrenalīnu, testosteronu, dopamīnu – tie ir hormoni, kas var izraisīt pozitīvas emocijas. Kad ir risks, azarts, bet īpaši – kad ir mērķis. Un ne tikai liels mērķis, piemēram, uzkāpt Everestā, bet arī garāžu uzcelt vai mopēdu nopirkt. Kādā melnā kastītē ir vīriešu laimes neatņemama sastāvdaļa. Protams, tur ir sievietes attēls. Ir arī vīriešu mērķu dienasgrāmata. “Var izdomāt mērķi, ierakstīt, par ko sapņo. Biezi puiši atstāj savu telefona numuru – viņi meklē sev sievu. Droši varat izmantot!” mudina muzeja vadītāja.
Sieviešu namiņā ir lietas, kas dara laimīgu sievieti. “Pietiek nopirkt jaunu kleitu, sataisīt frizūru, uzkrāsot lūpas. Principā tas nozīmē, ka jauna kleita nav mūsu kaprīze, bet ir nepieciešamība.
Diemžēl ne jaunas kleitas, ne smukas sievietes un pārtika nevar dot mums ilgu un stipru laimes sajūtu. To var darīt tikai radošais darbs,” saka Ilona.
Viss – tikai laimei
“Endorfīnu laboratorijā” var padarboties radoši, bet nav obligāti taisīt mākslas objektu. “Var darīt kaut ko pilnīgi parastu, bet procesā mēs domājam par daili, par estētiku, mākslu. Un endorfīni tad ļoti strauji izveidojas un paliek ķermenī uz ilgu laiku. Sens ceļotāja talismans ir laimes maisiņš. Izvēlamies maisiņu un pildām ar zālītēm. Katra zālīte ir ar savu smaržu un savu ideju. Principā agrāk tas bija kā drošības talismans. Pirms brauciena cilvēks taisīja tādu amuletu. Es nezinu, cik maģisks tas būs šobrīd, bet maiss noteikti būs smaržīgs,” Ilona mudina arī mūs padarboties radoši.
Viņa saka, ka augus var likt pēc izjūtām, bet katram augam ir arī maģiskā nozīme. “Agrāk nepieciešamais komponents šajā maisiņā bija ceļmallapa, jo tā nozīmē laimīgu ceļu. Kalme dod gudrību un darbojas pret ļaunu aci. Raudene stiprina ģimeni. Kliņģerītes un dzeltenas rozes, jebkuri dzelteni ziedi ir laimes simbols. Piparmētra, gaiļbiksīte, kumelīte, asinszāle un liepu ziedi – veselībai. Vērmele – visstiprākā maģiskā zāle pret burvībām, pret raganām. Kaņepes stiprina reproduktīvo veselību. Jasmīns – lai sieviete pievilcīga. Rudzupuķes – mīlestības maģijai. Vīgrieze – skaistuma simbols, ārstēja arī zirgu. Sarkanais āboliņš – veiksmes un laimes simbols. Baltas rozes – mierīga laime, sarkanas – mīlestība. Peonija – laimīga laulība. Tabaka – dzīt ļaunus garus. Maisiņam jābūt resnam, ar vēderiņu – turības un bagātības simbols,” stāsta Ilona.
Kad maisiņš ir piepildīts, vēl tas jāaizsien. Tiek piedāvāti piecu krāsu pavedieni, turklāt arī katrai krāsai ir sava nozīme. “Balta – radoša enerģija, sarkana – veselība, jo asins krāsa, dzeltena – dieva krāsa, zila – mīlestība, zaļa – laimīgs ceļš, bet visi pieci kopā – laimes simbols budismā,” skaidro muzeja vadītāja.
Pēc visām atrakcijām seko pati galvenā – trauku dauzīšana. “Kad mājās saplīst kāds trauks, sakām: uz laimi! Tā tauta programmēja sevi uz laimi,” saka Ilona, un mēs varam izvēlēties no trauku plaukta jebkuru priekšmetu, kuru dodamies ārā “sadalīt laimēs”. Ir pat mazliet žēl speciāli plēst, jo trauki ir skaisti, bet laimi taču gribas, tāpēc – plēšam!
Baltkrievija gandrīz ar roku aizsniedzama
Tā kā esam tik tuvu Baltkrievijas robežai, turklāt no Laimes muzeja torņa pat var redzēt Baltkrievijas mežus, izbraucam cauri Piedrujai, jo mums ir īpašas atļaujas. Tur mums pastāsta, ka šobrīd Piedrujā deklarēti 375 iedzīvotāji. Daudzi strādā citās pilsētās un ir tikai deklarēti. Vietējie iedzīvotāji nodarbojas ar piemājas saimniecību. Piecas zemnieku ģimenes, kurām ir vairāk zemes, audzē graudus. Piedrujā ir pierobežas punkts, kas sargā robežu. 22 kilometrus robeža iet pa Daugavu. Puse upes pieder Latvijai, puse Baltkrievijai. Robežsargi ir labi nodrošināti ar tehniku. Ir torņi ar kamerām. Pie upes tagad klāt nelaiž, bet padomju laikos kursējis prāmis. Ir speciāla telts bēgļiem. Ievērības cienīgas, kā visur, ir baznīcas – Romas katoļu un pareizticīgā.
