Latvijas pusdārgakmeņu darbnīca, kas kādreiz atradās Litenē, nu jau vairāk nekā gadu darbojas senās muižas klēts pagrabā Alūksnē. “Šeit ir ļoti nedaudz, jo pārsvarā viss ir maisos,” saka darbnīcas saimnieks Ainis Vorobjovs.
Viņš rāda kādu milzīgu akmeni un saka, ka parasti piedāvā vīriešiem to pacelt ar vienu roku. Tas gan ir smags – sver 25 kilogramus, bet, satverot to pareizā leņķī, var pacelt.
“Pirmā doma bija, ka tas ir meteorīts, jo tie mēdz būt ar dzelzi bagāti. Bet tas izrādījās sena lielgabala stobra gals. Tas ir vairāk vēsturiskais artefakts. Vēl joprojām meklēju lielo meteorītu, mazos beidzot esmu atradis, esmu sapratis, kā tos atrast,” saka Ainis.
Zvaigžņu putekļi uz jumta
Viņš rāda smilšu graudiņus un saka, ka mikrometeorīti ir ļoti, ļoti maziņi. “Principā jūs varat katrs atrast “krītošo zvaigzni”. Tas ir mikrometeorīts. Pievelkas pie magnēta. Tam ir kodolsintēzes garoziņa, tas ir nācis caur atmosfēru. Man ir gandrīz 1000 gabali salasīti. Es to neesmu atklājis, to ir atklājis zinātnieks Larsens no Norvēģijas. Viņš ir sarakstījis rakstu “Zvaigžņu putekļi uz mūsu māju jumtiem”. Jumti ir kā katalizators. Meteorīts nokrīt uz jumta, ieripo notekā un ar lietu noripo zemāk. Lejā mēs ar magnētu pa tādām kā bedrītēm, kur tie nogulsnējas, tos salasām. Paliekam zem mikroskopa un redzam to skaistumu,” stāsta Ainis.
Uzzinām dažādas interesantas lietas par akmeņiem. Piemēram, ka jašma ir krāsaina kvarca variācija. Tai tipisks ir vaska spīdums. Jašma ir ļoti, ļoti cieta, griež stiklu. Ainis to atradis gan Alūksnes pusē, gan Gulbenes novadā. Viņš uzsver, ka spogulis ir ideāls variants, lai testētu akmeņus.
“Kāda sieviete bija atbraukusi no Rīgas. Viņa bija iegādājusies gredzenu ar oniksu. Palūdza pārbaudīt. Mikroskopā skatos, ka otra pusē ir caurumi kā pogai… Cita sieviete Londonā juvelierveikalā nopirkusi topāza pogas par vairāk nekā diviem tūkstošiem eiro. Sertifikāts arī līdzi. Taisām testus – plastmasa! Daži tirgotāji saka, ka akmens slīd pa stiklu, jo pulēts. Absolūtas muļķības! Arī pulēts akmens griež stiklu burvīgi. Jašma griež, kvarci griež. Jāskatās akmens cietība pēc skalas,” skaidro Ainis.
Viņš stāsta, ka nav nemaz tik vienkārši zāģēt un slīpēt. Viņš akmeni sazāģē piecus, septiņus vai astoņus milimetrus biezās tāfelēs. Tad skatās, vai nav mikroplaisas. Ja mikroplaisas ir, tad tās izzāģē ārā. Un tikai tad no tā ideālā materiāla Ainis slīpē rotu, viņš nelieto ne līmes, ne lakas.
“Lielākā daļa akmeņu, ko mēs pērkam tirgū un pasaulē, ir ar izveidotu formu un ir auto lakā iemērkti iekšā. Tie skaitās bižutērija. Šeit ir dabiski slīpēts. Pārsvarā viss ir manis paša atrasts, bet kaut ko arī kāds atved. Ko man atved, to es arī parādu. Savas 28 tonnas Latvijas pusdārgakmeņu esmu sastaipījis. Manam mūžam pietiks,” teic Ainis.
Viņš stāsta, ka Latvijā ir arī dimanti, rubīni, bet ļoti maz. Uz galda redzams milzu stikla gabals, kas atgādina akmeni. Ainis skaidro, ka stiklā iekšā ir gāzu burbulīši, bet akmeņos burbulīši nemēdz būt. Kāds akmens, izrādās, ir pārakmeņojies koks, kas pārtapis par minerālu. Pēc pūdēta siera izskatās kāds ahāts. Kad paskatāmies uz kādu akmeni caur “palielināmo aci”, atliek vien noelsties – ah, cik tas ir skaists!
Maziņš, maziņš, bet Latvijas!
Kādā akmenī iekšā ir zili kristāli – tas ir lanīts. “Līdz šim uzskatīja, ka to atrod tikai vienā vietā pasaulē – ASV, Teksasas štatā, Lanas apgabalā. Tagad arī mēs Latvijā. Lielākais gabals, ko es personīgi esmu atradis, svēra 300 kilogramus vienā gabalā. Lielo gabalu ir daudz. Lielākā jašma, ko mans māceklis ir atradis, sver tonnu un 928 kilogramus. Bet ko tu ar to darīsi? Ko nevar celt, to nevar nest. Tu to pat uz zāģa nevari uzlikt. Lanīts no ārpuses izskatās nekāds, bet iekšā ir zilie kristāli. Es esmu atradis arī dimantu, aizsūtīju uz Tartu universitāti – jā, dimants. Latvijā? Jā, Latvijā. Lai saprastu, nav liels gabals – milimetrs un divas simtdaļas – maziņš, maziņš graudiņš kā smilšu grauds. Bet Latvijas! Atradu arī platīnu – septiņus kilogramus smags akmens, iekšā viens procents platīna – 70 grami,” uzzinām no akmeņu speciālista.
Vēl apskatām visādus akmeņus – gan tāpat skaistus, gan skaistus caur mikroskopu, gan skaistus ultravioletajā gaismā. Ar īpašu lukturīti var arī pārbaudīt akmeņu īstumu, tikai jāzina, kāds konkrētais akmens būs šajā gaismā. Tāpat metagranītu nereti rotu meistari iestrādājot rotās kā jašmu, bet caur mikroskopu var redzēt, ka tā nav jašma.
Secinājums? Latvijā arī ir dārgakmeņi, bet, lai atrastu vērtīgu akmeni, ir vajadzīgas zināšanas un īpašs lukturītis. “Bez zināšanām nebūs pilnīgi nekā,” uzsver Ainis un piebilst, ka, iespējams, pēc pāris gadiem viņu atkal varēs sastapt Litenē.
