Lietuvas pilsētas Zarasu vizītkarte šobrīd ir unikālais panorāmas rats, kas gan negriežas uz riņķi, bet ir dīvains pastaigu tilts. Tilts ir 17 metrus augsta un 34 metrus plata konstrukcija. No tā paveras lielisks skats uz Zarasu ezeriem un salām. Tieši šo tiltu gribējās redzēt visvairāk, jo Zarasus es atceros kopš saviem skolas laikiem, kad mūs veda uz Zarasiem skatīties Mārītes Meļņikaites pieminekli.
Panorāmas rats atklāts 2011. gadā. Nokāpjot pa kāpnītēm lejā, var pastaigāties pa taku, kas stiepjas gar Zarasa ezera krastu. 1,4 kilometrus garais Zarasa ezera krasts savieno panorāmas ratu un Zarasa ezera Lielo salu. Siltajā gadalaikā zarasiešus un pilsētas viesus priecē krastā ierīkotā strūklaka, tiltiņš, laivu nomas punkts un bērnu rotaļlaukums. Piekrastē atrodas skulptūru parks.
Vietējais gids stāsta, ka ap Zarasiem ir septiņi ezeri, kuri ir savienoti. Zarasi atrodas kalnā, un, kad braucam ar autobusu lejā, šķiet, ka iebrauksim ezerā, kurā redzama augsta strūklaka.
“Mēs esam Lietuvas ezeru galvaspilsēta,” saka gids, jo Zarasu rajonā ir 326 ezeri. 11 procenti zemes atrodas zem ūdens. Kādreiz esot bijis vēl vairāk ezeru, bet, kad uz upes Šventojas 1960. gadā uzcelta hidroelektrostacija, ūdens līmenis pacēlies par 7-8 metriem un 26 ezeri pazuduši.
Par Zarasu nosaukumu gidam arī ir savs stāsts. Senāk Zarasos dzīvojuši sēļi, kas saukuši ezeru par “azaras”, tad atnākuši lietuvieši un nosaukuši “azarusi”, beigās palicis “zarasi”. Nosaukums būtībā radies no vārda “ezers”.
Pilsētā dzīvo ap 6000 iedzīvotāju, rajonā – ap 15 000. No Zarasiem līdz Daugavpilij ir tikai 27 kilometri.
Interesants ir pilsētas ielu izkārtojums. Pa vidu ir Sēļu laukums, bet no tā aiziet ieliņas kā stari. “Dzīvojam aplī. Laukuma vidū viss atrodams, pazust nevar. Plānojums ir kā saule ar stariem. Ja jūtat, ka kājas ir ūdenī, jāiet atpakaļ, un nonāksiet laukumā,” stāsta gids. Laukumā arī atrodas dažādas iestādes. Baznīcai blakus ir bēru nams, tad ir kultūras nams, tiesa, banka, dzimtsaraksti, bezdarbnieki, pasts, ieņēmumu dienests. Kādreiz pat laukumā bijis arī cietums. Tas ir vienīgais šādas formas pilsētas plāns Lietuvā 19. gadismtā, kas veidots pēc Krievijas Impērijas pilsētu parauga.
Gids stāsta, ka Zarasi sākušies ar 18 sētām pie ezera. Pati pils bijusi uz Lielās salas, kas ir 44 hektārus liela. Tagad tur notiek festivāli, koncerti. Pilsētiņa sākusi attīstīties, kad uzbūvēts ceļš Sanktpēterburga-Varšava. Zarasi bijuši pa vidu – 500 kilometrus no Varšavas un 500 kilometrus no Sanktpēterburgas. Kādreiz Zarasi bijusi apgabala pilsēta.
Ieejam arī Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcā. Tā celta neobaroka stilā un atrodas visaugstākajā vietā pilsētā. Baznīcā ir trīs altāri. Interesanti, ka baznīcā ir atvēlēts arī rotaļu stūrītis bērniem.
Mums ir iespēja iziet cauri bibliotēkai, kas ir ļoti moderna. Bibliotēkas ceturtajā stāvā atrodas skatu laukums. Vēl interesants ir gājēju celiņš, kas uzbūvēts virs ūdens pa vienu malu upītei. Tu ej un redzi zem kājām ūdeni.
Piecus kilometrus no pilsētas atrodas 300 gadus vecas ūdensdzirnavas, kur mēs nogaršojam izcili gardus cepelīnus. Tur var arī iegādāties, miltus un citu produkciju, kura ir izgatavota tur.
