Saldus novadā Brocēnos pie Cieceres ezera atrodas Solveigas Dzenes daiļdārzs. Dārzs atrodas tādā kā kalnā, no kura lejā redzams ezers. Ainava tiešām ir skaista!
“Septiņus gadus te dzīvojam, un dārzs ir tapis no nulles. Un vēl nav pabeigts process. Palikušas pūrā ir četras ābeles, kuras nosēdinājām. Sākumā gan dārzs netika veidots. Man ir apzaļumošanas kompānija, kur mēs arī ierīkojam dārzus pa Kurzemi, pie Rīgas, un tad vasarā nav laika. Dārzs tika veidots, lai būtu viegli kopjams, praktisks un pašai pie sirds ietu. Daiļdārzs šeit ir trešo gadu,” stāsta Solveiga, kura pēc profesijas ir ainavu arhitekte-daiļdārzniece. Viņu uzrunājušas tūrisma informācijas centra meitenes, ka vajag dārzu rādīt arī citiem.
Viņa stāsta, kad iegādājusies šo īpašumu, viss bijis aizaudzis džungļos. Reljefs gan nav mainīts. Vienīgi mazajai priedītei uzbērta melnzemes čupa, lai to paceltu augšā. Solveiga skaidro, ka tad, ja kociņš būtu pie zemes, tad tā pazustu dārzā. Tas tāds mazliet triks.
Viņa ved mūs pa savu dārzu un stāsta par augiem, kā arī dod padomus un dalās savā pieredzē. “Man patīk stāstīt un mācīt, ko es zinu no prakses. Es mūsu vasaras jau saucu par spāņu vasarām, kas mums te notiek – ne tikai spāņu gliemeži, bet spāņu vasaras arī mums ir. Es nebaidos vasaras puķes likt dobēs, un man nekur nekas nekarājas tikai tāpēc, ka vēlu vakaros atskrienu mājās un man nav vecmāmiņas, kas sēž un var salaistīt. Bez dārzkopības ir jau arī parastā dzīve,” skaidro Solveiga.
Daiļdārzniece stāsta, ka viņai patīk strādāt ar krāsainām mulčām. Sākot no pavasara, dobē ir agrās puķes, bet vasarā tur neko neliek, jo akcentu dod mulča. “Nevajag baidīties kaut kur uzlikt arī tādas lietas. Mājas priekšā vienmēr gribas aci uzmest, un tad vienmēr viss ir kārtībā. Līdzko tur būs kādas puķes, tās vienmēr būs jāapgriež un jāpaskatās. Nebūt nevajag ekskluzīvus stādus vai vēl kaut ko. Elementāri, piemēram, buksītis un tūjiņa, bet arī ar tiem var pastrādāt ar krāsu gammu. Mums Latvijā tas ziedošais laiks ir četri mēneši, kad ir lapas, puķes. Pārējā laikā ir tas pelēcīgais, labi, ja ir skuju koki, bet ir cilvēki, kam nepatīk. Gaumes ir dažādas,” pamato Solveiga.
Pats veido savu koku
Pie mājas aug skaista spirālveida tūja. Solveiga stāsta, ka to katrs var pats izveidot. “Tūjai spirāli uzvijam ar diegu vai lentīti un mēģinām griezt. Pirmoreiz varbūt nebūs smuki, bet aizies. Nevajag baidīties! Es smejos, ka latviešiem vienmēr ir tā problēma, ka baidās kaut ko griezt, izņemot matus. Tas ir gan tad, kad rozes nopērk, gan tad, kad jāsakopj vecie skujeņi. Tikai jāatceras – ja griežam, tad vienreiz gadā ir jāgriež. Īsti karstumā gan nevajadzētu griezt, jo tas arī apdedzina,” stāsta saimniece.
Arī jāņogas vai upenes var veidot. “Tur ir divi dzinumi, atstāj vienu, notīra apakšu, mietiņu klāt, smuki augšā izveidojas vainadziņš. Nav tik daudz ogu, nav tik daudz kreņķu un nevajag pieliekties. Arī ērkšķogu tā var izveidot. Un apakšu var nopļaut vai puķes sastādīt, vai dilles iesēt,” saka Solveiga.
Dārzā ir vairāki gari koki, kas veidoti uz gara kāta ar bumbu galā. “Augšā ir krāsu gamma, lejā var puķes salikt. Tas ir kaut kas līdzīgs angļu dārziem. Augšu izmanto krāsainu,” saka Solveiga.
Viņa iesaka vienmēr ielikt kādu akcenta augu, veidojot dārzu. Tas dod centrējumu. Neliek visus vienādus stādiņus, bet kādu izceļ.
Kad nonākam pie vecajām ābelēm, Solveiga rāda zarus, kuri noteikti ir jāizgriež. Tos viņa speciāli atstājusi vienā ābelē, lai varētu parādīt tūristiem. “Pavasarī visi zvana un saka, ka nu tagad jāgriež vecās ābeles nost. Mēs nosēdinājām. Bet tad jāatceras, ka katru gadu būs jāgriež ārā ūdenszari. Atstāju tos zarus, lai ekskursanti redzētu. Tie ir tie, kas iet uz augšu,” viņa saka.
Rododendri un mellenes
Par rododendriem saka, ka tiem vajag skābu augsni plus vēl vajag zem kokiem stādīt. “Zem koka nav jāstāda. Vēl trakāk, ja stāda zem bērza vai egles! Jebkurš lielais koks paņem sev pirmais ūdeni, tam rododendram nekas nepaliek un ir grūti. Tas pats ir ar augsni. Nopērk podiņā, tad iestāda bišķi lielākā bedrītē, iemet tur arī skābās kūdras maisiņu. Pēc gada tas rododendrs jau ģībst nost, jo tā kūdra reāli nu gadu pat nestrādā. Rododendriem vajag rakt lielu bedri. Iekšā mazliet komposts, skābā kūdra, sausā mulča. Attiecīgi skāba vide, kas ir vajadzīga. Un arī katru gadu papildina ar kūdru, jo viņam jau vajag tos “minerāļus”. Un agri pavasarī sevišķi vajag slāpekli. Tātad divi faktori – mēslot un laistīt. Vecos, pāraugušos, tā kā nokaltušos var droši nogriezt. Ja ieliksiet pareizā vidē, tas no apakšas sadzīs smukus jaunus zarus, jo ir ļoti dzīvelīgs. Dažas šķirnes zied divreiz. Ja rudenī uznāk kailsals un pumpuri apsalst, tad pavasarī zied švakāk, bet tad vasarā atkal dzen pumpurus un zied. Noteikti ir jākniebj ārā izziedējušie ziedi,” stāsta Solveiga.
Parasti krūmmellenes cilvēki iestāda kaut kur dārza stūrī un gaida lielu ražu, bet – nav. “Kad paskaties, tad viņa tāda pusmirusi tur ir. Cilvēki domā, ka kā mežā viņa tur augs, lai ņemas savā nodabā un būs spaiņiem ogu. Tā nebūs, jo mellenei arī ir jāsagatavo riktīga bedre, attiecīgi skābā kūdra. Ja ir siltumnīca, stādiet to melleni kaut kur blakus, jo viņai ļoti vajag ūdeni. Visās audzētavās, kur audzē mellenes, ir apūdeņošana. Ja jūs laistīsiet, tad būs lieli dzinumi un foršas ogas. Katru gadu vajag papildināt kūdru un dot “minerāļus”. Pirmais ir slā-
peklis pavasarī, ap maiju var dot speciāli mellenēm. Vajag pamainīt augsni. Uz jūlija otru pusi jādod kālijs un fosfors, kad ogas jau gatavas, bet lai slāpeklis nav daudz, jo tas izdzen zaļo masu, kas nepaspēs nobriest, var izsalt,” saka dārzniece.
Rozes un lavandas
Solveigai ir arī savs padoms par rozēm. “Kad pienāk maija brīvdienas, latvietis iet dārzā un visu, kas ir nokaltis, met ārā. Es vienmēr saku, ka ārā var izmest 22.jūnijā, pirms Jāņiem, kad tiešām zini, ka nekā vairs nebūs. Kad šogad piegāju pavasarī pie savām rozēm, sapratu, ka ir bēdu ieleja. Nogriezu visas līdz ar zemi un atstāju. No tā visa bara viena tika beigta, pārējās visas zied. Vēl jāatceras, ka roze jāstāda, lai virs potcelma vismaz trīs pirkstu platumā būtu zeme. Tas ir pamatu pamats. Un vislabākais uz ziemu ir likt tīras skujas. Bieži vien arī lavandas izsalst. Kāpēc? Kad nopērk lavandas un liek stādīt, liek kādu kompostu vai mēslo, bet nevajag mēslot, jo tās dabā aug grantī, kalnos, akmeņos. Mēs pārmēslojam, un kailsalā tās nosalst,” stāsta daiļdārzniece.
