8.martā pasaulē atzīmē Starptautisko sieviešu dienu. 8.marts ir stipru sieviešu svētki. Šo svētku sākotnējā nozīme – sievietes cīnījās sabiedrībā ieņemt tikpat nozīmīgu lomu kā vīrietis. Tie ir emancipācijas svētki. Arī mūsu novadā ir sievietes, kuras ir uzdrošinājušās būt stipras un veidot spilgtu profesionālu karjeru.
Sievietes ir stiprākas nekā vīrieši
Lilija Reveliņa stāsta, ka šobrīd gaida gotiņas, kad tās nāks slaucamas. 1.martā uz vīra vārdadienu viena gotiņa uzdāvināja bullīti. Bet, kad ir grūti, Lilija spēku smeļas dabā un darbā, ko dara, jo viņai tas patīk. “Ja cilvēkam patīk lauki, darbs laukos, tad jau domā ne tikai par naudu, bet dari visu iespējamo, lai darītu to darbu, kas patīk. Protams, reizēm ir grūti brīži, tad esmu kāpusi kalnā – apskatos apkārt un, redzot, ka daba Latvijā ir tik skaista, gūstu enerģiju un jaunu spēku! Viss grūtais aizmirstas, eju un daru tālāk. Latvijā ir skaista daba, tikai cilvēkiem reizēm nav laika to ieraudzīt,” saka Lilija.
Viņa domā, ka ikvienam, kurš nodarbojas ar lauksaimniecību, ir grūti brīži. Bet, esot dabā, viss grūtais un smagais aizmirstas. Ir, kad Lilija sailgojas pēc radiem Ukrainā. “Un ir sāpīgi, zinot, kas tur notiek. Tad arī dodos dabā, ziemā slēpojot. Arī tas palīdz. Smagumu ir jāmāk atlaist, nevar ar to visu laiku staigāt un dzīvot. Pati esmu no Aizkarpatiem, kas ir Ukrainas teritorija. Sāp sirds par cilvēkiem. Ir klasesbiedri, kuriem bērni aizgājuši bojā karā. Sazinos nedēļā vismaz pa trim reizēm ar radiem, kas un kā, kādi jaunumi. Sirds sāp, un gribas, lai tas viss beidzas. Negribas, lai cilvēki cieš. Neviens. 8.martā sievietēm vēlu veselību, jo tas ir galvenais, arī izturību! Lai sievietes jūtas mīlētas un cienītas, jo sievietes, es uzskatu, tomēr ir stiprākas nekā vīrieši!” uzsver Lilija.
Stipras saievietes būtība – spēks caur mīlestību
Kopš pagājušā gada pavasara no Rīgas puses uz Beļavas pagasta “Silmaču” mājām pārcēlās kultūriste un fitnesa trenere Vendija Karalkina ar ģimeni. “Domāju, ka esmu stipra sieviete. Tā ir spēja celties pēc kritieniem, atzīt savas kļūdas, lipināt savu sirdi no jauna, kad tā saplosīta driskās. Tā ir arī sevis pieņemšana un sevis mīlēšana, jo ar šaustīšanu vien celties un atjaunoties ir grūti (ne visai produktīvi), kad sāp iekšā, kad iekšēji gaudo, raudi, bet neviens no malas to neredz, jo tu taču esi stipra. Un tad no malas tevi nosauc par narcistisku, manipulatorisku personu. Tikai tāpēc, ka nesaprot, kā var tikt pāri vājuma brīžiem, sāpēm, nesajukt prātā, neklaigājot par to, cik viss slikti, cik visi citi vainīgi, uz katra stūra. Vājuma brīžos skatos dziļi sevī. Kāds to nosauks par meditāciju, kāds par sarunu ar saviem tarakāniem, kāds – par sarunu ar zemapziņu. Jebkurā gadījumā šādā brīdī ir svarīgi šķetināt – kas tieši man liek justies nogurušai, salauztai, vājai, kas traucē, kā ir par daudz, kā pietrūkst? Un, ja pietrūkst, vai es to gribu un varu mainīt? Tad pieņemu stingrus lēmumus sev pašai – no kaut kā atteikties, ja tas neproduktīvi paņem manu laiku un spēkus, un par kaut ko, kas man ir – priecāties ievērojami vairāk. Tas palīdz. Man palīdz. Ļoti iedvesmo manu meiteņu (Vendija vada fitnesa treniņus gulbenietēm un sniedz uztura konsultācijas – red.) atsauksmes, kad saproti, ka ir izdevies mainīt kādai dzīves kvalitāti. Un ne jau es to mainu, pašas meitenes, bet patīkami, ka viņas atzīst par lielisku dienu, kad iepazinušās ar mani kā ar iedvesmotāju un virziena rādītāju,” stāsta Vendija.
Viņa pārliecinājusies, ka Gulbenē ir ļoti stipras sievietes. Garīgi stipras. Mērķtiecīgas un neatlaidīgas. Atvērtas un sirsnīgas. “Tā jau ir tā stipras sievietes būtība – spēks caur mīlestību. Visām sievietēm novēlu iemīlēt sevi, lai spētu vairāk labā dot apkārtējiem! Lai caur neapmierinātību ar sevi neveidotos kašķīgas, ar dzīvi neapmierinātas dāmas, kurām visi citi pie visa vienmēr vainīgi! Savu pozitīvo apkārtni un loku veidojam mēs pašas!” uzsver Vendija.
Būt stiprai sievietei iemācījusi dzīve
“Dzīve ir iemācījusi,” tā par sevi saka Antra Sprudzāne, kura uzskata sevi par stipru sievieti. Notikumi, izvēles, izglītošanās un dažādi izaicinājumi – tas viss atstāj sava veida iespaidu un ietekmi. Tajā pašā laikā viņa jau no bērnības bija aktīva un mērķtiecīga. Būt atbildīgai, organizētai, pildīt apņemšanos, sasniegt mērķi un ļauties izaicinājumiem – to visu Antrai ir devis sports un dejošana, ar kuru viņa aktīvi nodarbojās bērnībā un skolas gados. Jau tad Antra saprata, ka tikai neatlaidīgs darbs, atbildība pret uzticētajiem pienākumiem un izglītība ļauj sasniegt rezultātu. Reizēm viņa vēlas nebūt stipra. “Tas ir tikai normāli, jo nevari visu laiku būt aktīvs. Reizēm ir jāapstājas un jāatjauno sevī enerģija. Te palīdz manas intereses un vaļasprieki. Pavisam sievišķīgās procedūras – friziera, kosmetologa, masiera apmeklējums. Man ir sava ģimenes māja, kas sniedz atelpu, kurā vari paslēpties, kad nevēlies nevienu satikt. Man ir suns, kurš ir vislabākais stresa noņēmējs. Reizēm ir nepieciešams kaut kur aizbraukt. Man ļoti patīk būt pie jūras, bet šīs sajūtas, ko sniedz ūdens, nāk man līdzi jau no bērnības. Vai aizbraukt uz mežu, pastaigāt, paklausīties atbalsī, būt pie dabas. Īpaši vasarā,” stāsta Antra.
Antra jau ilgi strādā vadošā darbā. Viņa bija novada bibliotēkas direktore, bet tagad ir novada pašvaldības izpilddirektore. Neviens amats viņai nav ticis ielikts rokās tāpat vien, jo bija jāpierāda, ka zināšanas un prasmes ir pietiekamas, lai veiktu šos darba pienākumus.
Viņa stāsta, ka strādāt vadošā amatā – tā ir īpaša un nenovērtējama darba pieredze. Pati pie sevis viņa ir novērojusi, ka šodien vairs tik ļoti emocionāli neuztver dažādus darba procesus. Jaunībā to bija grūtāk kontrolēt, jo tad – kas bija prātā, tas – uz mēles, īpaši situācijās, kad redzējusi, ka priekšā tev otrs cilvēks runā pilnīgas muļķības vai blefo. Bet Antra to neuzskata par labu praksi. Vienkāršība, elastība, darba procesu izvērtēšana, iekšējs miers un ieklausīšanās – tie ir viņas ieguvumi līdz ar gadiem un iekšējo pašizaugsmi. “Ir tikai dabiski, ja reizēm kaut kādās situācijās parādās mana vājā, mana sievišķīgā puse. Es nevaru sev nemitīgi teikt: “Tu vari!” Reizēm nevaru. Un tad man gribas pasmaidīt pašai par sevi, par situāciju, kurā esmu. Smaids arī var palīdzēt. Vai vīrietis un sieviete ir līdzvērtīgi darba tirgū? Labs jautājums, jo reizēm es pieķeru sevi, ka, piemēram, vīrietis darbā kaut ko izdara labāk, ātrāk nekā es, sieviete. Tajā pašā laikā… Sievietei, lai ar viņu rēķinātos, lai viņā ieklausītos, ir jāstrādā un jādara daudz vairāk, nekā to varbūt darītu vīrietis. Nezinu, kāpēc, bet tā ir. Man šķiet, ka sievietei tā nav sevis pierādīšana, bet gan atbildības sajūta. Turklāt tas notiek ne jau kaut kā speciāli. Tas vienkārši atklājas darba procesā – darot. Reizēm sievietei ir jābūt uzcītīgākai, jābūt zinošākai, lai vīriešu sabiedrība darba vidē viņā ieklausītos,” saka Antra.
Spēku dod katrs labi padarītais darbs
“Stipra sieviete. Es noteikti radu tādu priekšstatu par sevi, jo māku nolikt malā emocijas un darīt to, kas jādara. Bet iekšēji tā nejūtos. Laikam varētu teikt, ka jūtu pienākumu būt stiprai. Varbūt tā stiprās sievietes maska ir tik ļoti pieaugusi un visiem pieņemta, ka nākas vien pie tās pieturēties?!” retoriski saka Marika Jermaševiča.
Viņai spēku dod katrs labi padarītais darbs, un nav svarīgi, vai tā būtu istabas pārkārtošana vai kāda kvalitatīvi novadīta pārbaude darbā. Uz laiku ar to pietiek, lai viņa saņemtos un ietu uz priekšu. Marikai ļoti patīk komunikācija ar cilvēkiem, bet ne attālināta. ““Kovida” dēļ mēs esam pazaudējuši spēju sarunāties. Tikai komunicējot klātienē, mēs sajūtam cilvēku emocijas un enerģiju un varam risināt samilzušās problēmas vai papriecāties par pozitīviem notikumiem. 8.marts man vienmēr sākas ar ziediem, kad mēs ar meitiņu tiekam lutinātas no ģimenes vīriešu puses, neko vairāk jau arī nevajag, lai justos īpaši. Gulbenes sievietēm un visām sievietēm Latvijā un ārpus tās es vēlu 8.martā sajusties īpašām – sievietēm, kuras ir mīlētas un lutinātas no stiprā dzimuma pārstāvjiem!” vēl Marika.
– Inita Savicka, Diāna Odumiņa
