Februārī, kad dabā vēl nebija uzsnigusi bieza sniega kārta, mana meitiņa laukos izglāba tārpiņu. Tieši tajā vakarā sāka snigt un mazais tārpiņš nudien tika izglābts no drošas nāves. Zinot mazus bērnus un kukaiņu likteņus viņu rokās, man nešķita, ka tārpiņš izdzīvos ilgi, bet tas izdzīvoja un – ietinās kokonā. Nu mums mājās ir piedzimis naktstauriņš, kuru latviski dēvē par sārtbrūno lācīti.
Internetā ir pieejama funkcija – jūs varat nobildēt kaut ko un “Google” jums pateiks, kas tas ir. Mūsu tārpiņš izrādījās tauriņa kāpurs. Tā sākās mūsu tauriņa gaidīšanas ceļš.
Kastītē kāpuriņam ielikām ķērpīti, lapas un zariņu. Tā viņš tur dzīvoja, līdz jau pēc trīs dienām kāpuriņš ķērpī sāka tīt sev kokonu. Gluži kā zirneklītis, bet ar savu mutīti – tādu zīdainu diegu. Pirmo reizi mūžā redzēju šādu procesu!
Kokons un kūniņa
Internetā uzzināju, ka šādi kokonu sev veido nevis tauriņi, bet naktstauriņi. Parastie tauriņi neveido kokonu, bet veido kūniņu un viņu metamorfozes kūniņa veidojas no viņu pašu ķermenīša, nevis kā mīksts pavedienu kokoniņš. Šis mīkstais pavedienu kokoniņš norāda uz to, ka metamorfozes rezultātā piedzims nevis tauriņš, bet naktstauriņš. Iekšā kokonā naktstauriņa kāpuriņš veido ap sevi cietāku apvalciņu, no kura viņš arī vēlāk izšķiļas.
Interneta vietnē “orkin.com” uzsvērts, ka vārdi “kokons” un “kūniņa” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, runājot par tauriņiem un naktstauriņiem, jo cilvēki uzskata, ka visi tauriņi veido kokonus. Kokons un kūniņa gan ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Kokoni ir raksturīgi naktstauriņiem, savukārt kūniņas veido tauriņi. Kūniņas parasti ir cietas, izturīgas un gludas, bez zīda pārklājuma.
Naktstauriņš metamorfozē var pavadīt pat vairākas nedēļas, bet mūsu naktstauriņš no kokona izlauzās pēc mazāk nekā divām nedēļām. Neredzējām pašu izlaušanās procesu, bet te nu viņš bija – brūns ar pūkainu galviņu.
Dzīvos tikai aptuveni divas nedēļas
Latvijas Nacionālā dabas muzeja tauriņu speciālists Nikolajs Savenkovs informē, ka mūsu jaundzimušais ir sārtbrūnais lācītis (latīniski “Phragmatobia fuliginosa”). Šāds naktstauriņš dzīvo tikai aptuveni divas nedēļas, un interesanti, ka šīs sugas tauriņi pieaugušā fāzē nebarojas, tātad tam nevajag dot nekādus augļus, kā to ir ierasts redzēt tauriņu terārijos.
“Gadā šim naktstauriņam ir divas paaudzes. Parasti gan dabā tas ir sastopams vēlāk – pavasarī, bet mums jau šogad īpaša ziema un ienešana siltumā attīstības procesus tikai paātrina,” teic N.Savenkovs.
Interesanti, ka angļu valodā šo naktstauriņu sauc “Ruby Tiger”, kas tulkojumā nozīmē – rubīna tīģeris. Esmu dzimusi Tīģera gadā, un, lai arī kādam tas var šķist vienkāršs dabas process, man tā šķiet gluži zīmīga lieta – manā dzīvoklī piedzimis “rubīna tīģeris”!
FAKTI
DAŽI NAKTSTAURIŅI, kad tie iznāk no kokona, netērē laiku ēšanai. Viņi iznāk no saviem kokoniem un ir gatavi pāroties. Tā kā viņi nedzīvo ilgi un nemaz neplāno ēst, viņiem dabā nav attīstījusies funkcionējoša mute. Visa enerģija, kura būtu jāiegulda ēšanā un ēdiena pārstrādē, tiek novirzīta tikai uz sugas turpināšanu.
AP 2500 NAKTSTAURIŅU SUGAS sastopamas Latvijā. Naktstauriņus nereti iedala divās lielākās grupās – lieltauriņi – pūcītes, sprīžmeši, sfingi, zobspārņi, mūķenes u.c. un sīktauriņi – kodes, sviļņi, tinēji, gartaustkodes, makstkodes u.c.
AVOTS: “CERAMBYX.LV”
