Uz Gulbeni brīvdienās – kā uz savām otrajām mājām. Tā jūtas un spēku savai ikdienai gūst ukraiņu puisis Danils Kačurs, kurš 3.februārī nosvinējis 18. dzimšanas dienu.
Puisis studē Latvijas Sporta akadēmijas 1.kursā, apgūst trenera un sporta menedžera specialitāti. Jāmācās būs četrus gadus. Viņš turpina pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas, iepazīst Rīgu, izstaigā visus muzejus citu pēc cita. Rīgas naktsklubus gan Danils nemeklējot, jo tie nepiesaista.
Viņam ir svarīgs ģimeniskums
Regulāri – katru dienu vai ik pārdienas – Danils sazvanās ar savu mammu, kura atrodas Ukrainā, Dnipro pilsētā. Mamma strādājot, pieradusi pie sirēnām, pie sprādzieniem. Danils sazinās arī ar citiem radiniekiem Ukrainā. Ar tēti, kurš kopš 2021.gada Tartu pilsētā Igaunijā piedalījās 800 metru gara tilta būvniecībā un tagad pārcēlies uz Tallinu, kur būvēs augstceltni, kur viens dzīvoklis maksāšot 300 000 eiro. Un vēl Danils ģimeniskuma sajūtu gūst tieši Gulbenē un tieši luterāņu mācītāja Ilgvara Matīsa mājās. Atbraucot šurp, viņš parasti apmetas mācītāja ģimenē. “Viņš ir cienījams, gudrs, savaldīgs. Un viņš ir patiess Ukrainas patriots! Pat lielāks patriots nekā dažs ukrainis,” saka Danils.
Gulbenē viņam ir arī citi draugi, atbalstītāji. Viņš zina, ka nav viens. “Gulbene ir mana otrā pilsēta aiz Dnipro. Rīgu gan vēl kā savu pilsētu pagaidām neizjūtu. Bet Gulbenē es daudzus pazīstu un daudzi pazīst mani. Man sevišķi patīk sarunas ar ticīgiem cilvēkiem. Viņu iekšējais miers man palīdz un vieš uzticēšanos un paļāvību,” atzīst puisis.
Pagājušās nedēļas nogalē viņš ciemojās “Dzirksteles” redakcijā, kuras darbiniekus iepazinis jau pērn, – reiz viņš laikrakstam jau sniedza interviju. Tagad Danils stāsta par jaunumiem savā dzīvē.
Pie sirds – peldēšanas nodarbības
Studijās Danilam visgrūtāk nākoties ar tādu mācību priekšmetu kā fizioloģija. “Muskuļu funkcijas, izvietojums – tas nav nemaz tik vienkārši,” atzīst puisis. Arī pedagoģija kā mācību priekšmets Danilam nešķiet nekāds vieglais. Tā ir gan pedagoģija darbā ar bērniem, gan pedagoģija darbā ar pieaugušajiem. “Kā pedagoģiski pareizi mācīt sportu bērniem – tas ir sarežģīti, ņemot vērā šodienas jaunākās paaudzes raksturu,” atzīst Danils. Toties arvien interesantāka viņam liekoties latviešu valoda tās apguves procesā. Ar saviem latviešu draugiem viņš cenšas sazināties latviski, sevišķi, kad Danils atbrauc uz Gulbeni. Kopumā viņš arvien biežāk ikdienas komunikācijā lietojot tieši latviešu valodu. Viņš uzskata – tas ir svarīgi šodien un arī rīt.
“Kas man sevišķi patīk Sporta akadēmijā – tā ir peldēšana kā mācību priekšmets. Man patīk peldēt! Patīk arī basketbols, ar kuru nodarbojies esmu kopš mazotnes. Tas ir sporta veids, ar kuru vēlos nodarboties profesionāli,” stāsta Danils.
Rīgā viņš mitinās kopmītnē. Tur saticis citus studentus no Ukrainas. Arī “Dzirksteles” redakcijā viņš viesojas kopā ar studiju biedru ukraiņu puisi Volodimiru. “Mēs mācāmies kopā,” saka Danils.
Draugs var, bet nerunā krieviski
Rīgā starp studentiem Sporta akadēmijā esot dažādu tautību un dažādu valstu pārstāvji. Danils sadraudzējies ar Džeksonu, kuram ir melna ādas krāsa. Abi sazinoties angliski. Taču Danilam nācies atzīt, ka šo svešvalodu nepārvalda pietiekami labi. Viņš novērojis, ka Džeksons nevēlas sarunāties krieviski, kaut to spēj. Danils to respektē, jo uzskata – tādā veidā, atsakoties no krievu valodas, draugs pauž savu atbalstu Ukrainai.
Kā students Danils saņem 140 eiro stipendiju mēnesī, no tās mazliet vairāk nekā 90 eiro ir jāsamaksā par kopmītni. No sociālā dienesta puisis saņem vēl 76 eiro. Puisis nebēdā, saka – pagaidām iztiek. Vasaras brīvlaikā noteikti atkal braukšot strādāt uz Lizuma “Dimdiņiem”, kur jau ir strādājis. Ar laiku, iespējams, studijas apvienošot ar darbu Rīgā, taču ne tagad, ne 1.kursā.
Cer – augustā beigsies karš
Danils visu laiku seko līdzi notikumu attīstībai Ukrainā, ekspertu vērtējumiem, prognozēm. Viņa autoritātes ir Ukrainas aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs, protams, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Ukrainas ģenerālis Valerijs Zalužnijs. Tomēr vispārliecinošākās Danilam liekas K.Budanova prognozes par notikumu attīstību Ukrainā.
“Pagājušā gada aprīlī viņš pateica, ka Ukrainā sākumā būs sarežģīti, ka vasarā Krievija okupēs lielu daļu teritorijas. Rudenī Ukraina sāks atgūties, saņems bruņojumu un sāks atgūt savas teritorijas. Pamazām. Tagadējā ziema – to viņš redz kā lūzuma brīdi. Jau pēc ziemas Ukraina sāks vēl aktīvāk atgūt savas teritorijas. K.Budanovam tika vaicāts, vai viņš nebaidās izteikt tādus apgalvojumus. Viņš atbildēja – nebaidās. Manas prognozes – karš beigsies augustā. Tā domāju pirms pusgada un arī tagad no šīs domas neatsakos. Paldies Eiropai, paldies ASV par atbalstu Ukrainai!” teic Danils.
Par to, vai pats ir gatavs iet karot, puisis smagi jo smagi nopūšas un godīgi atbild – ļoti cer, ka viņu neiesauks, ka nebūs jāpamet Latvija. Danils atzīst, ka viņš nav apmācīts kā karavīrs un joprojām domā, ka nav gatavs šaut uz cilvēkiem. “Es vēlos būt noderīgs Ukrainai citādi,” saka Danils.
Bet viņa ukraiņu studiju biedrs un vienaudzis Volodimirs “Dzirkstelei” teic: “Ja pienāks tāda diena, man nebūs citas izejas, kā vien tikt iesauktam. Taču, protams, negribas mirt.”
“Dzirkstele” jau rakstīja ŠEIT
