Tomātu veidošanā domas dalās arī profesionāļu vidū, un, kā atzīst dārzniecības “Dobītes” īpašniece Sandra Marcinkeviča, nav vienas universālas un vispareizākās receptes. Tomāts jāvēro, un pamazām top skaidrs, kas atstājams un kas lieks. Tomēr gan Sandrai, gan vēl vieniem tomātu audzēšanas veterāniem – dārzniecībai “Neslinko” – ir ieteikumi, kuros būtu vērts ieklausīties.
Ļaujam tomātam iejusties
Kad tomāts beidzot dabūts zemē, pirmais ieteikums no Sandras Marcinkevičas – atkarībā no dēsta lieluma vismaz divas līdz četras nedēļas likt tam mieru. Ļaujiet tomātam iejusties jaunajā vietā un pārdzīvot šoku, īpaši, ja tas atceļojis no tumšas un temperatūras ziņā mērenas palodzes! Pamazām veidosies jaunas lapas, iespējams, vecās sāks izskatīties sliktāk. Jaudīgajā saulē palodžu nenorūdītajiem vārguļiem var ātri vien parādīties arī saules apdegumi.
Sandra dārzmīļu domubiedru grupās sociālajos tīklos pamanījusi ne vienu vien “palīgā, SOS, kas manam tomātam kaiš” saucienu, saņemti arī satraukti zvani no klientiem. Dārzkope mierina – visbiežāk manītais ir fizioloģiski traucējumi, jo augiem nav bijis viegli, aukstajām naktīm mijoties ar karstajām dienām. Šur tur mana, ka auga lapu galiņiem tikusi klāt salna – tie tumšāki un sačervelējušies. Taču vēl viena liela grupa sūdzību patiesībā ir nevis par kaitēm, bet gan par konkrētās tomātu šķirnes īpatnībām. Tomāti mūsdienās ir tādā šķirņu pārbagātībā, ka der no stādaudzētājiem uzzināt, kas konkrētajai raksturīgs – kāds lapojums, kādas īpatnības. Sandra min dažus piemērus – esot šķirne, kurai lapas aug uz augšu gluži kā tādas eglītes, vai cita, kurai tās izskatās noļekušas, apvītušas. Ir tomāti ar iesirmu vai mežģīņotu lapojumu. Ir pat tāda šķirne, kurai galotne mulsinoši vārga, taču tomāts ir sveiks un vesels. Tomēr caurmērā, pēc Sandras teiktā, tieši galotne, no kuras nāk veselīgas un skaistas lapas, ir galvenais tomāta labsajūtas rādītājs.
Savukārt dārzniecības “Neslinko” dārzniece Saiva Pekuse īpaši uzsver, ka tomātam, tāpat kā citiem augiem, lapas mēdz arī novecot. Brūni pleķi uz apakšējām lapām nav slimības, bet gan novecošanās pazīme, jo augs tām pārstāj piegādāt barības vielas. Kādā brīdī vecās lapas var iekrāsoties pat violetīgas.
Tomātu audzētājas mierina, ka nekādām puvēm pašlaik tomātiem nevajadzētu būt. Augi taču tikko kā iestādīti, bet puvju sezona vēl tikai priekšā.
Lapas nav lieka greznība
Pat tiem, kas pasteidzās un tomātus izstādīja jau maija sākumā, nevajadzētu pārspīlēt ar lapu griešanu vai laušanu. Pirmās lapas ņem nost tikai, kad tās savu nokalpojušas, jau kļuvušas dzeltenas un nesmukas. Ja lapa ir veselīga, tad tā mierīgi var augt. Sandra norāda, ka “plikie dīrātāji”, kuriem par katru varīti visas lapas ir jānoplūc, patiesībā izdara augam lāča pakalpojumu – katra veselā lapa baro augu, ja visas nodīrātas, tad nav, ko brīnīties, ka augļi nenogatavojas, uz tiem paliek tādi kā cietumi. Ja tomēr nagi niez tomātu “izģērbt”, tad vissvarīgākais, lai paliek lapas zem un virs ķekara, kas tam piegādā barības vielas.
“Dobītēs” lapas, sākot ar apakšējo, sāk ņemt nost tikai, kad pirmie ķekari jau nogatavojušies. Taču 12 – 15 veselas lapas augam ir vajadzīgas vienmēr. Īpaši, ja sola karstu vasaru. Tās palīdz augam atveldzēties, noēno augļus. Ja tomāti karāsies pliki, arī uz tiem var veidoties saules apdegumi.
Tāpat Saiva Pekuse iesaka nesteigties uzreiz ar visas lapas novākšanu. To var arī saīsināt, nogriežot tikai bojāto daļu. Vienā reizē nevajadzētu izgriezt vairāk par trim lapām. Turklāt atcerēties par regulāru instrumenta dezinfekciju, kam lieliski var izmantot arī roku dezinfekcijas līdzekli.
Arī ķekarus, kas karstuma ietekmē pilnībā nobiruši, vajag nogriezt, lai neatņem augam spēku. Ja izdodas, lapas var izlauzt, jo šāda brūce labāk apvelkas. Griešanai Saiva Pekuse iesaka labāk izmantot asu nazi, nevis tradicionālās dārza šķēres, kuras kātu saspiež, nevis glīti, taisni nogriež. Sandra Marcinkeviča izmanto profesionālās floristu šķēres, kurām abi asmeņi ir gludi un ļoti asi. Tikai neatstājam nekādus “celmus” – griežam tik tuvu kātam, cik iespējams, raugot, lai to nesatraumētu.
Saiva neiesaka lapas izlauzt lauka tomātiem. Tās kalpo kā lietussargs, pasargājot no miglas un iespējamajiem skābajiem lietiem, kuri var veidoties, ja ilgstoši, vairākas nedēļas, nelīst un sāļi kopā ar putekļiem augšā uzkrājas un tad kopā ar ilgi gaidīto lietu lielā koncentrācijā nonāk uz tomātiem. Pēc tādas dušas tie nereti izskatās kā noplaucēti. Ja meteorologi pēc ilga sausuma sola negaisu un lietu, būtu labi tomātus uz to brīdi sasegt.
Pazaru izlaušanas mācība
Tomātaudzētājiem iesācējiem lielākais juceklis sākas, kad jāsaprot, kuru pazari izlauzt, bet kuru atstāt. Sāksim ar vienkāršāko – pundurtomātiem (līdz 60 centimetriem) un nokarenajiem tomātiem pazares neizlauž. Pēc vajadzības tiem noņem vecās lapas, un ar to zaļās masas kopšana arī ir izsmelta.
Savukārt pārējiem tomātiem dārzniecība “Neslinko” piedāvā par atskaites punktu ņemt centrālās galotnes pirmo ķekaru. Parasti tieši zem tā veidojas skaista un spēcīga pazare. To viegli pamanīt pat nepieredzējušai acij. Šo pazari atstājam, lai turpina augt. Tādējādi augsto šķirņu tomātiem atstāj tikai centrālo galotni un šo pazari, pārējās nesaudzīgi izlaužot. Tomātam ir “jāvēdinās”, nevis jāsūt “džungļos”, kur tam ātri vien uzglūn visādas kaites.
Sandra iesācējiem iesaka sākumā iemācīties izaudzēt tomātu ar vienu centrālo galotni, un tad jau nākamajā sezonā atvēzēties vēl uz kādu pazari. Augsto šķirņu grupā ir svarīgs izņēmums – ogu tomāti (zirnīši, ogu tomāti, valrieksta/dateļlieluma tomātiņi līdz 30 g). Tiem atstājamas pazares arī zem centrālā dzinuma otrā, trešā ķekara, lai raža būtu lielāka.
Savukārt kompaktajiem krūmu tomātiem izlauž visas pazares, kas saaugušas zem šīs spēcīgās pazares, bet pārējās virs tās, izņemot ļoti vārgās, atstāj augam. Tā veidojami arī lauka tomāti.
Pazares labāk izlauzt, nevis griezt, jo tad brūce ātrāk sadzīst, turklāt nepaliek “celmiņš”. Kad tā ir kādu pussprīdi gara un vēl nav pārkoksnējusies, to viegli izdarīt, noliecot uz vienu, tad uz otru pusi. Saiva iesaka neknibināt pazares ārā, kamēr tās pavisam sīciņas, jo tad tās ātri ataug. Turklāt līdz tiem pieciem, septiņiem centimetriem tās ir arī noderīgas augam, jo veicina tā nobriešanu. Ja pazare pāraugusi un vairs nav izlaužama, tad gluži tāpat kā lapas to ar asu instrumentu nogriež pēc iespējas tuvāk kātam. Pēcpusdiena ir piemērotākais laiks gan pazaru izlaušanai, gan arī lapu izgriešanai, lai rētas līdz tomāta naktsmieram vēl paspēj apžūt.
— Kristīne Sēnele
Īpašais ieteikums: purināt, nevis “pavēdināt”
Īpašais ieteikums no dārzniecības “Neslinko” – tomātu purināšana. Vairāku gadu pētījumi pierādījuši, ka šī metode lieliski palīdz tomātiem apputeksnēties. Koka līstes vienu galu aptin ar ko mīkstu, lai augu netraumētu.
Ar šo mietiņu, uzsitot pa tomāta kātu, to kārtīgi ievibrē. Procedūra veicama regulāri – intensīvās ziedēšanas laikā vismaz katru otro rītu laika posmā no pulksten astoņiem līdz desmitiem. Paraustīt tikai aiz auklas, kā daudzi dara, neesot jēgas – tā vien tāda “vēdināšana” sanāk. Sevišķi noderīga purināšana ir lielaugļu šķirnēm.
