Droši vien šobrīd dārzā nav svarīgākas kultūras par tomātiem. Gan tāpēc, ka tikai nupat tie sākuši dod ilgi gaidīto ražu, gan tāpēc, ka vasaras otrajā pusē tiem mēdz ķerties klāt viena liga pēc otras. Jautājam dārzniecības “Neslinko” īpašniecei Elga Bražunei, kas vainas tomātiem un ko darīt to atveseļošanai.
1. Tomātam augļi veidojas dīvainas formas. Šķiet, ka daudzi tā kā saauguši kopā, bet attīstījies tikai viens.
Ir tomātu šķirnes, kuras selekcionētas ar šādiem dekoratīviem izaugumiem uz augļiem. Ja tā nav šķirnes īpatnība, tad šādi izaugumi uz augļiem veidojas ziedputekšņu nepilnīgas nobriešanas rezultātā. Savukārt ziedputekšņu nenobriešanu un traucētu pilnvērtīgu apputeksnēšanos izraisa neatbilstoši zemas vai aukstas temperatūras, kā arī regulārs augu norasojums ziedēšanas laikā.
2. Siltumnīcā sastādīti gara auguma tomāti, taču tie ļoti slikti aizmetas – lielākā daļa ziedu sāk dzeltēt un tad nobirst. Īpašas problēmas ir ar lielaugļu dzeltenajiem tomātiem. It kā karstums pēdējā laikā bija pavisam nedaudz.
Ja ziedu nobiršanā nevar vainot karstumu, tad iespējamie iemesli var būt nepietiekama vēdināšana; pārāk mitrs gaiss siltumnīcā; ziedķekaru norasojums, kas traucē ziedputekšņu veidošanos un attīstību.
3. Izskatās, ka tomātiem lapas čokurojas uz augšu. Kā tiem trūkst?
Foto redzamajam tomāta stādam lapu maliņas nedaudz rullējas uz augšu, tās ir jau sākušas dzeltēt. Konkrētajā foto tās ir apakšējās lapas, kas sākušas novecot, un augs gatavojas no tām atbrīvoties. Tas ir dabīgs process.
4. Vēl pavisam zaļi tomātu augļi plaisā, plaisājuma vietā redzamas pat sēklas.
Tomātu plaisāšanai var būt vairāki iemesli: neregulāra laistīšana; nepietiekams kālija un kalcija daudzums, lai veidotu izturīgus augļaudus; pēc mitruma bada augi ir salaistīti un augļi pakļauti tiešiem saules stariem.
5. Dzeltē lapas.
Fotogrāfijā redzamo tomāta dzeltēšanu var izraisīt blīva, smaga augsne, līdz ar to saknēm nepiekļūst gaiss, un tās noslāpst. Dzeltēšana norāda uz barības vielu, īpaši slāpekļa, trūkumu, kā arī pārlaistīšanu.
6. Uz lapām parādījušies dzelteni brūni pleķi.
Izskatās, ka lapu bojājumi radušies nepietiekamu barības vielu rezultātā. Ir nepieciešams nogriezt bojāto lapu daļas un augus aplaistīt ar kompleksajiem minerālmēsliem, piemēram, sarkano kristalonu vai citu līdzīgu.
7. Uz lapām parādījušies tādi kā sausi pelēki pleķi.
Sākumā lapu maliņas izskatās kā noplaucētas, vēlāk tās sakalst un sabirst. Šādi bojājumi var rasties no lietus nokļūšanas uz lapām vai no kondensāta, kas pil no plēves uz augu lapām. Bojātās lapu daļas jānogriež.
8. Lauka tomāti ir mazliet violetīgi. Kā tiem trūkst?
Vēso laika apstākļu dēļ tomātu stādiem ir apgrūtināta fosfora uzņemšana. Naktīs temperatūra bieži noslīd līdz 10°C vai pat zemāk, tas kavē augiem uzņemt fosforu. Laika apstākļiem kļūstot siltākiem, violetās lapas atgūs veselīgi zaļo krāsu.
9. Tomātiem uz kāta vidusdaļā izveidojušies tādi kā izaugumi.
Uz stumbra aug saknes. Tas parasti notiek, ja siltumnīcā ir stipri mitrs gaiss, veidojas kondensāts, kas ilgu laiku saglabājas. Šāda sakņu veidošanās nav bīstama, vien norāda uz problēmu, kas jānovērš, lai nesāktos lapu bojājumi.
10. Ar ko un vai vispār šobrīd būtu jāmēslo tomāti, lai vēsajā un mitrajā laikā tie tomēr saglabātu veselību?
Līdz 15. augustam tomātus vēl var papildus mēslot. Ar ko mēslot un cik reizes, ir jāizvērtē katrā saimniecībā individuāli, ņemot vērā stādu veselīgums, ražas daudzums, augsnes struktūra. Var izmantot slieku humusa uzlējumu, dažādu zāļu raudzējumu, kompleksos minerālmēslus ar paaugstinātu kālija saturu. Atsevišķos gadījumos var būt vajadzīgs vēl viens piebarojums ar kālija nitrātu un kalcija nitrātu.
– Kristīne Sēnele
