Otrdiena, 15. jūlijs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
weather-icon
+23° C, vējš 3.09 m/s, Z-ZA vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

DĀRZS: Vai pirms salnām jāsteidz novākt ražu?

Foto: “Pixabay.com”.

Pēc karstākā augusta meteoroloģisko novērojumu vēsturē ne vienam vien dārzkopim sirds bailēs notrīs, dzirdot brīdinājumus par salnu tuvošanos. Vai dārzā kas steidzami darāms, gaidot pirmo aukstuma šoku, jautājam biedrības “Latvijas dārznieks” dārzeņkopības speciālistei Mārītei Gailītei.

Eksperte mierina, ka vēl uztraukties nevajagot. Ja salnas arī būs, tad nez vai pārāk bargas – visticamākais, ap mīnus diviem trīs grādiem. Diez vai uzreiz būs mīnus septiņi vai vēl zemāka temperatūra. Turklāt septembrī mazticams, ka salnas būs ilgstošas, tādas vairāk raksturīgas jau oktobrim.

Kultūras, kuras baidās no sala, ir gurķi, ja nu tie vēl uz lauka aug un nav kukaiņu un slimību pievarēti, ķirbji, melones, arbūzi. Mazāk, jo parasti pirmās salnas pat tīri labi pārdzīvo, – kabacis. Šīs kultūras, tiklīdz dzird, ka tuvojas salnas, vajadzētu apsegt vismaz ar pāris kārtām agrotīkla.

Ķirbjus, ja tie ieguvuši šķirnei raksturīgo krāsu, var pamazām jau vākt nost, jo pēc novākšanas tie vēl turpina gatavoties. Kātiņš, pēc kura pārkoksnēšanās pakāpes nereti mēģina noteikt gatavību, īsti rādītājs neesot, tā var būt arī slimības pazīme, teic M.Gailīte. Pēc novākšanas tiem tāpat kā kartupeļiem vajagot zināmu ārstēšanās periodu, tāpēc, ja siltumnīca ir tukša, tos var novietot tur uz apgāztām kastēm (uz zemes nevajadzētu), lai paaugstinātā temperatūrā vēl izsildās kādas pāris nedēļas. Taču likt ķirbjus siltumnīcā, kur joprojām aug tomāti vai gurķi, gan nevajag, jo tad pastāv iespēja, ka tie vēl saķers kādu puvi.

Tāpat var ziemai paglabāt arī kabačus. Kā stāsta M.Gailīte, kabači tie paši ķirbji vien esot, tikai mēs tos parasti novācam jauniņus. Bet, ja ļaujam paaugties un pagaidām, kad to miza kļūst biezāka, tos novāktus var saglabāt līdz pat februārim.

Vēl viena kultūra, kura par salnām īsti nepriecāsies, ir kukurūza, taču, tā kā vālītes jau pašas dabiski ievīstītas, tās, visticamākais, necietīs, lapas gan apsals.

Ja kādam vēl uz lauka aizķērušies tomāti un tie nav slimību “noēsti”, tad vislabākais visus iegatavos augļus nolasīt pirms salnām, jo tie ļoti labi nogatavojas kastēs. Savukārt tos, kas paliek uz lauka, apsegt ar pāris kārtām agrotīkla.

M.Gailīte stāsta, ka saldie pipari ir samērā izturīgi. Ja tie aug ārā, apsegt ar agrotīklu vajag, bet, visdrīzāk, tie salnu pārcietīs labi.

Siltumnīcā pie nelielas salnas vajadzētu saglabāties vēl temperatūrai virs nulles. Ja nu tomēr ir bažas par tur esošajiem augiem, M.Gailīte iesaka vakarā iedegt lielākas kapu sveces (nelielai siltumnīcai pietiks ar kādām divām), lai pa nakti deg. No ugunsdrošības viedokļa kapu sveces ir samērā drošas.

Savukārt tādām kultūrām kā burkāniem, bietēm, kāpostiem, ziedkāpostiem šādas salnas lielu postu nenodarīs, par tām raizēties nevajag.

Foto: “Pixabay.com”.

Laiks stādīt zemenes

Zemenes ir ogu karalienes – tam piekritīs daudzi. Tāpēc, ja vien zemes platība ļauj, tagad ir īstais laiks parūpēties par to, lai pēc pāris gadiem ēstu savas ogas. Zemeņu stādīšanas nianses un garšīgāko šķirņu nosaukumus jautājam Jelgavas novada Vircavas pagasta zemnieku saimniecības “Pasakas” pārvaldniekam Denisam Skvorcevičam.

Denisa zemeņu audzēšanas pieredze sākās pirms aptuveni septiņiem gadiem. Vasaru nostrādājis drauga zemeņu saimniecībā, viņš saprata, ka grib audzēt šīs ogas, turklāt Denisa mērķis aizvien ir bijis iegūt lielāko iespējamo ražu no katra zemeņu cera. Laika gaitā pārliecinājies, ka tirgošanai labākās ir garšīgas un viegli transportējamas šķirnes, turklāt pircējiem nezin kāpēc labāk patīk gaišāk sarkanas, nevis tumšas ogas.

Zemenes “Pasakās” tiek audzētas trīs hektāros. Rekordraža esot piedzīvota otrajā ogu audzēšanas gadā, kad 100 metrus garu vagu četri lasītāji tā arī nevarēja nolasīt vienas dienas laikā. Deniss gan daudz eksperimentē savā saimniecībā, gan mācās no citu pieredzes.

Stādus iegādājas ārvalstīs no pārbaudītiem audzētājiem, jo nevēlas saimniecībā ievazāt zemeņu slimības. Tāpat jau raizes sagādājot dažādi zemeņu kaitēkļi, šogad vēlajās šķirnes īpaši uzdarbojies tripsis.

  • Kristīne Sēnele

Šķirnes, kuras Deniss iesaka pamēģināt

■ Agrīna, saldenskāba šķirne ar lielām ogām – ‘Alba’; vēl viena agrā šķirne – ‘Darselelect’ ļoti garda un ar lielām ogām.

■ Vidēji agrā šķirne ‘Asia’ – garšīgas un arī lielas ogas; vidēji agrā šķirne, kura ir ražīga un garšojot pēc persikiem, – ‘Rumba’, vienīgi tā diezgan negribīgi pārziemo.

■ Vēlā šķirne ‘Malwina’ – lielas, garšīgas, spīdīgas, stingras ogas. Kā saka Deniss, ar šo nekādu galvassāpju nebūs. Un vēl viena pamēģināšanas vērta vēlā šķirne – ‘Magnus’ ar skaistām un garšīgām ogām.

Denisa padomi tiem, kas šogad nobrieduši izveidot savu zemeņu dobi

■ Jāizvēlas dažādas šķirnes, jo var būt tā, ka šķirne, kas vienā augsnē izaug ražīga un garšīga, citā pavisam nepadodas. Tikai eksperimentējot ar šķirnēm, var atrast to piemērotāko savai dobei.

■ Galvenais stādu izvēles princips – lai nav ar slimības pazīmēm. Tiem jābūt ar veselīgām, nevis melnām, pārkoksnējušām saknēm, kuras, iespējams, jau skārusi sakņu puve. Tāpat nevajadzētu būt sačervelējušām lapām, jo arī tas var liecināt par slimībām. Izvēloties stādus, nav jābaidās arī no spraudeņiem, kuriem vēl īsti nav izveidojusies saknīte. Kūdras podiņos tie drīz vien iesakņosies, un sanāks labu labie stādi.

■ Šobrīd jau ir sācies zemeņu stādāmais laiks, taču to var paspēt izdarīt līdz pat salnām.

■ Pirms stādīšanas augsni var safrēzēt un izveidot vagas. Zemenes stāda aptuveni 25–35 centimetru citu no citas. Taču ražena lapojuma šķirnes, piemēram, ‘Malwina’, var stādīt pat pusmetra atstatumā. Savukārt agrās zemenes parasti nav tik lapainas, tās var stādīt ciešāk. Denisa saimniecībā zemenes stāda plēvē. Izmanto gan tumšo, gan balto – uz pēdējās ogas ienākas par pāris nedēļām vēlāk. Pa vidu atstāj tik platas starpvagas, lai ērti izpļaut ar pļaušanas tehniku.

■ Pēc safrēzēšanas, ja zeme ir ļoti irdena, tā būtu jāpieblietē, citādi, iestājoties mainīgiem laika apstākļiem (te salst, te kūst), zemeņu stāds var iznākt no zemes ārā.

■ Zemenes nav jābaidās stādīt arī mālainā augsnē, tikai tad stādīšanai ieteicams izmantot labu, platu virtuves nazi. Iedur nazi augsnē 45 grādu leņķī, zemi piepaceļ, ieliek stādu un zemi piespiež. Gatavs!

■ Pirms stādīšanas augsnē var iestrādāt mēslojumu, taču nekādā ziņā kūtsmēslus, jo tajos mēdz būt maijvaboļu kāpuri, kam ļoti garšo zemeņu saknes.

■ Pēc iestādīšanas, ja vien nav lietus, stādi regulāri jālaista.

■ Pirmajā gadā zemenēm vajadzētu izplūkt visus ziedus, lai tās labi iesakņojas.

■ Četru cilvēku ģimenei, lai katrs varētu apēst pa ieteicamajiem astoņiem kilogramiem zemeņu sezonā, vajadzētu iestādīt vismaz 100–120 zemeņu dēstu. Vidēji vienā sezonā krūms saražos kādus 350 g ogu.

■ Mazdārziņu īpašniekiem, kuri neplāno zemenes segt, nevajadzētu aizrauties ar ļoti agrām šķirnēm, jo gandrīz vienmēr to pirmie ziedi apsalst.

■ Vēlams pamēģināt arī kādu jaunmodīgo remontanto šķirni, piemēram, ‘Furore’. Tā ir ļoti ražīga. Ja negrib agro ražu, var pirmos ziedus izplūkt un gaidīt nākamos. Taču nevajag akli sekot pārdevēju reklāmai un pirkt vienu stādu par diviem eiro gabalā, jo tas ir pārāk dārgi.

Dzirkstele.lv ikona Komentāri