Jubilejā viesojas draugi no Latvijas un Polijas
2014. gada oktobrī dibināts Daukstu pagasta Staru vokālais ansamblis “Seniora”, kurš pērn tika pārdēvēts skanīgā vārdā “Sonora”. Skaistajā jubilejas svinību dienā kolektīvu sveikt bija ieradušies tuvāki un attālāki ansambļa draugi, un kāds kolektīvs ceļu mēroja pat no Polijas.
Ansamblis radies, pateicoties Olitai Spennerei un Intai Sirmacei, kuras kolektīvā dzied jau 10 gadus. No pirmsākumiem kolektīvā dzied piecas dāmas: Inta Sirmace, Daina Neilande, Olita Spennere, Astrīda Garā un Biruta Kozlovska.
No “Senioras” pārtop par “Sonoru”
“Mēs abas sākām domāt par to, kurš Staros varētu dziedāt. Tā mēs aptaujājām vairākus dziedātājus un radās kolektīvs,” stāsta O.Spennere.
“Sonoru” šo gadu laikā vadījuši trīs vadītāji – Iveta Golovača, Lauma Dambrova un Antra Melbārde.
Ansambļa dāmas kādā braucienā sapratušas, ka nosaukums “Seniora” ir novecojis un gribas ko skaistāku, tāpēc, spēlējoties ar burtiem, “Seniora” kļuva par “Sonoru”. Šis vārds skaidrojams kā “skanīgs”.
Ievilināt vīrus
A.Melbārde kolektīvu vada kopš 2021.gada. Viņa pati nāk no Cesvaines, taču dažādu sakritību dēļ tieši viņa ir kolektīva vadītāja un dzīvo starp Gulbeni un Cesvaini. Pašreiz kolektīvā dzied deviņas dāmas un divi kungi. Ansambļa dalībnieks Viesturs Dūms ir ansambļa vadītājas vīrs, un pasākuma vadītāja Anita Birzniece svinīgajā pasākumā pastāstīja amizantu “Sonoras” dziedātāju atmiņu stāstu, kā Viesturs sāka dziedāt “Sonorā”.
“Kad ansambli sāka vadīt A.Melbārde, viņu uz mēģinājumiem vadāja vīrs Viesturs. No sākuma, kamēr dāmas dziedāja, Viesturs laiku pavadījis automašīnā. Dāmas sākušas domāt: nu ko tik ilgi var darīt mašīnā, kamēr jāgaida sieva – un nodomājušas, ka Viesturs jādabū iekšā vismaz kultūras namā. Runāts – darīts! Ansambļa dalībniece Vija pienākusi Viesturam klāt un teikusi: nekādas mašīnā sēdēšanas, jānāk iekšā un jādzied!” smaidot dāmu atmiņu stāstu atstāsta A.Birzniece.
Nezaudēt dziedāšanas prieku
Starp jubilejas viesiem bija visi senioru vokālie ansambļi no Gulbenes novada, kā arī vīru koris “Gaiziņš” no Sauleskalna un Cesvaines sieviešu ansamblis “Lāses”, kurus abus arī vada A.Melbārde.
“Mums ir prieks par kopības sajūtu, kuru var just arī šādās jubilejās. Mūsu ansamblī ir gan seniori, gan tie, kuri vēl strādā, un ikvienam ir svarīgi gan citiem parādīt savu veikumu, gan dzirdēt citu dziedājumu. Galvenais ir dziedāt!” teic Jaungulbenes tautas nama senioru vokālā ansambļa “Kamenes” dalībniece Valentīna Jermaševiča un kopā ar pārējiem Gulbenes novada senioru vokālajiem ansambļiem “Sonorai” novēl visu to la-
Draugi no Polijas
Starp viesiem bija arī “Sonoras” draugi no Polijas Goldapas pilsētas. Šāda draudzība kolektīvam izveidojusies, pateicoties diviem cilvēkiem – bijušajam Lizuma iedzīvotājam Rūdolfam Dambrovam un Gulbenes novada invalīdu biedrības vadītājai Birutai Kozlovskai, kura dzied “Sonorā” jau deviņus gadus.
“Es iepazinos ar Goldapas kultūras nama kādreizējo vadītāju Miroslavu Bobrovski kādā no skolēnu sadraudzības braucieniem, kad vēl mācījos Lizuma vidusskolā. Tad Miroslavs brauca arī uz Latviju un iepazinās ar cilvēkiem Gulbenes novadā, arī Birutu,” stāsta R.Dambrovs, kura sieva ir bijusī “Sonoras” vadītāja L.Dambrova.
“Mūs uz Stariem uzaicināja Biruta, un sadarbojamies ar Gulbenes invalīdu biedrību jau aptuveni 20 gadus. Atbraucām kopā ar četrām jaunietēm, kuras mācās 6. un 7.klasē. Mums ir svarīga šī sadraudzība un iespēja arī mūsu jauniešiem atbraukt uz Latviju un apskatīties šīs vietas, kā arī aicināt Latvijas draugus pie mums,” stāsta M. Bobrovskis.
“Sonora” pērn viesojās Goldapā ražas svētku laikā, un šāds brauciens ļāvis gūt jaunu pieredzi un iespaidus. Šo 10 gadu laikā “Sonora” piedzīvojusi dažādus mirkļus, arī autobusa griešana atpakaļ pēc aizmirstām kurpēm, kuras nepieciešamas, lai uzstātos.
