Profesiju “ergoterapeits” mēdz izvēlēties arī vīrieši, un viens no viņiem ir Dāvis Deivids Bukovskis no Tirzas. Viņš vienmēr ir zinājis, ka savu nākotnes profesiju vēlas saistītu ar cilvēkiem, sevišķi bērniem un pusaudžiem, bet tajā pašā laikā nav nojautis, ka viņa izvēle būs tieši ergoterapija.
Kad Dāvis Deivids mācījās Lizuma vidusskolas 12.klasē, viņam parādījās liela interese par bioloģiju, tādēļ nolēmis, ka studijas vēlas saistīt ar medicīnas jomu. Viņš pieteicās medicīnas, fizioterapijas un ergoterapijas studijām un tika uzņemts Rīgas Stradiņa universitātē studiju programmā “Ergoterapija”.
“Esmu pārliecināts, ka esmu pareizajā vietā! Dzīvē viss notiek tā, kā tam ir jānotiek!” uzsver Dāvis Deivids.
“ABA” terapijas centrā “Lauvas skola” darbu ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem viņš uzsāka nesen – 2021.gadā. “Šeit gan nestrādāju ergoterapijas jomā, bet gan kā psihologa asistents,” stāsta topošais speciālists.
Pagaidām uz dzimto pusi neatgriezīsies
Šobrīd Dāvis Deivids studē Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura studiju programmas ”Ergoterapija” 4.studiju gadā, kas ir vienīgā universitāte Latvijā, kur ir iespējams iegūt bakalaura grādu ergoterapijā.
Studiju laikā viņš guvis padziļinātu ieskatu cilvēka funkcionēšanā, apgūstot gan teorētiskās zināšanas, gan nostiprinot tās klīniskajās praksēs. Plašāku ieskatu savā profesijā guvis, dodoties dažādās “Erasmus” programmas apmaiņās, kā arī “Erasmus” mobilitātes praksē. Decembra sākumā viņš uzsāk darbu kā medicīnas asistents ergoterapijā sertificēta ergoterapeita uzraudzībā.
Interesējoties, vai ir doma kā jaunajam speciālistam atgriezties Gulbenes novadā, viņš saka: “Šobrīd man nav iespējas atgriezties atpakaļ dzimtajā pusē, jo vēl turpinu pilna laika klātienes studijas. Jāatzīst, ka Rīgā apvienot studijas ar algotu darbu ir daudz vieglāk. Rīgā pieprasījums pēc ergoterapeitiem ir lielāks, jo ir attīstītāki rehabilitācijas pakalpojumi, salīdzinot ar valsts perifēriju. Galvaspilsētā arī atalgojums mēdz būt konkurētspējīgāks. Gulbenes novadā nav praktizējošu ergoterapeitu, kā arī nav pieejamas vakances. Šī iemesla dēļ būtu vai nu jāsazinās ar slimnīcām, uzņēmumiem vai pašvaldību, piedāvājot ergoterapijas pakalpojumus, vai jādibina sava privātprakse, kam ir nepieciešami ļoti lieli resursi. Ergoterapeits var strādāt gan viens, gan speciālistu komandā: ergoterapeits, fizioterapeits, audiologopēds un citi funkcionālie speciālisti. Ceru, ka kādreiz būs iespēja strādāt arī savā dzimtajā pusē, taču tuvākajā nākotnē šo nesaredzu,” stāsta Dāvis Deivids.
Nav gatavas receptes
Dāvis Deivids skaidro, ka ergoterapeits ir ārstniecības persona jeb funkcionālais speciālists, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgām aktivitātēm, lai veicinātu neatkarīgu personas dalību ikdienas nodarbēs un lai veicinātu personas veselību kopumā. “Katrs bērns, pusaudzis vai pieaugušais ir individuāls, līdz ar ko ergoterapijas intervences (rehabilitācijas metodes – red.) katram pacientam ir atšķirīgas,” saka Dāvis Deivids.
Ergoterapeita galvenais mērķis ir veicināt neatkarību pašaprūpes, produktivitātes un brīvā laika aktivitātēs. “Lai šo spētu izdarīt, ir jāskatās pacienta funkcionēšana funkciju līmenī – attiecīgi jāvērtē sīkā motorika, spēja manipulēt ar objektiem plaukstā, muskuļu spēks, aktīvo un pasīvo kustību apjoms, lielā motorika, līdzsvars un ļoti daudzi citi aspekti. Attiecīgi ergoterapeits novērtē pacienta spēju veikt ikdienas aktivitātes un attiecīgi nosaka ergoterapijas nepieciešamību, ņemot vērā personīgos faktorus, kā arī vides ietekmi. Ja pacientam ir traucēta spēja neatkarīgi veikt ikdienas aktivitātes, piemēram, pašaprūpi – ģērbties neatkarīgi, tad tiek piedāvātas intervences, lai šo uzlabotu – trenēt spēju aiztaisīt rāvējslēdzēju, pogas, uzvilkt apģērbu, uzvilkt kurpes, sasiet tās. Ja pacientam ir traucēta spēja veikt produktivitātes aktivitātes, piemēram, rakstīšanu, tad ergoterapeits trenē spēju satvert rakstāmrīku, precizitāti, no kurām locītavām izriet kustības rakstot. Aktivitātes tiek trenētas gan ergoterapijas kabinetā, gan pacienta reālajā vidē, piemēram, vannasistabā, virtuvē, dārzā, veikalā un citur. Nereti ir nepieciešams izmantot un pielāgot arī dažādus tehniskos palīglīdzekļus vai pielāgot vidi, lai aktivitātes spētu veikt neatkarīgi. Šeit nav runa tikai par pārvietošanās palīglīdzekļiem, bet gan arī par dažādiem virtuves piederumiem – pielāgotiem dēlīšiem, nažiem, krūzēm un citiem. Pacientiem ar autiskā spektra traucējumiem mēdz būt arī traucēta uztvere caur maņām – tiek piemeklēti dažādi tehniskie palīglīdzekļi, kā, piemēram, austiņas, lai slāpētu vides skaņas. Šis ir tikai neliels ieskats par tehniskajiem palīglīdzekļiem. Tomēr pats svarīgākais ir skatīties uz katru pacientu individuāli. Nav tādas gatavas receptes, kas būtu derīga visiem pacientiem. Katrs pacients ir unikāls, līdz ar to arī katra terapija ir atšķirīga. Pašā centrā ir pacients, ģimene un viņa vēlmes,” stāsta Dāvis Deivids.
Viņš arī norāda, ka Latvijā ir izveidots jauns pakalpojums – agrīnā intervence personām ar autiskā spektra traucējumiem, kas sniedz gan agrīnu diagnostiku, gan arī rehabilitācijas pakalpojumus, bet pakalpojums ir salīdzinoši jauns, funkcionē nepilnu gadu, tādēļ vēl nav apkopota statistika ar datiem.
Mana misija
Dāvis Deivids skaidro, ka autiskā spektra traucējumi ir neiroloģisks un ar attīstību saistīts traucējums, kas ietekmē personu visa mūža garumā. Tiek ietekmēts veids, kā cilvēks sazinās un mijiedarbojas ar apkārtējiem un vidi. Tas ir saistīts ar smadzeņu attīstību – ir traucēta sociālā komunikācija un mijiedarbība, spēja reaģēt uz apkārtējās vides stimuliem, mācīties, veikt ikdienas aktivitātes un citu.
“Nosaukumā ir iekļauts vārds “spektrs”, kas nozīmē, ka indivīdi var būt gan ļoti augsti funkcionējoši, gan ar zemu funkcionēšanas līmeni. Bērni var būt verbāli vai neverbāli, proti, nespēj komunicēt, izmantojot verbālu valodu. Viens no izplatītākajiem autiskā spektra traucējumu simptomiem, ir izvairīšanās no acu kontakta vai tā neesamība,” stāsta jaunais speciālists, kura lielākais gandarījums ir redzēt pacientu progresu dinamikā – spēt neatkarīgāk veikt ikdienas aktivitātes un pilnvērtīgi iesaistīties ikdienas dzīvē. “Tas ir pats galvenais! Tā ir mana misija!” uzsver Dāvis Deivids.
Viņš uzskata, ka labam ergoterapeitam ir jāpiemīt izcilām novērošanas prasmēm – ir jāspēj saskatīt pat mazākās nianses, kas ietekmē funkcionēšanu ikdienas aktivitātēs. Attiecīgi no tā izriet radošā domāšana. “Kā jau minēju, nav tādas gatavas receptes – katrs pacients ir unikāls un katram ir nepieciešama individuāla pieeja. Intervences ir jāplāno radoši, lai pacientiem būtu interesanti tajās piedalīties, kā arī jāmeklē dažādi radoši veidi, lai sasniegtu terapijas mērķus,” saka Dāvis Deivids.
Par Dāvi Deividu Bukovski
Dzimis: Gulbenes novadā.
Vecums: 23 gadi.
Izglītība: Lizuma vidusskola, pašlaik studē RSU.
Vaļasprieks: ceļošana, laika pavadīšana ar draugiem, ģimeni, mājdzīvniekiem.
Dzīves moto: “Dzīvē viss notiek tā, kā tam ir jānotiek!”
