Valdas Dārgais priekšlikums — pilna apjoma projekts jārealizē, aizņemoties naudu

Gara diskusija, viedokļu apmaiņa, skaidrošanās Gulbenes novada domes sēdē notika sakarā ar vēstures un mākslas muzeja mājvietas – Vecgulbenes muižas Oranžērijas – atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas projektu.

Tā realizācijai piedāvājumā ir divas tāmes. Viena no tām paredz atjaunotni veikt pilnā apjomā par aptuveni 1 813 419,10 eiro ar PVN, bet otra paredz darbu veikšanu nepilnā apjomā par aptuveni 1 404 531,85 eiro ar PVN. Abas tāmes pēc pašvaldības pasūtījuma ir izstrādājusi SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”.

“Par” tikai Gunārs Ciglis

Deputātu balsojumam tika piedāvāti divi varianti – pilnā tāme, kur pašvaldības līdzfinansējuma daļa būtu 913 419,10 eiro, vai daļējā, kur pašvaldības līdzfinansējuma daļa – 504 531,85 eiro.

Par pirmo variantu bija tikai deputāts Gunārs Ciglis, pret balsoja 10 deputāti, bet atturējās balsojumā Normunds Audzišs, Normunds Mazūrs, Mudīte Motivāne un Guna Švika. Par otro – samazinātās tāmes – variantu nebija neviens no deputātiem, pret balsoja 13 deputāti, bet balsojumā atturējās N.Audzišs un Lāsma Gabdulļina.

“Turpināsim darbu, lai atrastu risinājumu, kā šo projektu varam realizēt un atrast vēl papildu finansējumu tām lietām, kas tiešām ir nepieciešamas (muzeja darbībai Oranžērijā saskaņā ar Muzeju likumu – red.),” rezumēja novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.

Piedāvā tikai siltināt ēku

Deputāts Ainārs Brezinskis teica – vēl jau nav zināms, kādas būtu būvdarbu cenas publiskā iepirkuma rezultātā. Turklāt nav ņemtas vērā izmaksas, kādas būtu vajadzīgas objekta būvuzraudzībai un autoruzraudzībai. Tāpēc, kā uzskata viņš, “nevar saprast, cik tad beigās pašvaldībai būs jāiegulda šajā projektā”.

Deputāta Ata Jencīša priekšlikums bija pēc maksimālās programmas veidoto “projektu nolikt malā un taisīt jaunu”, kas būtu vērsts tieši uz energoefektivitātes paaugstināšanu ēkai, lai tādējādi nepalaistu garām Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) piešķirtos 900 000 eiro, kas domāti tieši Oranžērijas siltināšanai. A.Jencītis lika saprast, ka brīdī, kad tika pasūtīts un gatavots Oranžērijas pilna apjoma atjaunotnes projekts, finanšu situācija valstī un pašvaldībā bija pavisam cita. “Šobrīd apstākļi ir mainījušies un pašvaldība nevar vairs atļauties tik daudz ieguldīt muzejā,” viņš teica.

Krājuma glabāšanai ir noteikumi

Muzeja direktore Valda Dārgais iebilda: “Tā nav naudas ieguldīšana muzejā, bet kultūras mantojuma sakārtošanā.” Kā zināms, Oranžērija ir valsts nozīmes kultūras piemineklis ar kultūras iestādes funkcijām. V.Dārgais uzsvēra, ka EKII atbalsts paredz, ka pašvaldības dalībai projektā jābūt “ne mazākai” un ka jāsaglabā ne tikai ēka, bet arī jānodrošina pienācīgi apstākļi Latvijas Nacionālā muzeja krājuma glabāšanai Gulbenē.

N.Mazūrs teica, ka nav skaidrs, ko no projekta var nerealizēt jeb izņemt “tā, lai nav paralizēts muzeja darbs”, kuru nosaka Muzeju likums. Viņš aicināja atlikt jautājuma izlemšanu.

V.Dārgais aicināja tomēr lemt par projekta īstenošanu pilnā apjomā, pašvaldībai aizņemoties naudu.

N.Mazūrs iebilda, ka pašvaldībai diezin vai tiks dota iespēja aizņemties tik lielu naudas summu, kāda vajadzīga projekta īstenošanai pilnā apjomā un nodrošinot pašvaldības līdzfinansējumu.

UZZIŅA

PĒDĒJO REIZI IEKŠTELPU REMONTS Oranžērijā ēkā ir veikts laika posmā no 1995. līdz 2001. gadam, un šobrīd tā ir sliktā tehniskā stāvokli. 2024.gada pavasarī izstāžu zālē ir noticis griestu iebrukums, tas tika remontēts ar iestādes materiālajiem un cilvēkresursiem. Tāpat vizuāli nepievilcīgā un tehniski sliktā stāvoklī ir ēkas fasāde, logi un citi elementi. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājuma telpas ir pārpildītas.

MUZEJA ĒKAS – ORANŽĒRIJAS – energoefektivitātes uzlabošanai ir akceptēts projekts, kur Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums (EKII) ir 900 000 eiro. Projekts iesniegts 2022.gadā bez ēkas tehniskās ekspertīzes. 2023. gadā būvprojekta izstrādes ietvaros veikta ēkas tehniskā ekspertīze un secināts, ka ēkas turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama. Tādējādi ir skaidrs, ka bez energoefektivitātes paaugstināšanas ēkai vajadzīgi vēl citi glābšanas/atjaunotnes būvdarbi.

SKAITĀS, KA PROJEKTS ĪSTENOŠANA ir uzsākta 2023.gada 1.februārī, tomēr līdz šim brīdim ir vairākkārtēji atlikta būvdarbu uzsākšana, nespējot vienoties par pašvaldības līdzfinansējuma daļu. Novilcināšana rada riskus zaudēt EKII finansējumu (900 000 eiro).

AVOTS: GULBENES NOVADA DOMES 26.SEPTEMBRA SĒDE