Deputāti gatavojas apstiprināt pašvaldības 2024.gada budžetu
Visticamāk, februāra domes sēdē deputātu apstiprināšanai tiks nodots Gulbenes novada pašvaldības 2024. gada budžeta projekts. Provizoriski tiek plānots, ka ieņēmumu sadaļā pašvaldības budžets šogad varētu būt aptuveni 37 miljoni eiro, “Dzirkstele” uzzināja pašvaldībā.
Taču papildus vēl jāparedz iespējamie kredīti, kurus pašvaldība ņems projektu realizācijai. Rezultātā pašvaldības gada budžets varētu būt vairāk nekā 40 miljoni eiro.
2023.gadā Gulbenes novada pašvaldības budžetā bija 40,4 miljoni eiro. Izdevumu sadaļa esot jāvērtē piesardzīgi, kamēr nav pilnīgas skaidrības par prognozētajiem ieņēmumiem.
Pēc domes priekšsēdētāja Anda Caunīša aicinājuma 25.janvārī deputāti savā lokā runāja par šo jautājumu. Pirms tam publiski tika solīts, ka iztirzāts tiks arī, kā laika gaitā ir palielinājies atalgojums pašvaldībā 15 mēnešalgu grupās. Šādu informāciju ir pieprasījis deputāts Intars Liepiņš. Viņa vēlme ir uzzināt par pēdējiem četriem gadiem.
Savukārt pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne publiski novada domes 25.janvāra sēdē teica – korekta informācija var būt tikai par 2023.gadu un šo gadu, kad spēkā ir jaunais amatu katalogs, jo kopš tā laika arī daudzu amatu nosaukumi ir mainījušies.
Vai tiešām ir tik slikti, ka jārunā par algu “iesaldēšanu”?
Deputāts Aivars Circens “Dzirkstelei” teica – viņš ir rosinājis A. Caunītim, ka atkārtoti domē jāskata jautājums par atalgojuma koeficientiem domes priekšsēdētājam, vietniekam un deputātiem.
Jau rakstījām, ka novada domes 28.decembra sēdē tika pieņemt lēmums palielināt koeficientus, kas pielietojumi atalgojuma apmēra noteikšanā šīm valsts amatpersonām. Rezultātā A.Caunīša mēnešalga ir palielinājusies par 384,50 eiro. Vietniecei Gunai Švikai mēnešalga palielināta par 330 eiro. Kā vienam, tā otram mēnešalgas apmērs pārsniedz 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pārējiem 13 novada deputātiem darba stundas likme ir palielināta par 1,22 eiro un sasniedz 9,39 eiro.
Pēc A.Circena domām, novada deputāti par koeficientu palielināšanu nobalsoja, vēl nezinādami, cik smagnēji veidosies pašvaldības jaunais budžets un cik sarežģīti būs palielināt algu citiem pašvaldībā strādājošajiem. Viņa uzskats – jāpieņem būtu lēmums samazināt koeficientus un atcelt 28.decembra domes sēdes lēmumu. Ja tas netiks darīts, A.Circens nezina, vai būs gatavs balsot par pašvaldības šāgada budžetu.
A.Caunītis “Dzirkstelei” pauda, ja deputāti rosinās jautājumu par koeficientu samazināšanu, to varēs izlemt. “Nav jau nekādu problēmu jebkurā brīdī to pārskatīt un atalgojumu ņemt nost, tas jau nav akmenī iecirsts,” viņš teica.
Taču A.Caunītis aicināja domāt līdzi, vai tas nozīmē, ka algas šogad jāpalielina pašvaldības iestāžu vadītājiem, bet domes vadībai tās “jāiesaldē”, vai jāpalielina atalgojums tikai tik daudz, cik valstī palielinājusies minimālā mēnešalga? Kā arī, protams, valsts jau ir noteikusi pedagogu algu palielināšanu. A.Caunītis tādā gadījumā neesot drošs, vai darbinieki neies projām no amatiem pašvaldībā.
Par izdevumu mazināšanu ir jārunā, un deputāti to dara
Šobrīd nevienai Latvijas pašvaldībai nav viegli izveidot sabalansētu budžetu, Gulbenes novada pašvaldība nav izņēmums, “Dzirkstelei” pauda A.Caunītis.
Runājot par taupīšanu, viņš par savu pašvaldību sacīja: “Būs kaut kādas lietas, no kā nāksies atteikties. Mēs pagaidām ejam cauri tām pozīcijām, kurās ir pašvaldības brīvās iniciatīvas, pie kurām cilvēki varbūt ir pieraduši, bet nāksies pārskatīt un tad kaut ko īsināt. Tas ir arī 5.-9.klašu ēdināšanas jautājums (kur jau nolemts, ka pašvaldība maksā tikai pusi no pusdienu cenas). Iedzīvotāji to jūtīgi uztvēra, bet mēs redzējām, ka šī pašvaldības brīvā iniciatīva (pašvaldībai maksājot pilnu cenu par šīs skolēnu grupas pusdienām – red.) nedeva gaidīto efektu. Mēs devām, bet to nenovērtēja. Lauku skolās vēl, bet pilsētā ne.”
Tāpat tiekot plānots katru gadu vairs nepalielināt bērna piedzimšanas pabalstu un nepielīdzināt tā apmēru valstī spēkā esošajai minimālajai mēnešalgai. Paredzams, ka šis vienreizējais pabalsts konstanti paliks 500 eiro.
Pārskatīta tiek novadā arī kultūras joma, galvenokārt pasākumu rīkošana. Esot satraukums, vai šogad varēs šajā nozarē plānotajā daudzumā gūt ieņēmumus. “Ja nevaram gūt ieņēmumus, skatāmies un neliekam arī izdevumus. Ja par pasākumu, iespējams, nebūs intereses, tad varbūt nemaz neliekam to pie izdevumu sadaļas un nerealizējam. Šīs sarunas, diskusijas notiek,” teica A.Caunītis. “Atalgojums cilvēkiem (pašvaldības darbiniekiem – red.) varētu būt viens no pēdējiem, par ko runāsim.”
Viņš norādīja, ka valsts iestādēs, daudzviet arī privātajā sektorā atalgojums šogad esot palielināts. Sevišķi uzņēmumi, kuri ir pakalpojumu sniedzēji, darbinieku algas ierēķina sniedzamo pakalpojumu tarifā.
