Valsts policija pagaidām krimināllietu nav ierosinājusi
Par, iespējams, koku nelikumīgu ciršanu pašvaldības zemē Lejasciemā gada sākumā Valsts policiju informēja novada deputāts Intars Liepiņš. Viņš arī “Dzirksteles” uzmanību vērsa uz to, ka turpina dažādās instancēs noskaidrot, vai nav notikusi nelikumība.
Valsts policijas Vidzemes reģionālā pārvalde pārkāpumu nav saskatījusi. To “Dzirkstelei” apliecina arī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne, kura atbildēja: “Sakarā ar koku ciršanu pieņemts lēmums neuzsākt kriminālprocesu, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Par lēmumu informētas iesaistītās personas.”
Par ko īsti ir runa?
Deputāts ar drona palīdzību ierauga celmu apmērus
I.Liepiņš stāsta, ka konkrētajā it kā lauksaimniecības zemē, kuru no pašvaldības nomā kāds Lejasciema iedzīvotājs, nocirstajiem kokiem ir bijuši arī tādi celmi, kuru izmērs svārstās no 50 līdz 70 centimetriem diametrā. Deputāts ar sava drona palīdzību ir fiksējis šo situāciju. Novērojis arī uz konkrētā zemesgabala traktortehniku ar kausiem. “Dzirkstele” noskaidroja, ka runa ir par pašvaldības zemes īpašumu “Veckalmes”, kas aizņem 5,6976 hektārus.
I.Liepiņš stāsta: “Pēc manā rīcībā esošās informācijas Lauku atbalsta dienests ir veicis īpašuma apsekošanu. No gandrīz 5,7 hektāriem 5,01 hektārs ir lauksaimniecībai neizmantojama zeme, kas var liecināt par mežaudzi.”
Tādējādi I.Liepiņš pieļauj, ka, iespējams, notikušo it kā lauksaimniecības zemes kopšanu var uzskatīt faktiski par koku ciršanu, kura varēja būt nesusi peļņu pašvaldībai, nevis konkrētai privātpersonai. Ciršana turklāt, visticamāk, esot notikusi bez pašvaldības atļaujas.
Pašvaldības vadītājs nekādu problēmu nesaredz
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” šo situāciju jau komentēja – “uz doto brīdi nav informācijas, ka tur būtu mežs”.
Viņš arī skaidroja: “Ja tur ir bijis apaugums, tad manā praksē nav pieredzes, kāds izskatās saskaņojums pašvaldībā apauguma novākšanā. Lauksaimniekiem ne pirmā, ne pēdējā reize, kad no pašvaldības nomā zemi, kur kādā stūrī ir krūmi, kaut kādi uzauguši koki. Ja lauksaimnieks pilnvērtīgi grib apstrādāt šo zemi, tad viņš apaugumu notīra. Jo, ja apauguma novākšana nav notikusi, tad nomnieks maksā dubulto nekustamā īpašuma nodokli. Un uz tādas platības… teorētiski gaļas liellopus var turēt. Tie reizēm arī pa mežu var ganīties. Vēl avenes var iestādīt vai krūmmellenes audzēt.”
A.Caunītis arī teica, ka nomnieks esot atteicies no nomātā zemes īpašuma. Iespējams, pašvaldība varētu šo īpašumu pārdot izsolē. Konkrētais zemes īpašums līdz šim nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā.
Nomājuši tikai medību kolektīva interešu dēļ
Lejasciemietis Jānis Naglis “Dzirkstelei” stāsta, ka konkrētā pašvaldības zemes gabala nomniece Lejasciemā ir viņa dzīvesbiedre. Tas esot nostūrī.
“Ne tur iebraukt lāgā ar tehniku, nekā. Paņēmām zemi, kad tā jau bija aizaugusi ar krūmiem. Tur bija vecās poldera pļavas (mitrājs, kas norobežots ar meliorācijas grāvjiem – red.). Sarakti grāvji un gar tiem aug koki,” teic J.Naglis.
Viņš uzskata, ka ģimene, nomājot no pašvaldības tās lauksaimniecības zemi un kopjot to, likumu nav pārkāpusi. Līdz tam 10 gadus ģimene maksājusi paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli par to, ka platība bija aizaugusi.
J.Naglis norāda, ka zemes nomas līgumā ir norādīts – tieši nomniekam ir jārūpējas par to, lai lauksaimniecības zeme saglabātu savu statusu. Šajā sakarā viņš saka: “Es ņēmu tos krūmus un pa vienai otrai tādai resnai apsei. Bet šķērslaukuma tur nebija. Es tomēr esmu pats mežinieks, likumus zinu. Es to krūmu visu sakņu sistēmu notīrīju. Apauguma noņemšana zemes īpašumā ir notikusi 2022. gada decembra mēnesī. Šogad es ņēmu ar ekskavatoru to sakņu sistēmu izravēju un noraku visu tur.”
J.Naglis arī stāsta, ka šo zemi uz pilnvaras pamata izmanto tikai tāpēc, ka “tur ir labs briežu baurs”. Nolūks bijis – lai kāds cits kolektīvs, kuru nepārstāv J.Naglis, neiekārotu šo vietu kā medību platību.
Viņš arī atzīst, ka nomātās zemes sakopšana viņam ir saistīta ar finansiāliem izdevumiem. Krūmu un koku nociršanas rezultātā iegūto koksni viņš visu esot aizvedis sašķeldot. “Bet to, ko esmu ieguldījis tajā zemē, es atpakaļ nedabūšu,” saka J.Naglis.
Pašvaldībā izvērtēta situācija pieņemts lēmums
30. maijā novada pašvaldības mantas iznomāšanas komisijas sēdē tika pieņemts lēmums nepagarināt ar līdzšinējo nomnieku līgumu par 5,6976 hektāru pašvaldības zemesgabala “Veckalmes” nomu Lejasciema pagastā. Par to liecina publiski pieejamā informācija. Iepriekš noslēgtā līguma termiņš bija 2025. gada 30. jūnijs.
Novada pašvaldības mantas iznomāšanas komisija savā 30. maija lēmumā ir ierakstījusi: “Pirms apauguma ciršanas (īpašumā “Veckalmes”) nomniekam bija jāpārliecinās, vai konkrētajā teritorijā, kur tika veikta apauguma ciršana, bija nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai. Vai arī bija nepieciešams apliecinājums koku ciršanai mežā. Vai arī visā minētajā teritorijā apauguma ciršanai nebija nepieciešama speciāla normatīvajos aktos paredzēta atļauja, saskaņojums.”
Komisija secināja, ka konkrētajā gadījumā nomnieks nav vērsies pašvaldībā ar lūgumu saskaņot apauguma ciršanu un izvērtēt normatīvajos aktos noteiktās speciālās atļaujas, saskaņojuma apauguma ciršanai nepieciešamību. Pašvaldība nav izsniegusi nomniekam rakstveida piekrišanu apauguma noņemšanai.
FAKTI
◆ Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā “Velckalmju” zemes vienībai Lejasciemā reģistrētie lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 5,01 hektāri, meži – 0,4912 hektāri, zem ūdens – 0,1964 hektāri.
◆ Gulbenes novada teritorijas plānojumā “Veckalmju” zemes vienībai Lejasciemā ir noteiktas trīs funkcionālās zonas: mežu teritorija 30395 kvadrātmetru platībā, lauksaimniecības teritorija 26158 kvadrātmetru platībā un ūdeņu teritorija 409 kvadrātmetru platībā.
◆ Meža zemes atmežošana jāveic atbilstoši Meža likumam un Ministru kabineta noteikumiem par atmežošanas kompensācijas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Meža likuma 3. panta ceturtā daļa nosaka, ka zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kokus cērt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.
AVOTS: GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA
