Telpaugi atdzīvina un papildina mūsu mājokļa interjeru un rada mājīguma sajūtu. Par telpaugiem, kā par jebkuru dzīvu organismu, jārūpējas visu gadu, bet ziemā tie prasa īpašu uzmanību un rūpes. Kā pareizi kopt telpaugus aukstajā gadalaikā, pastāstīja dārzniece Karīna Lisovska.
Viņas mīļākie augi ir orhidejas un zaļo lapu telpaugi, kas zied reti. “Sirds sāp, ieraugot istabas augu, kam ir kāda vaina, jo gribas tam palīdzēt, rezultātā mājās ir neliela “slimnīca” telpaugiem,” tā par sevi saka augu mīļotāja.
Telpaugu mode
Telpaugu mode ar gadiem mainās, līdzīgi, kā tas notiek ar apģērbu, matu sakārtojumu, mūziku, interjeru un citām mūsu ikdienas lietām. K. Lisovska stāsta: “Pēdējos gadus savu atdzimšanu piedzīvojušas līdakastes, kuras atgriezušās ar dažādām interesantām jaunām šķirnēm, piemēram, sansevjēra ‘Golden Hahnii’ veido kompaktu raibu lapu rozeti ar tumši zaļām lapas joslām un dzeltenām lapas malām. Atkal modē ir monsteras un filodendri, kas var būt gan kāpelējoši, gan krūmveida un pat ar sarkanām un albīnām lapām.”
Cilvēki labprāt izvēlas samērā izturīgos dažādos fikusus. Viens no visvairāk audzētajiem telpās ir Bendžamina fikuss, kura forma var atgādināt arī bonsai kociņu. Šim fikusam ir nelielas zaļas, ovālas lapas un līgani zari. Tāpat iecienīts ir arī parastais gumijkoks, kuram ir biezas, ādainas lapas, un lirveida fikuss. Populāras un samērā izturīgas ir dracēnas, kā arī izturīgas un populāras ir zāmijas, dīfenbahijas un dažādi sukulenti.
Trūkst gaismas
Telpaugi nāk no dienvidu apgabaliem, kur tie saņem daudz saules gaismas visos gadalaikos. Tāpēc mūsu platuma grādos ziemā tie parasti cieš no gaismas trūkuma, kas ir galvenais iemesls, kāpēc augi bieži nīkuļo vai izstīdzē. Katram augam miera periods norit dažādos laikos. Daudziem tas ir ziemas mēnešos, jo trūkst gaismas. Taču pavisam nelielai daļai augu miera periods ir arī vasarā, piemē-
ram, Ziemassvētku kaktusam, kas zied ziemā.
“Ziemā telpaugus jācenšas novietot pēc iespējas tuvāk logam, lai tie vairāk varētu saņemt dienas gaismu. Telpas ziemā regulāri jāvēdina, taču augi jāsargā no caurvēja. Vēdināšanas laikā tie jānovieto aizsargātā vietā, lai neciestu no aukstā gaisa, kas rada lapu bojājumus,” pamāca K. Lisovska.
Ziemā gaismas trūkumu var kompensēt īpašas augu lampas. Luminiscences lampas vai dienasgaismas spuldzes izstaro gaismas spektru, kas ir līdzīgs saules gaismas spektram. Lampas pakar apmēram 50 centimetrus virs augiem un ieslēdz uz apmēram 10–12 stundām diennaktī. Telpaugus jācenšas nesabīdīt cieši kopā, lai cits citu nenosedz un saņem vairāk gaismas. Podi regulāri jāapgroza, lai augi neliecas uz gaismas avota pusi.
Ziemā labāk zemāku temperatūru
Jo mazāk gaismas augs saņem, jo zemākā temperatūrā tam jāatrodas. Pretējā gadījumā vielmaiņa būs nesabalansēta. Vasarā ziedošus augus, kas iziet miera periodu, pēc iespējas pārziemina gaišās telpās, kas nav tik daudz apsildītas (guļamistaba, gaitenis ar logu u. c.). Kopumā augi labāk pacieš vēsumu nekā pārāk siltas telpas ar sausu gaisu.
Lielākā daļa augu ziemā labi jūtas telpā ar 18–20 grādu gaisa temperatūru. Ciklamenām un acālijām piemērota temperatūra ir 12–14 grādi, bet kaktusiem miera periodā – 8–10 grādi.
Jāraugās, lai telpaugi neatrastos uz aukstas akmens palodzes, kas komplektā ar pārmērīgu laistīšanu var izraisīt sakņu pūšanu. Tad ieteicams zem puķu podiem palikt korķa vai koka dēlīti. Augi būtu jānovieto tālāk no radiatoriem, lai tie neciestu no tiešas pārāk silta gaisa plūsmas.
Laistīt un mēslot ar mēru
Ziemā ar laistīšanu nedrīkst pārspīlēt, jo vairums augu atrodas miera periodā, tomēr vienmēr jāņem vērā konkrētie augšanas apstākļi. Ja, piemēram, augi ziemā saņem papildapgaismojumu un atrodas siltā telpā vai pat uz apsildāmās grīdas, jālaista līdzīgi kā vasarā. Savukārt, ja gaismas ir maz un telpa vēsa, lapas iztvaiko tikai nelielu ūdens daudzumu, tad jālaista maz.
Dārzniece skaidro, ka jālaista tad, kad, pārbaudot augsni ar pirkstu apmēram divu centimetru dziļumā, tā ir sausa un nelīp pie pirksta. Daudziem augiem, piemēram, sukulentiem, pārlaistīšana ir bīstamāka nekā īslaicīgs sausums. Labāk laistīt retāk un bagātīgi nekā pa mazai drusciņai un bieži, jo tad pods nesamitrinās vienmērīgi. Dažkārt augi izskatās novītuši, ar dzeltēt sākušām lapām nevis no sausuma, bet no pārlaistīšanas.
Pēc augu apliešanas visu ūdeni, kas ir sakrājies apakštasē vai dekoratīvajā podā, jānolej nost, jo citādi var sākt pūt auga saknes. Puķu podiem noteikti jābūt ar drenāžas caurumiem, kur notecēt liekajam ūdenim. Tas jāievēro, stādot augus dekoratīvajos podos. Ja caurumu izveidot nav iespējams, var izlīdzēties ar biezu keramzīta drenāžas slāni poda apakšā.
Laistīšanai izmanto istabas temperatūras ūdeni. Gandrīz visiem telpaugiem nepieciešams ūdens ar zemu kaļķa saturu, ideālā gadījumā – lietusūdens. Krāna ūdeni ieteicams nostādināt apmēram diennakti. Ziemā iespējams izmantot izkausētu sniega ūdeni.
Ziemā telpaugus nemēslo, izņēmums ir ziedošie vai tādi, kas atrodas zem augu lampām. Tad izmanto istabas augiem paredzēto mēslojumu, ievērojot norādītās devas.
Kukaiņēdājus augus (rasenes, nepentes) nemēslo, bet laista tikai ar destilētu ūdeni, jo tie barības vielas iegūst no kukaiņiem.
Sauss gaiss jāmitrina
Optimāls gaisa mitrums telpaugiem ir apmēram 70 %, bet apkures sezonā mūsu telpās reti kad tas pārsniedz 40 vai 50 %. Tas rada augšanas problēmas. Viena no pazīmēm, kas rāda, ka augi cieš no zema gaisa mitruma, ir lapu galu brūnēšana. Lapas var arī ieritināties un sakalst.
“Lai paaugstinātu gaisa mitrumu, telpaugus var vairākas reizes nedēļā apsmidzināt ar istabas temperatūras ūdeni ar zemu kaļķa saturu. Smidzināt nedrīkst ziedus vai augus ar jutīgām lapām, piemēram, sanpaulijas un pelargonijas. Augus nav jābaidās arī reizi divās nedēļās ielikt dušā un noskalot putekļus, jo tīras lapas labāk uzņem gaismu un mitrumu. Ziedošiem augiem gan duša nav piemērota,” skaidro dārzniece.
Uz radiatoriem var uzlikt mitrus dvieļus vai trauciņus ar ūdeni. Tomēr efektīvākais veids gaisa mitrināšanai ir izmantot speciālus gaisa mitrinātājus un difuzorus, kas veido ūdens tvaikus un uzlabo mikroklimatu telpā.
Pret sausu gaisu izturīgi ir kaktusi, sukulenti, līdakastes jeb sansevjēras, bromēlijas, bet jūtīgas ir papardes, spatifīlas, antūrijas, kalatejas u. c.
Ideāls laiks telpaugu pārstādīšanai ir pavasaris, bet, kā min K. Lisovska, ja augs jūtas slikti – ir pārlaistīts, pods kļuvis par mazu vai radusies kāda cita problēma –, labāk pārstādīt jau ziemā.
Uzbrūk kaitēkļi
Telpaugus vēlams rūpīgi apskatīt reizi nedēļā, īpaši pievēršot uzmanību lipīgiem izdalījumiem un bālām vai raibām lapām. Ja uz kāda auga ir pamanīti kukaiņi, tas jāizolē no pārējiem atsevišķā telpā, lai kaitēkļi nepārietu uz veselajiem augiem.
Ziemā mājokļos siltais un sausais gaiss ir labvēlīgs tīklērču attīstībai. Tās var pamanīt lapas apakšpusē, kur kaitēkļi sūc augu sulu. Augiem kaitīgas ir gan pieaugušās ērces, gan tīklērču kāpuri. Bojātās lapas kļūst dzeltenīgas un nobirst. Gadā attīstās 6–10 paaudzes. Pie lielākas savairošanās lapas un dzinumi tiek satīkloti. K. Lisovska iesaka stipri bojātās augu daļas nogriezt, iznīcināt un mēģināt paaugstināt telpas gaisa mitrumu, kas kavē tīklērces attīstību. Pirmā palīdzība ir augus noskalot dušā vai noslaucīt ar mitru drāniņu. Lai aizsargātu no kaitēkļu ieskalošanas augsnē, puķu podu pirms likšanas dušā ievieto polietilēna maisiņā un aizsien. Tīklērces ierobežošanai iesaka izmantot smidzināšanu ar cukurūdeni, kas žūstot kaitēklim salipina sūcējorgānus, gan elpošanas orgānus un kājiņas. Tādā veidā kaitēklis iet bojā. Pēcāk augs jānoskalo ar tīru ūdeni un procedūra jāatkārto pēc 10–14 dienām, jo oliņas bojā neiet. Tīklērces ierobežošanai labs palīgs būs plēsējērces. Dārzkopības veikalos nopērkami arī speciāli aerosoli – lapu lakas, ko izsmidzina, lai augu lapas iegūtu skaistu spīdumu. Lapu laka labi aizsargā no sausuma un dažādiem kaitēkļiem, kas ziemas periodā uzbrūk istabas augiem, tajā skaitā tīklērcēm.
“Pirms auga iegādes veikalā tas rūpīgi jāapskata, lai nepārnestu mājās bruņutis, kas ir grūti pamanāms un nejauks kaitēklis. Vislabāk nopirkto augu divas nedēļas paturēt atsevišķi karantīnā un tikai tad novietot pie pārējiem,” stāsta dārzniece. Ja tomēr bruņutis ir pamanītas, tās var mēģināt tīrīt nost ar otiņu, izmantojot degvīna un zaļo ziepju maisījumu. Tas jāatkārto vairākas reizes, jo bruņutis ir grūti iznīcināmas un vairojas ļoti strauji. Šim kaitēklim nepatiks vēsa un gaiša telpa. Ja tomēr bruņutis neizdotas likvidēt, jāiegādājas dārzkopības veikalos pieejamie augu aizsardzības līdzekļi, kurus drīkst izmantot telpaugiem. Bruņutis īpaši iecienījušas falenopšus, šeflēras, fikusus, dižmeldrus, eihāres, kalanhojes, sanpaulijas, streptokarpus u. c.
Telpaugi ziemā var ciest no pelēkās puves, kuru veicina pārlaistīšana, bieža rasināšana ar aukstu ūdeni vai vēss un mitrs gaiss. Tādā gadījumā slimās augu daļas jānovāc un augs jānovieto labi vēdināmā gaišā telpā, samazinot mitrumu.
— Ingrīda Neusa-Luca
