Apbrīnojams cīnītājas gars un spēja savu dzīves sparu nodot apkārtējiem piemīt gulbenietei Diānai Zālītei (66). Viņas ģimenes mājas pagalmā katrs zemes stūrītis ir izmantots lietderīgi. Tur izaug viss, kas nepieciešamas ikdienas maltītes galdam pavasarī, vasarā. “Vieta pilsētā šī nav no izdevīgākajām. Pavasaros un rudeņos dārzs ir ūdenī,” teic Diāna. Bet tas nav šķērslis. Dārza darbu sezonā viņa salīkusi darbojas savā zemes pleķītī augu dienu.
Ne visi zina, ka viņai tas nenākas viegli muguras problēmu dēļ, kuras viņu moka no 55 gadu vecuma, Diānai ir piešķirta 2.grupas invaliditāte. Skriemeļu deformāciju ir labojusi operācija, bet vienalga ilgi Diāna nespēj būt taisnu muguru, tā ātri vien saliecas 90 grādu leņķī. Tomēr Diāna turpina būt sabiedriski aktīva, ir Gulbenes novada invalīdu biedrības valdes locekle.
Vienmēr bijusi darbīga
Par to, ka pastāvīgi cieš sāpes, viņa vispār nerunā. Viņa smaidot saka: “Skriemelis man – kā “s” burtiņš.
Sēžas uz nerva. Kā eju vairāk soļu, tā tas skriemelis mani tracina. Tāpēc es soļoju, atpūzdamās ik pēc 50 metriem. Nevaru muguru saturēt – tā dara, kā viņai patīk. Tā ir arī iedzimtības vaina. Esmu savai vecmāmiņai Ernai līdzīga. Viņai arī bija muguras problēmas. Miera stāvoklī kad esmu, nav nekas. Uz riteņa sēžot – arī, ja muguru nekustina, bet mierā būt nevaru. Es visu mūžu esmu tikai vienos rikšos joņojusi. Darba gados Gulbenē tiku strādājusi “Alfā”, “Straumē”, sadzīves pakalpojumu kombināta austuvē, “Lauktehnikā” un beigās Vecgulbenes muižā un “Joker” bārā. Spēka gados saviem vecākiem Ozokalnā biju palīdze. Visi lauku darbi bija jādara.”
Diāna pensijā vienmēr atrod, ko darīt. Rokas klēpī netur. Tagad viņai visas cerības uz meitu. Solījusi automašīnā nākamgad vest mammu uz mežu ogot un sēņot. Mežs ir Diānas svētnīca, viņas sanatorija. Agrāk gadu gadiem uz ogošanu un sēņošanu tika braukusi pati, sēžoties pie motorollera stūres. Līdzi vienmēr ņēmusi arī kādu no saviem suņukiem – Lāci vai Riksi. “Meža ceļi ir līkločiem izbraukāti,” viņa saka.
Bet šovasar Diāna vairs neriskēja vadīt motorolleru. Par laimi, šis nebija arī ogu gads. Visas cerības ir uz nākamo vasaru. “Motorolleru laikam pārdošu. Tas ir man otrais šāds braucamrīks. Kopumā būšu tā nobraukājusi gadus divdesmit,” piebilst Diāna, sakot, ka visiem priekiem dzīvē ir savs laiks.
Sadraudzējusies ar Magoni
“Cilvēkos vajag iet. Gribas. Arī ar savu slimo muguru, cik varu, tik eju sabiedrībā. Tiku dziedājusi kultūras centra vokālajā ansamblī. Patika ļoti! Gadus četrus nodziedāju, bet tagad vairs nevaru ilgi taisni nostāvēt, tāpēc no dalības ansamblī bija jāatsakās,” stāsta Diāna.
Viņa piebilst, ka meita Evita viņu ved sabiedrībā. “Lai meitai dieviņš stāv klāt! Mēs ar meitas ģimeni dzīvojam vienā mājā, un es par to esmu ļoti priecīga! Ja man ir grūti, viņa būs pirmā, kura steigsies palīgā. Prieks ir par mazmeitām! Par Līvu, kurai ļoti patīk mācīties. Viņa ir Mākslas akadēmijas studente. Prieks ir par otru mazmeitu – Esmeraldu, kura vēl mācās skolā,” saka Diāna.
Meita Evita ir piepildījusi mammas vēlēšanos un savedusi viņu kopā ar slaveno Magoni no Sinoles. No viņas saimniecības Diāna uz mājām pārvedusi gaili Raimi savai vistu kūtij. Tagad viņš ir kungs un pavēlnieks 16 klukstēm. Diāna teic – līdz pat vēlam rudenim vistas kašājas dārzā, un Gulbenes mammas ar bērniem iet pie sētas skatīties, baro putnus ar maizīti.
“Reizēm liekas, ka jālikvidē man tā vistu kūts, bet žēl. Kur citur pilsētas bērni lai ierauga lauku dzīves piemēru? Lai bērni mācās un zina, kas tā vista tāda ir! Redzu, kā viņiem patīk. Kā mammām saka – jāiet titiņas skatīties,” saka Diāna. Turklāt savulaik Gulbenē viņas ģimene aprūpējusi ne tikai vistas, bet arī govi un rukšus. Tas laiks gan jau ir sen aiz kalniem.
Par Magoni Diāna saka tā: “Es sekoju Magones gaitām vēl no TV3 šova “Saimnieks meklē sievu” laikiem. Kad viņa atnāca dzīvot uz Gulbenes novadu, nolēmu aizbraukt iepazīties. Magone ir savs cilvēks! Nesaprotu, kā citi viņu var aprunāt. Viņai klājas sarežģīti. Tāpat kā daudzām citām. Dzīve ir tāda. Bet Magone ir feina lauku sieviete. Jāsaprot arī, ka viņa piedalās šovā. Viņa ir lomā. Viņa ir darbā, par kuru maksā. Tas šovs nebūtu skatāms, ja tur nebūtu visādu pigoriņu. Esmu teikusi Magonei, lai laiž gar ausu galu visu aprunāšanu. Lai tie aprunātāji paskatās paši uz sevi un savu dzīvi!”
Magone aicinājusi Diānu un Evitu uz savas dzejas vakaru. Bijušas, draudzību turpina uzturēt, sazvanās.
